Mīl, nemīl, mīl...


sadaļa: LEKTORI RAKSTA

autors: ANITA BUZJUKA

Mēs visi zinām šo spēli, kad ņemam margrietiņu un, plēšot nost ziedlapiņas, mēģinām noskaidrot, vai mūs kāds mīl, vai nemīl. Bet kā tad zināt patiesi, vai mūs mīl vai nemīl, vai mēs paši sevi mīlam vai nemīlam, un ko vispār nozīmē – mīlēt sevi?

Ļoti daudz šobrīd tiek runāts par to, ka sevi ir jāmīl, viss sākas ar sevis mīlēšanu, bet ko tad tas īsti nozīmē? Manuprāt, lai patiesi sevi iemīlētu, pirmkārt, ir jāļauj sev būt tam, kas patiesībā esi, darīt to, kas sagādā prieku, būt starp tiem, ar kuriem ir labi, uzdrīkstēties mainīt savu dzīvi, atļauties pieņemt dzīves piedāvātās iespējas, nevienam neizdabāt, nesatraukties par to, ko citi padomās, svarīgi ir tas, ko pats jūti. Katram no mums svarīgākais cilvēks pasaulē ir viņš pats. Mēs katrs sev esam centrs, ap kuru viss notiek. Viss sākas ar mums pašiem. Tas ir mūsu Visums, tā ir mūsu dzīve. Tieši tāpēc, lai mēs veidotu laimīgu dzīvi, mums ir jābūt labās attiecībās pašiem ar sevi, jāļauj sev būt...

Cilvēks, kurš sevi mīl, ir saskaņā ar sevi, ar saviem mērķiem, viņš zina, ko viņš grib un kurp iet. Viņš nevis cīnās ar dzīvi, bet gan pieņem to un sadarbojas, veidojot pozitīvas attiecības. Jā, arī ar dzīvi mēs veidojam attiecības, un no mums pašiem ir atkarīgs kādas tās būs. Mēs varam izvēlēties sadarboties ar dzīvi, pieņemt mums labvēlīgās iespējas, ko tā piedāvā, realizēt savu visaugstāko potenciālu, tas viss ir iespējams, mums vienkārši ir jāļauj tam būt. Cilvēks, kurš sevi mīl, ir ar augstu pašapziņu, jo apzinās sevi kā dievišķā daļu. Viņu nav iespējams apvainot, pazemot vai tml., jo viņš apzinās savu vērtību, viņš zina, kas viņš ir, apkārtējo viedoklis viņu nespēj izsist no līdzsvara. Cilvēks, kurš sevi mīl, apzinās, ka ir Dieva radīts brīnums, otra tāda nav, ar savu talantu un spējām. Patiesi sevi mīlēt nozīmē, ļaut šim dievišķam brīnumam mūsos atvērties un  uzplaukt kā krāšņam ziedam par prieku sev un pasaulei.

Turpretī, cilvēks, kurš sevi nemīl, ir nepamierināts ar dzīvi, viņš neiet uz saviem mērķiem, viņam  svarīgāks ir citu viedoklis, nevis tas, ko pats par sevi domā. Viņš cenšas citiem izdabāt, izpatikt. Nepieņem dzīvi tādu, kāda tā ir, visu kritizē, nemitīgi cenšas pierādīt savu taisnību, cīnās ar dzīvi, šādi zaudē spēku un ir nelaimīgs, jo dzīve vienmēr ir stiprāka, bezjēdzīgi ir ar to cīnīties. Cilvēkam, kurš sevi nemīl, ir grūti veidot attiecības ar citiem, un tomēr viņš tās veido, jo tas ir mūsu dzīves pamatā – attiecības, un arvien turpinās dzīves spēle, kurā mēs mācamies, krītam un ceļamies, lai beidzot apzinātos sevi un patiesi iemīlētu, un katrs no mums ir gan scenārists, gan režisors, gan aktieris savai dzīvei, un arī lomas, ko spēlējam, mēs izvēlamies paši.

