sadaļa: MĪLESTĪBAS FORMULA
autors: INESE PRISJOLKOVA
Šodien gribu Tev izstāstīt kā rodas jaunas domas, jauni plāni, jauna enerģētika, jauns spēks un tas viss notiek it kā pats no sevis brīdī, kad spēka gandrīz vai vispār nav.
Man pēdējā laikā (kopš novembra) visu laiku ir tāda sajūta, it kā es būtu kaut kā piekususi, vai ka man vajag papildus enerģiju, lai es darītu to, ko daru. Ir radusies sajūta, ka pa ilgu es daru vienu un to pašu un ir jāaug tālāk.
Un toreiz – novembrī, man atnāca skaidra atziņa un pieredze, ka es gūstu papildus spēkus un enerģiju no Visuma tad, kad savu darbu daru kopā ar vīru. Mēs toreiz to ļoti ātri uzķērām un sākām uz semināriem braukt kopā. Un nu jau kādus 3-4 mēnešus tā darām. Un kamēr braucam uz tālajiem semināriem, tikmēr ļoti daudz ko kopā izdomājam, pārrunājam un kopīgi radām.
Un šodien bija viens no tādiem braucieniem. Mēs bijām Liepājā pie ļoti brīnišķīgas lielas grupas semināru dalībnieku, un mājās braucot vīrs man jautā –kā man gājis, ko runājām, par ko domāju. Stāstu viņam visas savas pārdomas par šodienu, par nākotnes plāniem, par nākošo grāmatu, par to, ka jūtu kā augu, bet arī to, ka piekūstu un pēkšņi viņš saka – zini, mums ir jādara vēl kaut kas. Mums ir jāsāk nodarboties ar labdarību. Mums ir jādibina labdarības fonds. Mums ir jādara labi darbi. Ne tikai par to visu jārunā. Ne tikai jāraksta mājas lapā. Ne tikai jāraksta grāmatas, bet reāli jāsāk darīt konkrētas lietas. Mums ir jāsāk maksāt 10to tiesu un jāpalīdz tiem, kam šobrīd iet grūtāk vai kuri šobrīd ir vājāki.
Un es Tev nevaru izstāstīt kas manī notiek – es pēkšņi jūtu, ka Debesis pašķiras un manī plūst tik milzīgs spēks, enerģija un mīlestība.
Saku Tomam – lai viņš runā vēl. Ka šobrīd notiek kaut kas tik īpašs, kā toreiz, kad rakstīju pirmo grāmatu un viņš man bija blakus un teica, ka tas vienkārši ir jādara. Ka es visa burtiski trīcu un jūtu tauriņus vēderā un tā ir tā īpašā sajūta – dievišķas mīlestības, intuīcijas un dvēseles sajūta, kad saproti – jā, tie ir īstie vārdi un tam būs Dieva svētība.
Acīmredzot ir pienācis brīdis, kad gribās kādu daļu savas enerģijas, spēka un mīlestības ieguldīt, kādam konkrēti palīdzot. Un no tās domas vien, es jau gūstu jaunus spēkus un jaunu enerģiju.
Un mēs domājam tās jomas, kuras tad saskaņā ar visu, ko darām, gribētos atbalstīt un kam palīdzēt. Uzreiz bija pilnīgi skaidrs, ka tā noteikti būs palīdzība dzīvniekiem. Mums pašiem ir suns un mēs nespējam klausīties tās runas par klaiņojošo suņu izšaušanu vai midzināšanu. Man šķiet, ka tik uzticīgiem dzīvniekiem nav jācieš saimnieku bezatbildības dēļ.
Un tad vēl es kaut kad noteikti gribēšu stādīt kokus. Ozolu un liepu alejas. Jā, es vēl nezinu kā tas ir iespējams un kur un kā to dara (bet reiz es nezināju kā raksta un izdod grāmatas un tas mani nebremzēja to īstenot). Par tiem kokiem es domāju jau sen. Kopš semināros stāstu par radošo enerģiju un par Luīzi Heiju, kas reiz audzēja rozes. Stādīt kokus, kas augs vēl simtiem gadus – jā, to gribētos.
Un, protams, ka gribas palīdzēt cilvēkiem. Šobrīd ir doma atbalstīt baznīcas bezmaksas virtuvi, kur (un es patiešām to zinu) paēd ļoti daudz cilvēku, kas vienkārši vēl nav atkopušies no krīzes.
Varbūt, ka man kaut kad patiktu rīkot talkas, vai uzkopt Latvijas mežus, piekrastes vai kādu konkrētu vietu. Īstenībā – var taču darīt tik daudz. Bez patosa. Bez izrādīšanās. Bez skaļiem vārdiem. Tikai tāpēc un tieši tāpēc, ka gribās darīt labu . Gribās dalīties ar mīlestību.
Un, protams, ka var darīt to pa vienam, bet šad tad tieši kopā ir lielāks spēks, motivācija un enerģija. Grupas enerģija ir spēcīgāka par viena vai divu cilvēku enerģiju. Tādēļ ir jēga uzsākt par to domāt kopā. Un ja tas izaugs smalkajā plānā (un laikam, ka ir jau sācis augt), tad tas īstenosies dzīvē.
Ar bezgalīgu pateicību Dievam, šodien saku Tev arlabunakti (ir jau vēls). Man ir gandarījums par jaunām domām un jaunu dzīves pavērsienu, kur dzīve mani virza. Un jā – tam visam ir kāds sakars ar jaunajām semināru tēmām, ar rakstiem, ko pēdējos te esmu rakstījusi, ar nākošo grāmatu, ar manu jauno sajūtu, kad ļaujos Vadībai.
Mīlestībā,
Inese
