Iedrošini sevi


sadaļa: LEKTORI RAKSTA

autors: BAIBA MŪZE

Šodien es gribu aicināt Tevi, Pavasara studijas sekotāju, padalīties- kā Tavā dzīvē strādā laimes terapija un ko Tev tā ir devusi vai dod (vai varbūt kādā jomā sastopies ar grūtībām un tās pašlaik risini), ko Tu esi atklājusi ar laimes terapijas palīdzību vai kā Tu audz, pateicoties kopējām sarunām mājas lapā, semināriem, grāmatām un tam visam, ko ievies savā dzīvē - ar rakstu. Vai varbūt vienkārši Tevī ir vēlme uzrakstīt, kā Tu esi izdzīvojusi vai pašlaik izdzīvo kādu savas dzīves pieredzi vai situāciju, ko no tās esi mācījusies vai mācies, ko es sapratusi, kas Tev ir palīdzējis vai par ko esi pateicīga. Tev nav sevi jāpiespiež rakstīt, ja to nevēlies, un rakstīt rakstus galīgi nav tas, ko Tev patīk darīt. 

Šeit es vairāk uzrunāju tos, kas tā kā gribētu ar savu pozitīvo pieredzi dalīties ar rakstu, bet kaut kas attur. Varbūt Tu domā, ka Tev rakstīšana nepadodas. Varbūt tās ir bailes no kritikas, varbūt Tu sevi salīdzini ar citiem sev par sliktu vai varbūt domā, ka Tava pieredze citiem nepalīdzēs vai varbūt, ka Ineses rakstos viss jau ir pateikts.

Es pastāstīšu Tev, kā es sāku rakstīt sadaļā „lasītāji runā” (nebiju pirms tam rakstījusi ne savu blogu (ko, starp citu, iesāku paralēli), ne rakstus citiem portāliem un arī pieredze skolā rakstot sacerējumus nebija visai spoža). Pirmo es aizsūtīju ne jau savu rakstu, bet kādas citas meitenes apkopotas skaistas atziņas. Jo man likās- es tik skaisti pateikt nespēšu. Tikai pēc tam iedrošinājos aizsūtīt savējo, kaut pavisam nebiju pārliecināta, ka man ir tik labs izteiksmes veids vai bagāta valoda kā rakstniecei. Tad es sapratu, ka te jau nav nekāds jauno rakstnieku konkurss. :) Galvenais taču ir, ka rakstām no sirds un patiesi. Ka tieši tas jau uzrunā šīs mājas lapas lasītājus. Ka mēs katra izsakāmies savā unikālā veidā, un no sirds daloties ar savu pieredzi un izjūtām, noteikti būs kāds lasītājs, kura vibrācija būs līdzīga mūsējai un kuram mūsu pieredze var ļoti palīdzēt, uzmundrināt vai iedrošināt. Cilvēki ir dažādi, jā. Bet cilvēku problēmas un grūtības jau patiesībā ir līdzīgas. Rakstā var pateikt vairāk kā komentārā. Var atvērt pilnīgi jaunu tēmu. Var paskatīties uz savu pieredzi no citas puses. Un nav jau tā, ka mēs pamācām vai dodam padomus. Mēs vienkārši dalāmies un tā jau ir lasītāja iespēja- mācīties vai izmantot to, vai nē. 

Tas par rakstiem Pavasara studijas mājas lapā. Bet to var tālāk attiecināt uz savu dzīvi vispār. Vai ir kas tāds, ko Tu jau sen esi vēlējusies pamēģināt darīt, bet kaut kas Tevi bremzē un attur? Varbūt tu domā, ka, ja kaut ko dari, Tev ir jābūt vislabākajai tajā, ko dari vai kāds jāpārspēj (tas ir mūsu ego)? Vai varbūt Tev bail izskatīties smieklīgai? Ja tā, tad izslēdz uz brīdi savu iekšējo kritiķi un pamēģini to darīt tikai tāpēc, ka tas Tev sagādā prieku un dara laimīgu.

Varbūt Tev mūžīgi tam nepietiek laika un naudas? Tad padomā, vai nedari daudz lietu, ko Tu patiesībā vari nedarīt? Un finansiāli- varbūt ir vērts atteikties no kādām ērtībām, lai darītu to, ko vēlies?

Un vēl- ja Tev ļoti patīk tas, ko kāds cits dara un Tu ļoti apbrīno šo cilvēku, arī Tevī ir šis potenciāls darīt to pašu. Protams, dažkārt mēs vienkārši apbrīnojam un cienām cilvēkus, kas darbojas noteiktā jomā un nebūt nevēlamies viņiem pievienoties, jo mums ir savs ceļš. Bet varbūt, ja tomēr jūti šo urdošo vēlmi pamēģināt, nepretojies tai.

