sadaļa: LASĪTĀJI RUNĀ

Nesen noslēdzās Daces Meijas vadītais praktisko treniņu cikls „Es, savas dzīves arhitekts”. Vēlos padalīties ar jums par saviem iespaidiem un ieguvumiem šajās praktiskajās nodarbībās. 

Droši vien tāpat kā daudziem, mana laimes terapija sākās, lasot dažādu literatūru un arī Pavasara studijas mājas lapā iedvesmojošos Ineses rakstus. Tā pa drusciņai šeit un grāmatās lasītais mainīja manu izpratni par pasauli, par notiekošo, un mainījās arī mana attieksme un rīcība.

Tomēr dažkārt nācās secināt, ka ir notikumi, jūtas, kas tur pie zemes un neļauj celties spārnos un ļauties lidojumam. Ir notikumu izraisītas jūtas, par kurām zinu, ka nevēlos tās nest turpmāk līdzi, bet tā arī nezinu, ko ar tām iesākt, ko darīt, kā tikt no tām vāļā? Tāpat dažkārt gandrīz identiskas situācijas notiek atkal un atkal. Skaidrs - kaut kas jāmaina, bet kas tieši, un ko darīt?

Lūk, tieši uz šiem tik aktuālajiem jautājumiem, atbildes sniedza un parādīja Dace savā nodarbību ciklā.

Šie trīs grupas treniņi man, pirmkārt, sniedza iespēju paraudzīties uz sevi no malas un vienlaikus ieskatīties sevī - ieraudzīt to, kas bija paslēpies manī dziļi, dziļi, par kā esamību, pat nenojautu. Atklāju jūtas, pārdzīvojumus, kuri bremzē manu attīstību, kuri ir jāpārvar vai no kuriem ir jāatbrīvojas, lai atvērtos tīrai mīlestībai un priekam. Tomēr pats vērtīgākais bija tas, ka uzzināju, kā es to varu izdarīt?

Tieši Daces nodarbībās ieguvu daudzas atbildes uz sev svarīgajiem jautājumiem – ko un kā darīt? Turklāt atklātie instrumenti pārsteidza ar savu iedarbīgumu. Es esmu laimīga, ka man bija iespēja būt tur, uzzināt un iemācīties pielietot savā dzīvē metodes, ar kuru palīdzību daudz ātrāk un efektīvāk varu atrisināt savas sastrēgušās situācijas un tikt galā pat ar šķietami sarežģītiem emocionāliem šķēršļiem: bailēm, aizvainojumu, vainas apziņu u.t.t.

Vislielākais ieguvums no dalības grupā bija tas, ka pat tad, ja pati piedalījos it kā pasīvi, prāts strādāja līdzi cita dalībnieka situācijas risinājumam un līdz ar viņu vēros vaļā un augu arī es. Sākumā to īsti neaptvēru, bet tagad zinu, ka grupas radītā enerģētika jau pirmajā tikšanās reizē mani bija ietekmējusi ļoti spēcīgi. Varu teikt, ka šādās grupu nodarbībās vislielākā nozīme ir tam, ka ieguvums ir ikkatram, jo, neraugoties uz to, vai tobrīd aktīvi darbojies tu vai kāds cits, viss rezonē arī uz ikvienu citu dalībnieku.

Šie treniņi sniedza man iespēju mācīties praktiski veidot jaunu rīcību dažādās dzīves situācijās, kā arī pilnveidot savstarpējās attiecības caur dialogu. Manuprāt, tas, ko ieguvu šeit, ir jāzina un jāiemācās ikvienam, lai veidotu harmoniskas, savstarpējā mīlestībā un cieņā balstītas attiecības ne tikai ģimenē, bet arī sabiedrībā.

Šīs nodarbības ir darbs, kas sniedz brīnišķīgu iespēju atklāt sevi un sākt mainīt savu rīcību šeit un tagad. Te var atnākt un to izdarīt - pārkāpt paša vai citu uzliktiem ierobežojumiem un tālāk jau ļauties savam dzīves ceļam daudz vieglāk, patiesāk un atvērtāk. Šie treniņi ir kā ceļamaize. Tas, cik daudz iegūstam šādās nodarbībās ir atkarīgs no katra paša, tomēr pavisam tukšā aiziet NAV iespējams!

Dace, paldies Tev par šiem treniņiem un par to atvērtību, patiesumu un mīlestību, ar kādu Tu strādā! Tas tiešām iedvesmo darbiem.

Paldies arī ikvienam grupas dalībniekam, par to, ka tik čakli strādājāt, augāt paši un ļāvāt atvērties un augt arī man :)!

Ieva Hmieļevska