Ja mēs izvēlamies dzīvot mīlestībā, kā tad atpazīt, piemēram, vai tas ir mūsu īstais cilvēks (es šeit domāju sievietes un vīrieša attiecības)? Vai viņš mūs mīl vai nemīl? Vai mēs mīlam?

Īstais cilvēks ir tas, kurš palīdz mums arvien pilnveidoties, atbalsta un uzmundrina tad, kad tas ir nepieciešams. Īstie palīdz viens otram augt. Mīlestība starp vīrieti un sievieti ir uzmanības un cieņas izrādīšana. Patiesībā viss ir vienkārši, ir viegli atpazīt vai mūs mīl vai nemīl, vai mēs mīlam vai nemīlam. Ja cilvēks jūs patiesi mīl, viņš būs devējs. Tāda ir mīlestības būtība, tā vienmēr ir dodoša! Tā ir kā saule, kas nemitīgi dod, kā pati daba, visi augi, ziedi, koki..., viss tiek mums dots bezgalīgā mīlestībā, neko pretī neprasot. Tā ir arī ar attiecībām, lai saprastu, vai cilvēks mūs patiesi mīl, vajag saprast, vai viņš mums dod vai arī mūs izmanto. Dot var uzmanību, rūpes, apbrīnu, cieņu un tml., arī, protams, ziedus un dāvanas. Svarīgi ir sajust, kādas ir šīs attiecības, un izdarīt savu izvēli, ko ar tām darīt tālāk, kā vērst visu uz labu. Vai ir vērts dzīvot bez mīlestības, jo dzīve bez mīlestības ir dzīve bez prieka. Te nu atkal jāteic, ka tā ir katra paša izvēle, kādu lomu spēlēt – upura vai radītāja.

Mēs bieži vien, apzināti vai neapzināti, ļaujam, ka mūs pazemo, izmanto, apvaino, tās ir mūsu mācībstundas, un paldies mūsu skolotājiem, bet vai  beidzot nav pienācis laiks uzņemties atbildību par savu dzīvi, pateikt Mīlestībai- jā, ļaut sev būt tam, kas  patiesībā esi, būt Mīlestībai. Mēs visi savā dziļākajā būtība esam Mīlestība, varbūt šobrīd tikai tā nedaudz apmaldījušies prāta radītās ilūzijās, kāds vairāk, kāds mazāk, bet arī šī ir dižās spēles, ko mēs saucam par dzīvi, sastāvdaļa. Un tas ir skaisti un bezgala interesanti atklāt sevī katram šo Mīlestības brīnumu, ļaut sev būt, izprast, izjust un transformēt tumsas daļu Gaismā, Priekā un Mīlestībā. Kļūt par savas dzīves radītājiem, veidotājiem un baudītājiem.

Es no sirds visiem novēlu veidot attiecības, kas patiesi sagādā prieku, baudīt dzīvi, visu skaisto, atrast sevi un nekad vairs nepazaudēt! Lai izdodas!

Visiem prieku vēlot,

Anita (*-*)

Komentāri (32)  |  2012-06-13 17:32  |  Skatīts: 6123x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
ronda - 2012-06-13 18:28
Paldies, Anita, Tev par šo superīgo rakstu!!! Domāju, ka šī ir bezgalīgā tēma... :) Nekad nebūs par daudz par to rakstīt, runāt.... Varbūt Tu vari uzrakstīt šim rakstam turpinājumu un pastāstīt, kā Tu nonāci līdz sevis iemīlēšanai? Kā Tev tas izdevās, kā Tu to paveici - pieņemt un iemīlēt sevi? Personīgi man šī tēma šobrīd ir ļoti aktuāla, es ļoti gribu sevi pieņemt tādu, kāda es esmu un iemīlēt sevi, jo es zinu, ka tad es jutīšos laimīga :)
Pēdējā laikā šajā lapā diskusijas vairs nav tik aktīvas... Meitenes, bet varbūt mēs varam par šo tēmu padiskutēt? Pastāstīt, kā katrai iet ar to sevis mīlēšanu, cik tālu katra ar to esam tikušas?

