sadaļa: LASĪTĀJI RUNĀ
Mīļās meitenes! Jau ilgu laiku esmu pastāvīga Pavasara studijas mājas lapas apmeklētāja, bet diskusijās, nez kāpēc, iesaistos reti. Šobrīd liekas, ka ir pienācis īstais brīdis rakstīt – uz to pamudināja Dainas rakstā „Dažreiz vajag spēku” minētais par M.Norbekova grāmatu „Muļķa pieredze, jeb kā atgūt redzi un tikt vaļā no acenēm”. Arī es esmu vairākkārt izlasījusi šo iedvesmojošo grāmatu, esmu arī apmeklējusi Norbekova institūta 10 dienu semināru Rīgā, ik pa laikam nodarbojusies ar savas redzes atjaunošanu un guvusi dažas labas atziņas.
Nedaudz par sevi – mani sauc Vija, esmu mežkope un dabas sargātāja, bet šobrīd, pateicoties intuīcijai, daudzām zīmēm un savai jogas skolotājai Tijai, esmu nonākusi pie apjēgas, ka man jānodod tālāk sava pieredze dabiskās redzes atjaunošanā.
Lai varētu to veikt pilnvērtīgi un atbildīgi, esmu papildus sākusi mācīties. Šobrīd esmu Denveras (ASV, Kolorado štats) Labākas redzes centra skolniece, bet vasarā saņemšu šī centra sertifikātu kā dabiskās redzes skolotāja. Esmu iepazinusies ar centra dibinātāja G.Marša (viņš atguvis redzi no mīnus 14 dioptrijām vienai acij un mīnus 12 otrajai) redzes atjaunošanas programmu, sagatavojusi nodarbību ciklu redzes atjaunošanai un saglabāšanai un saņēmusi G.Marša piekrišanu, ka vadu šādas nodarbības.
Tiem, kas neko nav dzirdējuši par šo tēmu, var likties neticami, ka redzi patiešām iespējams atjaunot paša spēkiem. Aprakstītie gadījumi, kad cilvēki atgūst redzi (pat no glaukomas, kataraktas un pilnīga akluma!!!) ir patiešām fantastiski, un te nav nekādu vecuma ierobežojumu – vienīgie nosacījumi ir vēlme redzi atgūt, ticība, ka tas ir iespējams un, kā jau parasti – darbs ar sevi.
Mēs visi (97% bērnu) piedzimstam ar normālu, skaidru redzi, bet vēlāk dzīvē kaut kā iemācāmies neredzēt skaidri. Mēs nedarām to tīši vai apzināti, un mums to neviens nemāca, bet mēs patiešām attīstām nepareizu veidu, kā izmantot savas acis un smadzenes,- tas arī noved pie neskaidras redzes. To veicina ikdienā uzkrātais sekundārais fiziskais sasprindzinājums un dažādi emocionāli pārdzīvojumi. Un protams, arī tas, ka pie pirmajām neskaidras redzes pazīmēm uzreiz cenšamies iegādāties brilles (Norbekovs tās sauc par acu kruķiem...).
Ķermeni - savu dvēseles mājokli, mīlam un kopjam, un aprūpējam. Bet kā ar actiņām? No rīta izberžam, noskalojam, uzkrāsojam un aiziet! Vakarā noņemam špakteli, nomazgājam, iesmērējam ar kādu labu krēmu un viss! Dažreiz uzliekam kādu gurķa ripiņu vai tējas kompresi, bet tās jau neuzlabo redzi! Ja redze pasliktinās, ejam pie acu ārsta un tiekam pie brillēm. Tās ir izskatīgas, modernas, piemeklējam pat sev atbilstošus rāmīšus. Ar gadiem brilles kļūst arvien stiprākas, tad iegādājamies bifokālās, trifokālās, progresīvās, tad jau arī kontaktlēcas un visbeidzot – lai iet lāzeroperācija!
