sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA
Vai Tev ir kādreiz tā bijis, ka no rīta pamosties un paskaiti un pārdomā cik Tev šodien ir jāizdara, un Tu saproti – to vienkārši nevar. To nekā nevar paspēt ne šodien, ne rīt ne parīt. Un šai visā parasti jau ir tā, ka neviens no termiņiem gaidīt nevar, jo savukārt pēc tam ir vēl savirknētas citas lietas, un tā tas ir tik tālu, cik vien šobrīd „acis rāda”.
Lūk – man jau vairākas dienas ir šāda sajūta un jau vairākas dienas mani burtiski „glābj” mana jaunā attieksme pret laiku, prātu un to, kas ir dziļāk par prātu.
Esmu jau Tev rakstījusi, ka man pēdējā laika autoru-autors ir Ekhards Tolle. Es viņu lasu un skatos un no viņa iespaidojos un man pēkšņi ir ārkārtīgi saprotams viss, ko viņš raksta. Tieši viņš savās lekcijās un grāmatā „Tagadnes spēks” man lika aizdomāties par to cik ļoti mums uzkundzējas mūsu pašu prāts un ka viss ar ko mēs netiekam galā un viss, kas mums nepatīk, ir mūsu prāta domu augļi. Ka pietiek vien „atlaist” prātu un sajust to, kas ir aiz prāta, ka atkal vari būt laimīgs, priecīgs, mierīgs un mīlestības piepildīts.
Mūsu prāts ir tas, kurš žigli pārcilā visus darbus, kurus nevarēsim paspēt. Mūsu prāts ir tas, kurš ražo domas, tikmēr, kamēr darām konkrēto darbu. Mūs prāts ir tas, kurš mūs dzen. Dzen uz priekšu, bet brīžiem stresā.
Šobrīd man ir tā, ka rīt braucu uz studiju ierunāt pasaciņu cd. Tātad šodien (un sāku jau vakar) tās ir jāpārlasa un jāizrediģē un jātiek līdz gala variantam. Ir jāsajūt un jāieliek tajās īpašā sava enerģētika, lai tad, kad bērni klausīsies, tad viņi var saņemt mīļumu un tīru gaišu laimes vibrāciju. Paralēli tam tiekamies ar mākslinieci un veidojam vizuālo noformējumu grāmatiņai. Paralēli tam jāsāk kūrēt drukāšana.
Paralēli tam, mēs ar vīru mājās veicam labiekārtošanas darbus. Pārstādām veco zālāju un sējam jaunu, iekopjam rožu dobes un veidojam jaunu sētu ar vārtiem. Nu vārdu sakot – riktīgi sazemējamies, plus vēl darām skaistumu priekš sevis un citiem. Un te nu atkal jāsaka – krava zemes ir atvesta un mājas priekšā izgāzta, stādāmās rozes ir sadāvinātas uz Inesēm un ilgāk tās turēt istabā vairs nevar, toties tie darbi uz priekšu tik ātri neiet un.....atkal prāts var ķerties pie saviem pigoriem.
Paralēli tam, man notiek vairākas sarakstes – online konsultācijas, kur cilvēki ir iesākuši savu darbu un rakstīšanu un, protams, ka tagad nevar pārtraukt.
Paralēli tam, redzu, ka mājas lapa ir pieklususi un man ir kaut nedaudz, bet tomēr te jāiegriežas.
Paralēli tam top jaunā manis pašas mājas lapa: ineseprisjolkova.com un paldies Elīzai, ka viņa tik ļoti labi tiek galā gan ar programmētājiem, gan satura pārnešanu un sakārtošanu. Tomēr es saprotu, ka kaut kādā mirklī man tam ir jāpieslēdzas.
Paralēli tam pēc diviem mēnešiem ejam pa vedējiem un kādā mirklī ir jāsāk domāt par organizatoriskām un dvēseliskām lietiņām jaunajam pārim.
Paralēli tam ir jāuztaisa jauna semināra tēma „Visuma zīmes”.