donatella - 2012-06-13 18:38
Man liekas, ka taa sevis nemiileshana iet rokurokaa ar miilestiibas nesanjemshanu beerniibaa. Cilveks nejuties miileeets beernibaa un izaug ar domu par to, ka vinsh nav miilestiibas verts. Jaacelj augsha vecie aizvainojumi un jaapiedod visiem paaridaritajiem ( kuri biezhi vien ir pashi tuvaakie cilveeki). Ka reiz viens cilveks teica - nu nevar buut, ka visas manas problemas ir no taa, ka man beerniiba tetis galvu nepaglaudiija. Pa lielam tas ta ir. Iesaku izlasiit Ležepjokova grāmatu "Piedod sev un esi vesels".

inese - 2012-06-13 20:06
Man sevi pieņemt, iemīlēt un piedot visiem visu, kas ar mani noticis, palīdzēja izpratne, ka visi citi ir centušies man sagādāt man pašai vajadzīgās mācības, caur kurām ir veidojusies mana pasaules izpratne, caur kurām es spēju atstradāt savas uzkrātās situācijas, caur kurām es saprotu to, ko iepriekš neesmu sapratusi.
Ka neviens man nekad nav gribējis nodarīt pāri. Viņš vienkārši ir piekritis būt šai lomā, kas rada man vajadzīgo situāciju, kurā mācos.
Tātad viss šeit ir priekš manis:)))) Nu kā lai tad sevi nemīl :)))
Te taču var sajusties ļoti svarīgs ;)

Un vēl man sevi iemīlēt palīdzēja apjausma, ka esmu Dieva radīta un dievišķas enerģijas caurpludināta. Tas, kacaur mani plūst dievišķā eneģija-tas mani dara laimīgu.

Anita Buzjuka - 2012-06-13 20:08
Paldies par komentāriem!
Šī tēma tik tiešām ir bezgalīga, jo tas ir pamatu pamats, ar to viss labais sākas. Ronda, es Tev pilnībā piekrītu, tikai tad, kad cilvēks sevi iemīl, viņš var būt patiesi laimīgs, un nav svarīgs statuss sabiedrībā vai materiālais stāvoklis, ja nav mīlestības, tad nav prieka. Viss sākas ar mīlestību!
Es piekrītu arī Tev, Donatella, bērnība atstāj ļoti dziļu iespaidu uz visu mūsu turpmāko dzīvi, bet tāpēc jau mēs šeit esam uz Zemes, lai iemācītos piedot, pieņemt un patiesi mīlēt., un pirmkārt jau sevi. Nu mēs taču visi zinam, ka tie mūsu pāridarītāji mums palīdz sevi iemīlēt, tas ir spogulis, lai mēs skaidri redzētu, kāda ir mūsu attieksme pašiem pret sevi.Tā jau arī ir mūsu pārtapšana Gaismā, mūsu transformācija, kad mēs piedodam, pieņemam un atlaižam jebkuru mums nelabvēlīgu situāciju, mēs kļūstam brīvi no tās. Tā ir brīnišķīga sajūta, vieglums pārņem gan dvēseli, gan ķermeni, tā patiesi ir brīvība. Arī es protams mācos, bet izbaudu šo sajūtu arvien biežāk. Brīžos, kad pilnībā pieņem dzīvi, pārņem absolūta mīlestība, šķiet saplūsti ar visu kas ir......, ka tu esi...... viss, un jebkas ir tavs atspulgs. Šādos brīžos nav iespējams nemīlēt, jo mīlestība pārņem visu tavu būtību..........
Paldies, Ronda, par ieteikumu turpināt šo tēmu!


