sadaļa: DARBS, NAUDA UN BIZNESS
autors: INESE PRISJOLKOVA
Sveika, mīļā
Šodien gribu ar Tevi parunāt par tēmu, kas šķiet, ka aktuāla ir ikvienam – kā būt noderīgam, kā dzīvot pilnvērtību dzīvi, darot to, kas pašam ļoti patīk. Gribu parunāt par to kā mēs apjaušam, kas ir tā joma ar ko gribam diendienā nodarboties, un tad, kad apjaušam – kā to realizēt dzīvē. Kā iekustināt, kā uzsākt, kā atvērt sevī spējas, kā noticēt sev, kā sevi motivēt un kā uzaudzēt tik daudz enerģijas, lai to tiešām palaistu.
Sestdien ar vīru bijām Smiltenē. Man tur bija seminārs. Bet kaut kā iegadījās, ka aizbraucām kādu stundu pa agru un varējām pabaudīt mazpilsētas brīvdienu rīta cēlienu. Sēdējām kafejnīcā un vienkārši vērojām cilvēkus. Un tad es vīram stāstīju – iedomājies, cik tas būtu skaisti, ja katram būtu kāds savs rūpaliņš, kuru viņš darītu ar prieku, caur to darītu pasauli labāku, pelnītu savu naudiņu un būtu laimīgs un mīlestības piepildīts. Kāds būtu veikaliņa īpašnieks un pats noslaucītu sava veikaliņa slieksni, gaidot pirmos pircējus. Kādam būtu dārzniecība un viņš varētu izstāstīt par katru stādu ko un kā to labāk audzēt. Kādam citam būtu sava frizētava, kādam doktorāts, kādam skoliņa, kādam celtniecības kompānija utt. Turpinot šo domu, nonācām līdz tam, ka bezdarbs taču pašos pamatos nav iespējams. Bezdarbs rodas tikai tad, ja cilvēks gaida, ka viņa vietā darba vietu radīs kāds cits. Kāds cits uzņemsies atbildību par cilvēka atbilstību vai neatbilstību amatam, kāds cits vērtēs, kāds cits noteiks algu, kāds cits pateiks darba apjomu utt. Tātad kāds cits būs saimnieks šī cilvēka dzīvei. Un tur, kur kāds cits lemj, tur var rasties dusmas un kritika, par to kādi lēmumi pieņemti, un nepatika par to neatbilstību konkrētā cilvēka vērtību sistēmai. Bet pēc būtības jau cilvēks pats ir atdevis grožus un vadību cita rokās.
Un, protams, ka tā ir tikai tāda sapņošana un filozofēšana. Protams – visa pamatā ir brīva griba un izvēle. Kāds izvēlas ieņemt amatu lielā vai mazā uzņēmumā un jūtas labi. Un visu cieņu šādai izvēlei. Esmu laimīga par katru, kurš atradis „savu vietu”.
Bet pēdējā laikā domāju par tiem, kas kaut kādu iemeslu dēļ jūtas no darba tirgus ārā, vai arī tiem, kas iet uz darbu, bet skaidri jūt, ka tas ir tikai naudas pelnīšanai un iztikas gādāšanai. Domāju cik tā tomēr ir grūta dzīve, ja jādara tas, kas neiet pie sirds. Un tad atkal man liekas – bet kāpēc gan cilvēki paši to savu dzīvi nemaina. Kāpēc nepieliek drusku pūles, lai saprastu, ar ko vislabāk patiktu nodarboties un kāpēc neuzsākt to darīt.
Vīrs man saka, ka daudzi nemaz nezin, ko gribētu. Un savukārt ļoti daudzi tie, kas grib, tie baidās vai arī nav pietiekoši uzņēmīgi. Un tā tas paliek. Un tad dzīvo to dzīvi, kāda ir, nevis tādu, kādu gribētos. Un tad arī tur pielavās tā upuru loma, nenovīdība un skaudība, jo.....kādam izdodas tas, ko pats nesakārto. Viņš saka – cilvēkiem vajag atbalstu. Vajag pleca sajūtu un piemēru, ka kāds to jau ir spējis.
Atceros to laiku, kad pati vēl nezināju ar ko nodarbošos. To laiku, kad ar datoru klēpī domāju kā pasauli darīt labāku. Kā izvērtēju ko vislabāk protu un kā soli pa solītim audzēju savu enerģētiku un līdz ar to Pavasara studiju. Tagad man ir sajūta, ka ja nebūtu Pavasara studijas, es prastu izveidot veikaliņu, vai šūšanas darbnīciņu. Man varētu būt kāds salons vai kāda kafejnīca. Kad tu vienreiz izstāvi tam visam klāt, kad izaudzē no nekā, kad redzi kā lietas aiziet – tad turpmāk vienmēr zini kā to darīt atkal un atkal. Un es jau šeit nerunāju pa miljonu biznesiem vai lielām fabrikām. Es runāju par to, cik viens cilvēks ar dažiem saviem palīgiem var izdarīt un darīt to tik ļoti sekmīgi, ka spēj uzturēt gan sevi, gan savu ģimeni un pats galvenais – dzīvot piepildītu dzīvi ar gandarījumu par katru dienu.
Un tad mēs tiešām aizrunājāmies tik tālu, ka arī to varētu mēģināt nodot tālāk. Ka arī šīs zināšanas mums pašiem nepieder un ja jau mēs esam varējuši iemācīties savos 40un gados, tad visticamāk, ka to var izdarīt jebkurā vecumā un faktiski jebkurš cilvēks, kas saprot Visuma kārtību arī šai jomā.
Es zinu, ka ir tādas mentoru programmas, kas balstītas uz biznesa veidošanu un pieredzes nodošanu tālāk. Bet es šeit nerunāju par biznesu tā klasiskā izpratnē. Es vairāk domāju –kā cilvēks varētu saprast un sajust sevi, audzēt savu spēju pasauli darīt labāku caur to, kas viņam vislabāk sanāk. Un beigu beigās varbūt, ka to pat varēs nosaukt par biznesu un darbība noteikti, ka nestu peļņu, bet tas viss tad būtu pakārtots Visuma kārtībai.
Un tā man radās doma izveidot vienu praktisko apmācību kursu, kura laikā būtu gan praktiski –teorētiskie treniņi, gan reāla savas misijas darba uzsākšana un iekustināšana. Secināju, ka es labprāt dalītos tajā, ko esmu sapratusi, pat vairāku mēnešu garumā. Domāju, ka tās tikšanās varam uztaisīt ik pa pāris nedēļām un pa vidu intensīvi sarakstīties. Pagaidām domāju, ka 5-6 nodarbības būtu ok un tad skatīsimies – ja vajadzēs, turpināsim tālāk.
Ja Tev ir doma, ka gribi pieteikties uz šo kursu, tad vienkārši atraksti man uz e-pastu konsultācijas.pluss@inbox.lv un ja šādi pieteikumi būs vairāki, tad izsludināsim pirmo nodarbību un jaunas kurss varēs sākties. (šobrīd ir ļoti labs laiks sākumam, lai jau rudenī varētu cerēt uz ražas laiku :) ko sēsi – to pļausi :))
Ar mīļumu,
Inese