Laimes terapija un komforta zona


sadaļa: LEKTORI RAKSTA

autors: BRIGITA MIRONOVA-STANKĒVIČA

Nesen man bija saruna ar vienu cilvēku. Sarunas būtība bija saistībā ar frāzi no R.Šarmas grāmatas „Līderis bez titula” un tā ir sekojoša „izaugsme notiek tikai tad, kad Tu atrodies  ārpus savas komforta zonas”. Es pilnīgi piekrītu šim apgalvojumam. Mēs varam augt un attīstīties tikai tad, ja darām sev, ko neierastu. To var attiecināt uz jebkuru jomu un lietu savā dzīvē. Secinājums ir ļoti vienkāršs – ja es apzināti vai neapzināti daru lietas, kas man līdz šim nav ierastas – es augu. Tās var būt sākot ar to, ka ceļos 1h agrāk līdz tam, ka mainu pilnīgi visu savā dzīvē – jomu pa jomai. 

Un šeit veidojas šķietama pretruna. Es gribu dzīvot laimē un harmonijā – savā mīļotajā „komforta zoniņā”, bet tajā pašā laikā apzināti vai neapzināti kāpju no tās ārā, lai augtu un attīstītos – jo tas ir vienīgais veids kā to izdarīt. :) Par kādu harmoniju varētu būt runa, ja es visu laiku sev radu apstākļus, kas man liek savā ziņā iespringt?

Kāpēc būtu jāiespringst un jādara kaut kas savādāk?

Ja paskatāmies dziļāk, kas pēc būtības ir laimes terapija? Tā ir savas dzīves sakārtošana mīļi, maigi, bez agresijas un spēka. Mēs tāpat kāpjam ārā no savas komforta zonas apzināti, lai mainītu savu dzīvi un kļūtu laimīgāki. Lai vairāk ievērotu labo un mazāk koncentrētu skatu uz ne tik labo. Lai dzīvotu veseli, skaisti, laimīgi un baudītu dzīvi.

Kopš es esmu sākusi mainīt savu attieksmi pret dzīvi – mana izaugsme turpina notikt - es kāpju tāpat ārā no savas komforta zonas. Tikai ir viena ļoti liela atšķirība kā tas notiek. Agrāk es to darīju ar spēku – mani vadīja prāts un ego ar visiem – tā vajag, tā ir pieņemts, tā ir labi un pareizi. Un tam līdzi sekoja liels stress un graujoša enerģētika. Šāda izaugsme mani iztukšoja un izdzina.

Savukārt laimes terapijā mana izaugsme notiek saskaņā ar manu sirds balsi – maigi un plūstoši. Ar ļoti lielu paļāvību un mīlestību. Šī izaugsme mani stiprina un baro. Es priecājos par katru savas dzīves mirkli. Novērtēju arī ne tik jauko, jo tas arī ir daļa no manas dzīves un man ir vajadzīgs. Mana dzīve iegūst pavisam citu jēgu un plūdumu. Manī mainās pilnīgi viss – un viss mainās man apkārt. Izrādās, ka tas ir tik vienkārši! Ja es to būtu zinājusi jau daudz, daudz ātrāk...Cik tas būtu bijis brīnišķīgi! Bet mums katram ir savs ceļš ejams, lai to saprastu. Man tas bija jāsaprot tieši tad, kad bija.

Un šobrīd man ir liels prieks un esmu ļoti pateicīga par iespēju dalīties tajā, ko esmu uzzinājusi un iemācījusies ar Tevi jau šo piektdien 16.03.2012. 18.00 Kuģu ielā  11-302. Mums sākas jauna grupa ar pirmo semināru „, Es esmu autors savai dzīvei”, kur kopā soli pa solītim dosimies pretī savai laimei, harmonijai un dzīves piepildījumam!

Šī semināra tēma ir pamatu pamats tam, lai uzsāktu savu laimes terapiju gan tiem, kas jau ir ar „pamatzināšanām” gan tiem, kam laimes terapija ir kas pilnīgi jauns. Ja jūti sevī vēlmi pievienoties, es ļoti priecāšos Tevi redzēt! Ja Tev ir paziņa vai draugs, kas ir krievu tautības – tad priekš šiem cilvēkiem arī tagad ir pieejami semināri krievu valodā. Sīkāka informācija mājas lapā www.pavasarastudija.1w.lv sadaļā Kalendārs.

Ar pavasari sirdī,

Brigita

Komentāri (2)  |  2012-03-14 23:57  |  Skatīts: 3136x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
Elīza* - 2012-03-15 00:45
Brigita, paldies par rakstu! Arī šis raksts priekš manis ir tieši laikā. Man pašlaik ir tieši tā, kā Tu raksti:
"Agrāk es to darīju ar spēku – mani vadīja prāts un ego ar visiem – tā vajag, tā ir pieņemts, tā ir labi un pareizi. Un tam līdzi sekoja liels stress un graujoša enerģētika. Šāda izaugsme mani iztukšoja un izdzina."
Brigita, kā Tu to mainīji? Kā Tev tas izdevās - lai izaugsme notiek maigi un plūstoši?

Brigita* - 2012-03-15 17:42
Elīzīt!
Lielākoties mums katram ir jāiziet cauri šim periodam līdz saprotam, ka varētu dzīvot arī savādāk:) Un kad dzīvojam pa jaunam - nekur jau tas viss nepazūd:)
Man viss sākās ar to, ka apzinājos- es tā vairāk nevēlos turpināt - un man prieks par Tevi, ka esot šeit, skaidrs, ka esi sapratusi:) Un es ticu, ka Tev viss izdosies:)
Nākošais solis man bija attieksmes maiņa - es sāku pārvērtēt, kas man ir patiešām svarīgs un pirmkārt - es pati. Es sāku sevi soli pa solītim iemīlēt - kad sāc sevi mīlēt - vairs vienkāŗši negribas darīt sev pāri:)
Un vēl viena būtiska lieta - ja Tu kaut ko nolem darīt sevis labā - tad arī dari:) Tas manuprāt ir lielākais "grābeklis" uz kā mēs uzkāpjam, arī es:)
Man jau no senseniem leikiem prātā ir viens teiciens - nenocitēšu precīzi, bet pēc būtības:
"Notikums Tavā dzīvē pozitīvs vai negatīvs ir 10% -pārējie 90% ir Tava attieksme pret to" Varētu teikt tāds mans dzīves moto:)

Lai izdodas!


Atpakaļ