ronda - 2012-06-13 21:56
Jā, tas ir tieši mans gadījums - bērnībā ir trūcis mīlestības un tagad esmu nonākusi līdz sapratnei, ka visu dzīvi esmu "domājusi", ka neesmu mīlestības vērta un slikta. Nupat nopirku Rudzātes Piedošanas mācību, bet paldies par Info par Ležepjokova grāmatu, pameklēšu info :)

illva - 2012-06-13 22:07
Pasakaina...šim mēnesim....,kad ir līgo svētki tik brīnišķīga tēma....un patiesībā burtiski jebkad....šī tēma ir tik aktuāla...tik svarīga...mums sievietēm......un tai pat laikā arī vīriešiem.
Vakar vakarā skrēju pa stadiona trasi....un burtiski nejauši man sanāca dzirdēt skrejošus divus vīriešus.....kas ik pa laikam man paskrēja garām.......un....nu!!!...bija jau trešais aplis, kad viņi vēl un vēl runājās par vienu un to pašu....par mīlestību...par attiecībām...par veiksmēm un neveiksmēm.....man likās tik jauki!!!!....,ka ne es vienīgā meklē atbildes....skrienot.....:)
Man ir šeit par ko domāt....ļoti, ļoti paldies Anita.

irinad - 2012-06-13 22:09
Anita, paldies Tev par rakstu. Man ir parliecība, ka mīlestība pret sevi ir vissvarīgākā mācība, kas cilvēkam dzīve ir jāapgūst. Man iemīlēt sevi palīdzēja atziņa par to, ka esmu unikāla. katrs no mums tāds ir. Tātad, katram ir, ar ko lepoties. nevis kļūt iedomīgam, bet no sirds lepoties, justies vērtīgam.

liene - 2012-06-13 22:49
Temats numur 1, lai vispar saktu mainit savas dzives kvalitati. Un pasos pamatos ari vienigais, kas iekustinas visu parejo.
Nebiju aizdomajusies par logiku, bet dariju otradies- jaa, sevi it ka milu, nu tad- ko velos un saku koncentreties uz to, ko velos sasnigt dzive, ko velos iegut. Tik brinos, ka pie plana istenosanaas nav ceretaa gandarijuma. Un izlasot so rakstinu, es apstajos pie - sevis milesanas, atzisanas. Jasak viss no jauna! :)
Paldies!

ilzemarga - 2012-06-14 02:03
Tikai esot Pavasara studijā, sapratu cik svarīgi ir iemīlēt sevi. Lēnām pamazām gāju uz to, grozījos spoguļa priekšā, vēroju sevi pētīju, un domāju, domāju... Bija brīži, kad likās, ka to sev kaut kā mākslīgi iegalvoju, bet patiesībā tas tā nav. Likās, ka kaut kas pietrūkst... bet tad es kaut kā pamanīju, ka man sāk pašai patikt savas fotogrāfijas. Es skatījos uz sevi un likās, ka bildē no manis izstaro liela labestība... to es redzu, kaut pirms neilga laika likās, ka es taču esmu tik nelaimīga un ir tik daudz iemeslu būt niknai uz pasauli. Es redzēju mīļumu savā sejā... man patīk, kā izskatās manas rokas, un šķiet, ka pat mans garais deguns patiesībā ir normāls un man pat piestāv... un arī figūra ir pietiekami sievišķīga, viss ir savās vietās, neko pielikt, neko atņemt. Un patiesībā nemaz negribu būt savādāka. Jā, tas bija brīdis, kad es sevi pa īstam pieņēmu. Protams, saprotu arī to, ka lai sev patiktu, mazliet pie tā arī jāpiestrādā... It kā tikai mazliet, bet tagad man tik ļoti ir iepaticies to darīt... Es ar lielu prieku ceļos agri un eju skriet. Pagājušo svētdienu es piedalījos vienā pilsētas skrējienā un ar lielu prieku noskrēju distanci, kaut pirms gada es par to pat domāt negribēju, jo tas man nemaz neinteresēja... Tik liels gandarījums un prieks, ka esmu to sapratusi un spējusi mainīties. Un tas ir tikai sākums! Mīļās, meitenes. Es esmu dzīvs piemērs tam, ka to var. Es, kas savulaik kompleksoju par katru sīkumu, jūtoties tik nedroša un nepārliecināta par sevi, saku, ka šobrīd es sev PATĪKU! Saviem vecākiem, māsai, brāļiem un mīļajam dēliņam es esmu vislabākā. ES esmu ES!!! Tāda, kādai man ir jābūt! No sirds novēlu ikvienam to saprast un tā arī justies!