Paralēli tam izdevniecība Kontinents mani palūdza izlasīt grāmatu un piedalīties grāmatas atklāšanā ar savu redzējumu par to. Tas otrdien.
Paralēli tam notiek semināri un brīžiem tie ir diezgan patālu. (sestdien Smiltene, svētdien Jelgava).
Paralēli tam.....es rakstu savu nākošo grāmatu.
Paralēli tam....ir vienkārši ikdiena ar mājas kopšanu, pusdienām, veļas mazgāšanu, rūpes par vecākiem un ikdienas palīdzēšana viņiem (un viņi nav blakus) utt.
Un tad vienā mirklī.....tu pasaki prātam „kušs!!!”, lai tas neturpina laist uz riņķi „paralēli tam....., paralēli tam......, paralēli tam....”
Es Tev to rakstu tādēļ, ka zinu – arī Tev ir tā, ka 8 līnijas darbojas vienlaicīgi. Ka viss notiek ar vai bez Tavas piedalīšanās. Bet ilgstoši bez jau nesanāk.
Ko darīt?
Kā šai brīdī justies mierīgai, laimīgai, sievišķīgai, harmoniskai un mīlestības piepildītai.
Lūk – vienīgais veids kā to panākt ir sākt vadīt savu prātu un nevis pakļauties tam. Tai brīdi, kad prāts grib uzkundzēties un atkal malt un malt uz riņķi cik Tev vēl ir jāpaspēj izdarīt un kad beidzot pienāks tā diena vai tas brīdis, kad varēsi atpūsties vai nedarīt neko, tai brīdī Tu vienkārši vari to prātu atslēgt. Izslēgt gluži kā radio, lai iestāja miers.
Ja tas uzreiz nesanāk, tad vieglāka metode bij tā, ko esam iepriekš runājuši – iegriez tās domas pozitīvā virzienā vai arī „ieknieb” sev, lai atcerētos, ka jādomā sev vēlamās domas. Bet tagad ir vēl viens – dziļāks paņēmiens, kā dzīvot fantastisku laimīgu dzīvi. Tai brīdī, kad kaut ko dari, tad tikai dari. Tad nedomā ne uz priekšu par citiem darbiem, ne par to, kas notiek paralēli, ne par to, kas bijis un sanācis vai nesanācis. Nedomā neko. Baudi šo mirkli.
Piemēram, es tikko kā līdzināju zemi. Nu nav man ierasts darbs un neprotu es to darīt, bet es cenšos un lēnu garu daru, daru un daru. Un kamēr daru, es kaut kā saskatu kā tam visam rezultātā ir jāizskatās. Un tas notiek bez īpašas uztraukšanās, vaimanāšanas, pareizo versiju noskaidrošanas utt. Es pirms tam šo to pajautāju. (uzreiz jāsaka – cik cilvēku, tik viedokļu.) Tad vēl paskatījos internetā. Un tad izvilku vidējo un vienkārši darīju. Ar mīļumu un iekšēju laimi. Kamēr roku zemi, es neuztraucos par pasaciņām. Kamēr lasu pasaciņas, es nedomāju ko taisīšu vakariņās. Kamēr gatavoju vakariņas, es negatavoju scenāriju kāzām. Katrā brīdī es daru tikai to, ko daru. Es pa īstam esmu tieši šeit un tagad. Un nevis šeit un tagad, lai domātu par nākotni vai pagātni, bet gan esmu šeit un nedomāju neko. Esmu kaut kur dziļāk par prātu. Kā Tolle saka – laime ir aiz prāta un tieši prāts no tās mūs var izraut, ja identificēsimies ar prātu. Pats svarīgākais ir neļaut domām būt noteicējām pār mums.
Mēs esam saimnieki savam prātam, savām domām un nevis otrādi. Prāts un domas ir tikai instruments. Un kā jau arī ar citiem (asiem) instrumentiem ir jāprot rīkoties, tāpat arī ar prātu.
Lai Tev veicas tikt galā ar savām domām un lai Tev izdodas būt laimīgai ik dienas un ik brīdi.
Sūtot gaišas domas,
Inese
