Lēnām snieg sniegs. Mēs tikko kā ar suņiem esam atnākuši no pastaigas pa mežu gar jūru un paēduši brokastis. Ir tāds klusums. Un miers. Pa radio skan Ziemassvētku dziesmas un sajūta ir mīlestības piepildīta.

Ir laiks un gribas padomāt par saviem mīļajiem.

Bērns ir aizbraucis kopā ar saviem vecvecākiem brīvdienās uz Dāniju. Savukārt mums ir ticis vecvecāku sunīts Kriksis, kas tagad nedēļu dzīvos pie mums.

Mana mamma aizbraukusi uz Norvēģiju pie manas māsas un svinēs Ziemassvētkus tur, savukārt mēs tūlīt brauksim izkurināt Toma vecāku māju, kura gaidīs atpakaļ savus saimniekus tikai nākošnedēļ. Tikko kā sazvanījāmies ar vecāko māsu – viņa būs savās mājās.

Mūsu ģimene šogad ir tik izbārstījusies, ka ir īpaši jāpiedomā, lai katram aizsūtītu domās mīlestību un sajūtu ziņā radītu kopīgu svētku sajūtu.

Un svarīgi jau droši vien nav tas, kurā vietā kurš šobrīd atrodas, bet gan tas, lai katram sirdī un sajūtās būtu mīlestība, sirdsmiers, gaiša noskaņa un klusu svētku sajūta. Lai nav skumji. Lai nav vientulīgi.

Man to palīdzēja saprast Kriksītis – Toma vecāku sunīts. Viņš, protams, skumst pēc saimniekiem un savām mājām un šad tad viņš grib paskumt un pat drusku tā kā gaudot savās skumjās. Un tad nu man īpaši viņš jāmīļo, jātur klēpī, jāpaijā un jādod kāds kārumiņš, lai nu viņš jūtas kā svētkos un lai viņam mīlestības nepietrūkst.

Un tādēļ es padomāju par visiem tiem cilvēkiem, kam šobrīd ir tā iekšējā sajūta, ka ir skumji un „gribas gandrīz vai drusku pagaudot” dēļ vientulības, dēļ skumjām par kādu neizdošanos, dēļ trūkuma vai kādas nepareizības dzīvē – es visiem sūtu labas domas un gaišu mīlestību, un novēlu, lai katram ir kāds, ko domās apmīļot un kam sūtīt mīlestību, lai paši radām sev svētkus – lai neļausimies ne skumjām, ne ilgām. Jo Tu jau zini, ka laime un svētki rodas no mūsu izvēles. Tā rodas mūsos. Tā ir iekšējā sajūta, kādu paši sev radām.

Mēs varam šodien sakopt māju, un sapušķot istabu, mēs varam pagatavot ko gardu un varam darīt svētku rituālus – aiziet uz baznīcu vai arī paši radīt svētbrīdi šovakar – ar lūgšanām, ar meditācijām, ar sarunām ar Dievu. Un ja nekad neesi to darījis – tad šovakar varētu būt ļoti piemērots īstais brīdis to uzsākt. Un tad arī pieminēt un domās samīļot visus tos, kuri šobrīd nav blakus, vai arī ir blakus.

Es šodien domāšu par šo svētku sajūtu sevī un novēlu Tev, lai šīs dienas Tev tiešām ir īpašas.

Faktiski jau svētki ir sākušies.

Es Tevi un Tavus mīļos apsveicu Ziemassvētkos un novēlu gaišu un priecīgus šos svētkus. Lai mīlestība, gaisma, pārticība, ticība un laime ienāk Tavā mājā un Tavā sirdī.

Priecīgus Ziemassvētkus!!!