karinchiks - 2012-06-14 16:02
Mīļš paldies par rakstu...
Mīlēt sevi,otru....pasauli aiz loga ir dikti skaisti....
Domāju,ka to jamācās ik dienas...nepazaudēt sevi...
Mīlēt sevi....par to,ka esi,ka redzi..ka Dievs mums devis milzum daudz....ja visu to saredz,tad mīlestība vienkārši atnāk pie mums...


Anita Buzjuka - 2012-06-14 18:59
Paldies par komentāriem! Tas ir brīnišķīgi, ka mums ir tāda iespēja šeit padiskutēt par tik svarīgu tēmu kā mīlestība. Mīlestības tas ir tas, kādēļ mēs šeit esam uz Zemes, mums ir jāiemācās mīlēt, patiesi mīlēt, bez nosacījumiem. Mīlestība mums dod spēku, tā palīdz arvien paplašināt apziņu, pasaules redzējumu. Nav nekā svarīgāka, tā ir mūsu būtība.
Man sevi iemīlēt ļoti palīdzēja dzīves pieņemšana, sapratne par to, ka viss vienkārši ir un, ka es pati dodu vērtējumu tam, kāds tas ir, par to, ka viss plūst un mainās, un, ka nav jēga iespringt, satraukties, ja kautkas manam prātam nešķiet perfekts. Es sapratu, ka nav iespējams visiem izpatikt un, ka tas nav vajadzīgs, jo katram ir savs vērtējums, sava izpratne par lietām un to kārtību, un arī tas ir tikai viņa vērtējums, tas ir viņa Visums, tā nav absolūta patiesība, bet manējais ir tas, kas esmu es, un tas ir man svarīgi.. ES ESMU TĀ, KAS ES ESMU! Pirmais solis-apzināties sevi, būt vienkārši patiesam, tādam, kāds esi, būt īstenam, tas ir kā atrast sevi. Tad vairs nav ne mazākā vēlēšanās izlikties, izpatikt, tēlot, melot vai tml., un prieku sagādā vienkārši būt, būt tam, kas esi. Es sev pieņēmu lēmumu, ka darīšu to, kas man patiesi sagādā prieku, tikšos ar tiem, ar kuriem man ir labi, ka tas ir mans laiks kas man tiek dots, un ka nav jēga viņu pavadīt bezjēdzīgās sarunās vai darbībās, kas mani nomāc, garlaiko, es arī iemācījos pateikt - nē (ar to man gāja nedaudz grūtāk). Sāku arvien vairāk sevi lutināt, arī ar dažādām dāvaniņām, reizēm rīkojos pavisam neprātīgi, kad par pēdējo naudiņu nopirku sev sen kāroto somiņu vai tml. Pati sāku risināt arī savas pašsajūtas problēmas, sāku agri mosties no rītiem, taisīt prakšalanu, vingrot, daudz staigāt, apguvu sejas vingrošanu, bodyflex (vingrojumi ar elpošanu), darīju to visu ar lielu prieku un mīlestību pret sevi. Sevi mīlēt, tas nenozīmē gulēt pie televizora un pieēsties uz nakti, tas ir arī darbs ar sevi, bet ar prieku, ar mīlestību, un tad tu sāc sev patikt arvien vairāk, un arī kleitiņas sāk arvien labāk izskatīties, tad pēkšņi tevī iezogas tāds gluži sievišķīgs prieks.
Mīļās meitenes, mīlat sevi, nodarbojaties ar sevi, lutiniet sevi, tas ir tā vērts!

