sadaļa: LEKTORI RAKSTA
autors: BRIGITA MIRONOVA-STANKĒVIČA
Jau kādu brīdi mājas lapā aktuāla ir tēma par izvēli. Šobrīd arī man tā ir ļoti aktuāla. Tādēļ vēlos ar Tevi dalīties savās pārdomās par šo jautājumu.
Mums uz zemes ir ļoti daudz dots. Skaista daba ar fantastiskiem četriem gadalaikiem, cilvēki mums līdzās un attiecību brīnums. Spēja domāt, just, sajust, saredzēt, sadzirdēt.....es varētu turpināt bezgalīgi uzskaitīt cik daudz mums ir dots. Par šo visu mēs varam teikt milzīgu paldies katru mīļu dienu. Vienkārši priecāties un pateikties par visu. Bet vai tas tā vienmēr izdodas?
Ne vienmēr. To apliecina mani pēdējā laika pārdzīvojumi par vēl vienu brīnišķīgu dāvanu, kas mums ir dota – iespēja izvēlēties. Padomā - ik uz soļa mums tiek dota šāda iespēja. Jau divus gadus vecam bērnam tiek dota iespēja veikalā izvēlēties kaut ko vienu – no desmitiem tūkstošu lietu – kaut ko vienu. Un viņš staigā – paņem vienu lietu – tad noliek atpakaļ. Paņem citu un atkal pārdomā – un noliek atpakaļ. Kāpēc ir tik grūti izvēlēties? Mums ir dāvana izvēlēties – bet mums šī dāvana sagādā grūtības. Jocīgi, vai ne? Ar izvēlēm sastopamies ik uz soļa. Tās ir lielākas vai mazākas, vairāk vai mazāk. Un kā tad mēs tiekam ar tām galā?
Esmu sevi pieķērusi, ka man dažreiz neiet nemaz tik viegli – neizdodas to uztvert kā brīnišķīgu dāvanu. Jo ir skaidrs, ka aiz ikvienas izvēles ir ieguvums un ir arī zaudējums. Lai arī ko es izvēlētos – es noteikti kaut ko iegūšu un kaut ko zaudēšu. Un šinī brīdī sākas „šujmašīnas efekts” (man radās šāds salīdzinājums šim procesam :) ) kā tam divgadīgajam bērnam veikalā. To izvēlēties vai tomēr labāk to? Ja es izvēlēšos to, tad būs tas, tas, tas u.t.t. Mans prāts, ego un emocijas sāk savu uzvaras gājienu. Šaubas pieaug, sāku par to domāt vēl vairāk. Tas ir graujošs process un var nonākt līdz tam, ka sāk ciest citas jomas – attiecības, veselība u.t.t. Kā domino efekts vai stāstā par vilkiem – kuru barosi tas augs.
STOP. Kā tad paliek ar tām lietām, par ko šeit dien dienā runājam. Laimes terapija, ieklausīšanās savā sirdsbalsī, ļauties, paļauties... Emociju gamma ir uzaugusi tik spēcīga, ka dvēseles balss pazūd, mans centrs sevī ir pazudis, mans iekšējais līdzsvars ir sagrīļojies. Un, ja es esmu autore savai dzīvei, tad pati par šo stāvokli esmu atbildīga. Ir jānomierinās. Jāatrod centrs sevī. Mēs katra atrodam savu veidu, ka nocentrēties. Es nejauši atklāju priekš sevis brīnišķīgu veidu kā sakārtot šo jucekli, kas pārņem nemanot. Es sāku ar sevi sarunāties rakstot. Uzdot jautājumus pati sev un uz tiem atbildēt. Piemēram, kas mani satrauc, kāpēc, ko es vēlos, kā es gribētu u.t.t. Sēžu, rakstu un notiek neticami brīnumi – manī iestājas miers un milzīga paļāvība uz savu sirds balsi. Es atkal atgūstu spēju ļauties notikumu gaitai un pieņemt līdz sirds dziļumiem, ka jebkura lieta, ko es izvēlēšos būs vislabākā tieši man un tieši šajā laikā un vietā.
Izvēles brīvība kļūst par brīnumainu dāvanu, ko tāpat kā citas lietas savā dzīvē patiesi varam novērtēt. Būt ik mirkli pateicīgas par to, kas mums tiek dots. Es novēlu Tev saklausīt savu sirds balsi un, izdarot jebkuru izvēli savā dzīvē, just mieru, pateicību un paļāvību.
Lai Tev šodien iespēju bagātība sniedz daudz prieka, laimes un piepildījuma,
Brigita
