Es esmu savas dzīves autors!


sadaļa: LEKTORI RAKSTA

autors: DZINTRA ČEVERE

Kādas it Tavas sajūtas, lasot, izrunājot šos vārdus? Vai Tu jūties kā savas dzīves autors, vai tomēr nē? Ir tāds teiciens, ja nezini kas esi – tev to pateiks citi… 

Pavasaris ir jau tuvu, tuvu. Šis skaistais laiks - daba mostas, putni sāk čivināt un rosīties, ledus iet, saulīte apspīd visu – mudina rosīties arī cilvēku. Taču ir cilvēki, kuri labprāt rosītos un darītu, bet nevar saprast ko īsti darīt, ar ko sākt, un ir tādi, kuri rosās un dara, bet kaut kā trūkst, viss it kā ir, bet… un protams, ir arī tādi, kuriem ir viss, viņi ir laimīgi, bet vēlas papildināt krāsas un mīlestību savā ikdienā, jo…vienmēr var labāk. Tas attiecās uz dažāda vecuma cilvēkiem, un katrs var pats saprast kurā posmā atrodas. Bet šodien, jo īpaši  gribu uzrunāt jaunos cilvēkus. Šajā strauji augošajā, mainīgajā un materiālajā pasaulē, viņiem katru dienu jāizdara izvēle, kur mācīties, kādu profesiju izvēlēties, ko darīt, kam vairāk veltīt laiku, kur ir materiālā un garīgā pasaule un kā tās sader kopā. Kur ir viņa paša izvēle un kur šo izvēli izdara sabiedrība. Daudzie rāmji un stereotipi dažkārt neļauj izlemt un sadzirdēt patieso atbildi. Šodien lielāks uzsvars ir tam, lai mācītos pieprasītu profesiju, kurā var nopelnīt, lai nopirktu jaunākos tehniskas sasniegumus, iegādātos smalkākos tērpus un stilīgākās mantas utt. nevis, lai padomātu, kas ir būtiski Tev kā dvēselei, cilvēkam, kas ieradies uz zemi, lai izpildītu noteiktu uzdevumu, lai darītu savu īpašo darbu, pat ja sākumā šīs izvēles izdarīšana nenāk viegli, apkārtējo nesapratnes dēļ. Ir tiks liels kārdinājums un daudz piedāvājumu, ka nevar izlemt. Bet labā ziņa ir tā – ka mēs esam savas dzīves autori, un tikai mēs esam atbildīgi par savu dzīvi, neviens cits mūsu vietā nedzīvos, un mēs paši esam un būsim atbildīgi par saviem lēmumiem. Tieši tāpēc, aicinu šo mošanās laiku izmantot, lai saprastu, vai izvirzītu mērķi saprast un atklāt sevi. Celties un iet pretī savai dzīvei, ar smaidu uz lūpām un mīlestību sirdī. Ir tikai šis brīdis, kad izdarīt izvēli. Kāpēc šis brīdis - jo cita nav, jo …rītdienas nav. Katru reizi kad ej gulēt un domā no rītdienas sākšu celties agrāk, no rītdienas sākšu vingrot, no rītdienas ēdīšu veselīgu pārtiku, no rītdienas vairāk mīlēšu, no rītdienas, no rītdienas, no rītdienas, bet – kā mosties tā … atkal ŠODIENA!

Lai ietu ir jāzina uz kurieni. Kā izvēlēties mērķi un virzienu savam ceļa gājumam. Kā saprast kur nogriezties, kuru tiltu nojaukt un kuram iet pāri, kuri ir Tavi dzīves mērķi un kuras tikai vajadzības?!  Un, lai šajā ceļā mēs gūtu prieku un baudītu gājienu, ir vairākas lietas un nosacījumi, kas mums jāievēro, lai nepakluptu, lai nezaudētu harmoniju un saikni ar savu patieso, iekšējo būtību, un ja par gadās paklupt un sasities, varētu rast spēku, piecelties un iet tālāk.

Turpinot jauniešu semināru ciklu, par šo un daudz ko citu, laipni aicinu 20.03.2012 plkst.18.00, Kuģu ielā 11-302, jauniešus uz otro semināru – „Es esmu savas dzīves autors”.  Šajā seminārā runāsim par to kāda ir pasaules kārtība, kādi pastāv likumi, kuru nezināšana mūs neatbrīvo no atbildības un sekām. Ko mums – cilvēkiem, iesaka darīt Radītājs, lai mēs būtu laimīgi un harmoniski, un ar mīlestību spētu pieņemt katru mīļu brīdi un būtu savas dzīves saimnieki. 

Noslēgumā vēlos padalīties ar kādu skaistu stāstiņu:

Ugunskura iekuršana:

Kādu vakaru skolotājs satikās ar mācekļiem un lūdza tiem iekurināt ugunskuru, lai būtu omulīgāka saruna.
– Redziet, garīgais ceļš ir kā šī uguns, kas deg mūsu priekšā, – ja cilvēks vēlas to iekurt, viņam jāsamierinās ar nepatīkamiem dūmiem, kas apgrūtina elpošanu un liek izsprāgt asarām. Šādi sevi apliecina no tumsas atbrīvotā ticība. Bet, ja uguns reiz iedegta, dūmi izgaist un spožas liesmas met gaismu visapkārt, dāvādamas siltumu un mieru.
– Bet, ja uguni iededz kāds cits? – jautāja kāds māceklis. – Ja viņš palīdz man izvairīties no kodīgiem dūmiem?
 – Tad tas ir viltus skolotājs. Ja viņš spēj iekurt uguni, kad vien to vēlies, viņš to spēj arī nodzēst jebkurā brīdī. Un tā kā viņš tevi nav apmācījis, kā uguns kurama, tu tā arī paliksi mūžīgā tumsā.