karinchiks - 2012-06-14 22:04
Jā...jā...un tad ir ļoti viegli...kad iemīli sevi tieši tādu,kāda esi..
Tad,kad esi pati savas dzīves noteicāja,kad dari tieši to,ko Tu vēlies...tiecies ar tiem,kuriem vēlies,dalies...runā..utt.
Kad saproti,ka nevienam par Tevi nav varas,ka nevienam nav jaizdabā,jabūt vairākām pudelēm par korķi,ka katrs dzīvo savu dzīvi..tad ir miera sajūta....ko šobrīd esmu sasniegusi.


Anita Buzjuka - 2012-06-14 23:41
Karinchik, paldies par jauko komentāru!
Vienīgi, visā šajā pārtapšanas procesā, jārēķinās ar lielām pārmaiņām dzīvē, jo tad, kad tu kļūsti tas, kas esi, nomainās arī cilvēki tev apkārt, tu satiec citus, sev līdzīgus. Manā dzīvē notika milzīgas pārmaiņas, no manis burtiski tika ''aizslaucīti'' cilvēki. Dzīvē tas notika tā, ka es zaudēju darbu, kurā kontaktējos ar ļoti daudziem cilvēkiem, ilgus gadus, bet šobrīd no tā visa palika tikai tie, kas man bija svarīgi, visi pārējie ir kā izgaisuši. Tā tas notiek, mūs pārnes gluži citā realitātē, un tā var būt visās dzīves jomās, vienkārši pienāk laiks, kad ar kādu ir jāšķiras, jo viss ir atstrādāts, un nav vairs izaugsmes, bet ja mēs tam ļaujamies, ja sadzirdam dvēseles kluso balsi, tad dzīve mūs pārnes tālāk, tur, kur ir vēl labāk, un tā bezgalīgi, jo nav rebežu Mīlestībai............


karinchiks - 2012-06-15 00:06
Viss kas ar mums notiek,dara mūs stiprākus...kam ir jāiet,tie ies...vieta nekad tukša nepaliks...
Tas nozīmē,ka mēs kā dvēseles augam...un tikkai uz labu...
Jārēķinās ar visu šajā dzīvē...gan prieku,sāpi,šķiršanos...utt.
Ja visas šīs lietas mēs atkal izejam ar mīlestību..mums dod jaunus pārbaudījumus...un tā viss turpinas...bet tā vien ir vērts dzīvot,mīlēt...un dot...jo visa kā ir mūsos...mēs dodam tālāk...nevajag turēt mīlestību tikkai sev..mīlēt sevi ir labi,bet mēs zinam,cik skaisti ir dzīvot mīlestībā...abpusējā...
Kā tas notiek šeit...mēs dodam viena otrai mīlestību...
Paldies,ka esam....

Anita Buzjuka - 2012-06-15 06:20
Šodien pie manis atnāca informācija, kas patiesībā ir par to pašu, par ko mēs šeit diskutējam. Dalos:
http://www.youtube.com/watch?v=sdEUA0Ij-mA&feature=related
Šeit minētas pazīmes, kas liecina par apziņas mošanos (man tā arī bija un ir):
http://www.youtube.com/watch?v=8H2hKIbhuiU&feature=related