Cīnoties pret savu dabu un neļaujot sev darīt to, kas mēs patiesībā esam, mēs patērējam ļoti daudz enerģijas. Novēlu Tev ļauties un, novirzot šo enerģiju radošā gultnē, izjust radīšanas un došanas prieku!

Komentāri (6)  |  2012-02-22 18:06  |  Skatīts: 2717x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
DaceKalēja(*-*)* - 2012-02-22 18:44
Paldies Baiba, ka iedrošini.
Tā jau vienmēr ir, ka vispirms mēs kaut ko iedomājamies, ka varētu to darīt, pēc tam sākam par to vairāk domāt, bet tad ir jāpieņem lēmums un jārīkojas, jo citādi tādā "gribēšanā" nomokāmies un sevi graujam.

dainarozenberga* - 2012-02-22 18:52
Jā, pilnīgi piekrītu, Baibiņ! Ir tikai jādara! Ja to, no kā sākotnēji baidies, dari pēc labākās sirdsapziņas un sūtot pasaulei mīlestību, vienmēr būs kāds, kuram tieši tajā, tieši tas būs vajadzīgs! :)

paperotta - 2012-02-22 20:03
Pēdējie 2 teikumi zelta vērti :] Bet es gan vēl joprojām neesmu sapratusi, kādā mērā ir jāļaujas saviem aicinājumiem un kādā mērā tie ir "jāziedo". Zinu, ka abas lietas ir svētas, bet ir tik grūti atrast kompromisu. Vismaz man vēl tas nav izdevies - kad ļaujos savām vēlmēm, tam, ko vēlos darīt es, jūtu, ka atstāju nomaļus savu otro pusīti. Tas tā ir tādēļ, ka, lai gan mēs esam kā viens vesels un ļoti laimīgi kopā, tomēr esam arī ļoti atšķirīgas personības.

Inese* - 2012-02-22 20:33
Apsveicu Tevi, Baibiņ, ar pāreju no sadaļas "Lasītāji runā" uz "Lektori raksta" un ar to, ka esi jauno topošo lektoru sastāvā!!!

Un liels paldies par motivējošo rakstu un ieteikumiem.

Un, Dacīt, Tev paldies par izdomu - ielikt (*-*) kā atpazīšanās zīmi :))


Baiba* - 2012-02-22 22:32
Paldies, Inese!

paperottai- ja es pareizi saprotu, Tu uztraucies, ka jums ar otro pusīti ir atšķirīgas intereses un grūti saplānot, ko darīsiet kopā brīvajā laikā?
Ja tā, nevajag censties otru ar varītēm pievērst savām aktivitātēm. (protams, iespējams, ka vīrs vai draugs, redzot Tavu aizrautību, vēlēsies Tev kādreiz pievienoties, bet varbūt arī nē).
Pieņem to, ka jūs esat tik atšķirīgi, kas ir nepieciešams, lai jūs kopā un katrs atsevišķi kā vīrietis un sieviete augtu. Galvenais, ja jūs vispār (un regulāri) pavadāt laiku kopā, ka jūs sarunājaties, pārrunājat būtisko, Tu viņam uzticies. Tas, ka viņam ineresē, piemēram, hokejs vai mašīnas, bet Tev- joga, mediācija, dejošana vai kas cits, vairs nav tik būtiski.

Anita (*-*)* - 2012-02-23 01:07
Paldies, Baibiņ, par rakstu!
Kas var būt labāks par to, kā darīt ko tādu, kas sagādā prieku un dara laimīgu! Jo mēs vairāk darīsim to, kas mums patiesi sagādā prieku, jo mēs būsim laimīgāki. Jo mēs būsim laimīgāki, jo mūsu līdzcilvēki būs laimīgāki, un tā ar katru mirkli pasaule kļūs par vienu cilvēku laimīgāka. Labā nozīmē, prieks ir ļoti ''lipīgs'', jo prieks arvien vairo prieku. Man ļoti patīk doma, ka , ja mums ir kāds sapnis, kāda vēlme, tas vien jau norāda uz to, ka mums ir arī potenciāls to īstenot, tā ir iespēja, kas katram tiek dota, un tiekai mēs paši izlemjam to izmantot vai nē , un tā jau ir mūsu brīvā griba. Lai arvien mēs darītu to, kas mūs iepriecina, drosmīgi, nešaubīgi, tik uz priekšu!!!


Atpakaļ