Uz tikšanos! 

Ar saulainiem sveicieniem,

Dzintra

 

Komentāri (8)  |  2012-03-16 04:01  |  Skatīts: 5176x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
inga* - 2012-03-16 04:38
Sveika Dzintra šajā jaukajā vakarā.
Labs jautājums- vai es esmu savas dzīves autors? Ja Tu man to jautātu kādu laiku atpakaļ, es aizdomātos, bet tagad es varu viennozīmīgi teikt - jā. Līdz šim apgalvojumam esmu gājusi ilgi- ir daudz kas piedzīvots, kas licis par daudz aizdomāties. Manuprāt, man to kavēja mazvērtības sajūta. Esmu padomju laiku bērns- tad netika pieļauts būt pašam, bet, paldies Dievam, spēju to laikus apjaust un savas meitas audzināju - BŪT pašām ! būt neatkārtojamām! būt - tādām vienīgajām ! Tas ir tik ļoti svarīgi ļaut bērnam būt personībai ar savām domām, viedokli, būt patiesam, godīgam, stipram. Esmu lepna par savām meitām un ļoti mīlu viņas. Varu apgalvot , ka esmu augusi kopā ar viņām, esmu atguvusi savu pašapziņu, salauzusi savus mazvērtības kompleksus. Es esmu es pati ! Es esmu savas dzīves autore ! Lai to saprastu, man vajadzēja satikt kādu savā ceļā...tā bija joga. Paldies !
Mīliet sevi ! Mīliet šodienu ! Mīliet sauli un lietu ! Mīliet ziemu un vasaru ! Mīliet bērnus un vecākus ! Svētīgu Jums pavasara gaidīšanas laiku !
Ar mīļu sveicienu, Inga.


Māra* - 2012-03-16 16:54
Ļoti patika šī doma - "rītdienas nav, kā mosties, tā atkal... šodiena". Kādu brīdi sēdēju un šo domu tā kārtīgi izlaidu caur sevi. Un tad sapratu, ka tajā brīdī, kad šo domu cilvēks izprot un kārtīgi pieņem, viņam kļūst vieglāk sākt jaunas lietas, jaunus darbus un jaunas apņemšanās. Jo es (kā jau mēs daudzas) arī ļoti daudz ko gatavojos sākt "no rītdienas", lieki teikt, ka daudz ko tā arī neuzsāku. Bet kad tā dziļi pieņem šo domu - ka rīt taču atkal būs šodiena, tad rodas jautājums, kāpēc gan es to nevaru darīt tūlīt. Un tad gribas celties un darīt tūlīt, šodien...
Jauku jums visām dienu - šodienu!!! :)

dainarozenberga* - 2012-03-16 16:59
Māra, man tik ļoti patīk Tavs komentārs! Tik skaisti šo domu esi izlaidusi caur sevi un iznesusi apziņā! Nu man arī vel vieglāk šo visu iznest savā apziņā! :) Pasakaini! Es smaidu!

Dzintriņ, paldies par rakstiņu! :)

Baiba* - 2012-03-16 18:12
Paldies, Māriņ, par komentāru! Tieši vietā! Brīnumskaistu visām šodienu!

Benita* - 2012-03-16 23:55
,, Dvēsele ir atnākusi ķermenī, un ķermenis ir ienācis dzīvē, lai pilnveidotos.Tu attīsties, tu pilveidojies. Tu izmanto savas attiecības ar katru, lai izlemtu, par ko tu kļūsti.Tāds ir uzdevums, kas tev jāizpilda uz Zemes.Tas ir sevis radīšanas prieks.Prieks par apzinātu tapšanu, kas tu gribi būt.Tas nozīmē apzināties sevi.Tas, kas tu esi, ir tas, ko tu radi attiecībā pret visu pārejo.,
,Lasot un atkal pārlasot Nīla Donalda Volša grāmatu ,,Sarunas ar dievu,,, mēģinu saprast katru vārdu, vai es esmu savas dzīves autors. Bieži ir jāatšķir lappuses atpakaļ, lai saprastu lasīto.Nāku pie secinājuma , ka īsti tomēr nezinu , kas es esmu un gaidu ka man pateiks citi. Radušās izjūtas mani kārtīgi piezemēja, bet radās prieks ka ....domas atgriežas šajā grāmatā un gribas lasīt vēl un vēl, lai tā pa īsto saprastu. Varbūt kāda lasat....
Vēl citāti:
Mīlestība ir enerģija, kas paplašina, atver, raida uz āru, paliek, atklāj, dalās, dziedina.
Visslielākais noslēpums ir tas, ka dzīve ir nevis sevis atklāšana, bet gan sevis radīšana.

Jannat* - 2012-03-17 04:03
Skaists raksts un Maaras ideja - izlaist caur sevi so domu - sodiena un nevis riit, riit...

DaceKalēja(*-*)* - 2012-03-17 04:21
Paldies, Dzintra, par vērtīgo rakstu!
Visiem, kuri domā kaut ko uzsākt rīt (arī man), tiešām ir nopietni jāpadomā. Vai atlikt, jo tā jau būs šodiena... Tiešām skaisti pateikts :)


illva - 2012-03-21 06:44
Kā mosties tā … atkal ŠODIENA!....tas ir vienkārši fantastisks pateikts.....es to noteikti paņemšu līdz šovakar iemiegot.....:)



Atpakaļ