Anita Buzjuka - 2012-06-16 00:31
Es reizēm ļaujos krievu melodrāmām. Tā notika arī šorīt. Sirsnīgas viņiem ir tās filmas, un arī attiecību tēma ir visiem aktuāla. Protams, var jau būt, ka varēja būt režija labāka un aktieri veiksmīgāk izvēlēti, jūtams, ka mazbudžeta, bet man patika. Varbūt kādai no jums arī patiks. Šeit var noskatīties:
http://www.youtube.com/watch?v=b3XOgQGi1Zc&feature=related
http://www.youtube.com/watch?v=XEfWvUd5kdU&feature=related


Anita Buzjuka - 2012-06-22 00:41
Divu fantastisku cilvēku saruna!
E.Tolle un N.D.Volšs
http://www.youtube.com/watch?v=32lcqAWUD_Y&feature=related

inese - 2012-06-22 01:59
Šodien noskatījos filmu, kas mani savaldzināja
http://kapnob.ru/drama/3458-intouchables-2011-online.html

essa - 2012-06-22 02:15
Pievienojos Inesei...Neaizskaramie ("Intouchables") ir vnk lieliska filma...no sirsnīga smaida līdz dziļi nopietnām pārdomām un mazliet asarām acīs :) Iesaku.

inese - 2012-06-23 03:52
Filma par to kā būt nevis pareiziem, bet laimīgiem :)

baibam - 2012-06-25 07:42
Patika filma, manuprāt, lieliski parāda, cik pareizums bieži ir samākslots un pārāk pareizs cilvēks "nedzīvs". Pareizumā pazūd prieks. Cilvēki, kas ir droši, atklāti un patiesi kā bērni, spēj izbaudīt dzīvi un būt laimīgi.
Labi ir pasmieties pašam par sevi un ieraudzīt dzīves smieklīgo pusi. Paldies!

inese - 2012-06-25 19:29
Es kā reiz domāju par to cik ļoti mēs ar to savu "pareizību" esam saauguši. Dažreiz, pat i nepamanām cik ļoti tas ietekmē mūsu dzīvi un savādāki būt pat neprotam.
Vakar runājām ar vīru par to kā mums katram patīk svinēt Jāņus, un man bija jāatzīst, ka līdz kādam nesenam laikam es vispār sev neuzdevu jautājumus - es vienkārši darīju tā kā +/- bija pieņemts saskaņā ar ģimenes un latviskajām tradīcijām.
Un tāpat ir ar pareizību - ka nemaz sev nepajautājam vai nevar rīkoties savādāk:))))

Vakar noskatījos vecu, bet labu komēdiju par šo pašu tēmu, ka rīkoties var arī savādāk- Anger Management (Jack Nicholson, Adam Sandler)

baibam - 2012-06-25 20:23
Paldies, Inesít, man tiesi sobríd 'kádas dienas ir brívs laiks, tad nu varu paskatí'sos filmas. Tie'si sodien lekcijás domáju, cik svarígi skoléniem (vismaz man), lai skolotájs ir nevis "pareizs" un dara vai máca visu, ká paredzéts programmá un ká ir pareizi, bet, lai dara savu darbu ar mílestíbu un ir atvérts konkrétajai auditorijai un konkrétajiem skolénus intereséjo'siem jautájumiem. Protams, es saprotu, ka pedagogiem ir noteikta programma un viela, kas ir jáiz'nem noteiktá laiká, bet tas ir bríni'skígi, ja skolotájs prot sastrádáties ar auditoriju un abas puses prot bút elastígas. Humors arí ir neat'nemama sastávda'la laba pedagoga darbá.

inese - 2012-06-25 20:28
o, pedagogi un skolotāji ir reāla riska grupa, kas regulāri kāpj uz pareizības grābekļa. :))) Pēc sevis zinu:))
Tur ir kaut kāds slogs ar to piemēra rādīšanu.
un lai darbi saskanētu ar vārdiem;)))

Ina Migliniece - 2012-06-25 21:29
par skolotājiem un pareizību
"Общество мертвых поэтов" (1989)
Dead Poets Society
http://my-hit.ru/film/5691



Lapa | 1 [2] |

Atpakaļ