Domājiet, ka tās patiesi ir rūpes par acīm? Nē, tās ir rūpes par savu komfortu – lai mēs labi saredzētu, nevis lai acis justos labi! Gandrīz katram, kas nelieto brilles, ir gadījies intereses pēc uzlikt stipras brilles. Šausmas – tās lauž acis! Un tā jau tas arī ir, tikai tie, kam redze jau pasliktināta, to vairs nejūt, jo acu muskuļi ir sastinguši nekustīgā pozīcijā. Patiesas rūpes par acīm nozīmē – to atpūtināšana, muskuļu sasprindzinājuma noņemšana, barošana, pareiza skatīšanās, pastāvīgs kustīgums, relaksācija un meditācijas. Un darbs ar savu prātu, kas nemaz uzreiz tā nevēlas pieņemt jaunus skatīšanās ieradumus un apzināšanos, ka redzam skaidri.
Dabiskas redzes atjaunošanas un saglabāšanas programmas pamatā ir amerikāņu acu ārsta Viljama Beitsa 20.gs. sākumā izstrādāta metode, ar kuras palīdzību redzi atguvuši tūkstošiem cilvēku visā pasaulē. Metode nav medicīniska, tā drīzāk ir meditāciju un pareizu, redzei labvēlīgu ieradumu apgūšana, tāpēc nav arī brīnums, ka klasiskie acu ārsti neatbalsta šādu metodi.
Šī metode ietver dažādus vingrinājumus un meditācijas sasprindzinājuma noņemšanai, iemāca t.s. dinamisko relaksāciju. Ļoti būtiska metodes sastāvdaļa ir iekšējās pārliecības radīšana, jo nereti tikai mūsu prāts ir tas, kas traucē labai redzei.
Tie, kas ikdienā lieto brilles, padomājiet, cik reizes savā mūžā esat sev un citiem teikuši – es to nevaru saskatīt, es neredzu to vai šito. Mēs taču zinām, kas ir apgalvojumi (afirmācijas), un zinām kā tie darbojas. Lūk, piemērs no manas personiskās dzīves - kad biju pavisam maza, mana māsa – ļoti laba skolniece un čakla lasītāja - sāka lietot brilles. Es biju kustīgs bērns, man patika dauzīties un es nevarēju iedomāties, kā ar brillēm vispār iespējams sadzīvot – tās nospiež degunu; var nokrist, kokos rāpjoties; ziemā, ieejot telpā nosvīst, bet pāri visam – kā tas izskatās! Manā bērnībā briļļainīšus apsmēja, saukāja par „očkarikiem” (brilles jau arī nebija nekādas skaistās), un visādi citādi viņiem neklājās viegli. To es negribēju piedzīvot, tāpēc ļoti noteikti iegalvoju sev – man brilles nekad nebūs! Tolaik jau neko nezināju par apgalvojumiem kā tādiem, bet intuitīvi biju šo apgalvojumu sev ieprogrammējusi uz mūžu un brilles nelietoju joprojām, jo esmu spējusi ik pa laikam atjaunot redzi, kad tā „sašūpojusies”.
Šo ceļu ir vērts uzsākt tikai tad, ja ir patiesa vēlme atjaunot dabisku, skaidru redzi. Tas nav grūti, bet jāapzinās, ka tas ir neatlaidīgs darbs ar sevi - tāpat, kā kopjam, uzturam sevi formā un pilnveidojamies gan fiziski, gan garīgi regulārās nodarbībās vai semināros.
Ja jums ir interese par redzes atjaunošanu dabiskā ceļā, varat pieteikties uz nodarbībām. Ciklā ietvertas 6 nodarbības, kurās uzzināsiet par acu uzbūvi un darbību, par redzes pasliktināšanās cēloņiem, apgūsim dažādus praktiskus vingrinājumus sasprindzinājuma noņemšanai, acu muskuļu trenēšanai, acu sauļošanai un aktivizēšanai. Apgūsim pareizus skatīšanās paradumus, relaksācijas un meditācijas acu atveseļošanai. Vēlams apmeklēt visas nodarbības, jo katra no tām būs savādāka. Domāju, ka jau pirmajā nodarbībā sapratīsiet, vai vēlaties šādā veidā atjaunot savu redzi, vai nē.
Lai jums gaišas acis!
Vija Buša
