sadaļa: LEKTORI RAKSTA

autors: DZINTRA ČEVERE

Kādas it Tavas sajūtas, lasot, izrunājot šos vārdus? Vai Tu jūties kā savas dzīves autors, vai tomēr nē? Ir tāds teiciens, ja nezini kas esi – tev to pateiks citi… 

Pavasaris ir jau tuvu, tuvu. Šis skaistais laiks - daba mostas, putni sāk čivināt un rosīties, ledus iet, saulīte apspīd visu – mudina rosīties arī cilvēku. Taču ir cilvēki, kuri labprāt rosītos un darītu, bet nevar saprast ko īsti darīt, ar ko sākt, un ir tādi, kuri rosās un dara, bet kaut kā trūkst, viss it kā ir, bet… un protams, ir arī tādi, kuriem ir viss, viņi ir laimīgi, bet vēlas papildināt krāsas un mīlestību savā ikdienā, jo…vienmēr var labāk. Tas attiecās uz dažāda vecuma cilvēkiem, un katrs var pats saprast kurā posmā atrodas. Bet šodien, jo īpaši  gribu uzrunāt jaunos cilvēkus. Šajā strauji augošajā, mainīgajā un materiālajā pasaulē, viņiem katru dienu jāizdara izvēle, kur mācīties, kādu profesiju izvēlēties, ko darīt, kam vairāk veltīt laiku, kur ir materiālā un garīgā pasaule un kā tās sader kopā. Kur ir viņa paša izvēle un kur šo izvēli izdara sabiedrība. Daudzie rāmji un stereotipi dažkārt neļauj izlemt un sadzirdēt patieso atbildi. Šodien lielāks uzsvars ir tam, lai mācītos pieprasītu profesiju, kurā var nopelnīt, lai nopirktu jaunākos tehniskas sasniegumus, iegādātos smalkākos tērpus un stilīgākās mantas utt. nevis, lai padomātu, kas ir būtiski Tev kā dvēselei, cilvēkam, kas ieradies uz zemi, lai izpildītu noteiktu uzdevumu, lai darītu savu īpašo darbu, pat ja sākumā šīs izvēles izdarīšana nenāk viegli, apkārtējo nesapratnes dēļ. Ir tiks liels kārdinājums un daudz piedāvājumu, ka nevar izlemt. Bet labā ziņa ir tā – ka mēs esam savas dzīves autori, un tikai mēs esam atbildīgi par savu dzīvi, neviens cits mūsu vietā nedzīvos, un mēs paši esam un būsim atbildīgi par saviem lēmumiem. Tieši tāpēc, aicinu šo mošanās laiku izmantot, lai saprastu, vai izvirzītu mērķi saprast un atklāt sevi. Celties un iet pretī savai dzīvei, ar smaidu uz lūpām un mīlestību sirdī. Ir tikai šis brīdis, kad izdarīt izvēli. Kāpēc šis brīdis - jo cita nav, jo …rītdienas nav. Katru reizi kad ej gulēt un domā no rītdienas sākšu celties agrāk, no rītdienas sākšu vingrot, no rītdienas ēdīšu veselīgu pārtiku, no rītdienas vairāk mīlēšu, no rītdienas, no rītdienas, no rītdienas, bet – kā mosties tā … atkal ŠODIENA!

Lai ietu ir jāzina uz kurieni. Kā izvēlēties mērķi un virzienu savam ceļa gājumam. Kā saprast kur nogriezties, kuru tiltu nojaukt un kuram iet pāri, kuri ir Tavi dzīves mērķi un kuras tikai vajadzības?!  Un, lai šajā ceļā mēs gūtu prieku un baudītu gājienu, ir vairākas lietas un nosacījumi, kas mums jāievēro, lai nepakluptu, lai nezaudētu harmoniju un saikni ar savu patieso, iekšējo būtību, un ja par gadās paklupt un sasities, varētu rast spēku, piecelties un iet tālāk.

Turpinot jauniešu semināru ciklu, par šo un daudz ko citu, laipni aicinu 20.03.2012 plkst.18.00, Kuģu ielā 11-302, jauniešus uz otro semināru – „Es esmu savas dzīves autors”.  Šajā seminārā runāsim par to kāda ir pasaules kārtība, kādi pastāv likumi, kuru nezināšana mūs neatbrīvo no atbildības un sekām. Ko mums – cilvēkiem, iesaka darīt Radītājs, lai mēs būtu laimīgi un harmoniski, un ar mīlestību spētu pieņemt katru mīļu brīdi un būtu savas dzīves saimnieki. 

Noslēgumā vēlos padalīties ar kādu skaistu stāstiņu:

Ugunskura iekuršana:

Kādu vakaru skolotājs satikās ar mācekļiem un lūdza tiem iekurināt ugunskuru, lai būtu omulīgāka saruna.
– Redziet, garīgais ceļš ir kā šī uguns, kas deg mūsu priekšā, – ja cilvēks vēlas to iekurt, viņam jāsamierinās ar nepatīkamiem dūmiem, kas apgrūtina elpošanu un liek izsprāgt asarām. Šādi sevi apliecina no tumsas atbrīvotā ticība. Bet, ja uguns reiz iedegta, dūmi izgaist un spožas liesmas met gaismu visapkārt, dāvādamas siltumu un mieru.
– Bet, ja uguni iededz kāds cits? – jautāja kāds māceklis. – Ja viņš palīdz man izvairīties no kodīgiem dūmiem?
 – Tad tas ir viltus skolotājs. Ja viņš spēj iekurt uguni, kad vien to vēlies, viņš to spēj arī nodzēst jebkurā brīdī. Un tā kā viņš tevi nav apmācījis, kā uguns kurama, tu tā arī paliksi mūžīgā tumsā.

Uz tikšanos! 

Ar saulainiem sveicieniem,

Dzintra