Pārbaude ar veiksmi


sadaļa: MĪLESTĪBAS FORMULA

autors: INESE PRISJOLKOVA

 Vai esi domājusi, ka veiksme mums var būt tik pat bīstama kā neveiksme?

Es kādā seminārā saku, ka veiksme ir Dieva svētība un Dieva klātbūtne mūsu dzīvē. Tā patiešām arī ir un es esmu par to pārliecināta. Un mums patiešām nav jāgaida, kad nu nāks dzīves melna strīpa.

Bet ir viena bīstamība, kam ir jāpievērš uzmanība – proti tam, ka mēs pie veiksmes sākam pierast. Ka mēs iespringstam un mēģinām noturēt veiksmi apzināti. Ka mēs sākam kreņķēties tad, ja mums uz kādu mirklīti veiksmes vairs nav vai arī ir sajūta, ka tā varētu nebūt.

Kad Dievs ko mums dod, mums ir jābūt sagatavotai vietai, lai to pieņemtu. Jocīgi jau skan, bet tas patiešām tā ir, ka lielu veiksmi vai lielu izdošanos un mums jāvar pieņemt mīlestības piepildītā vietā (sirdī). Un ja mūsos šīs mīlestības nav pietiekoši, tad veiksme mums var nodarīt ļoti pāri.

Kāpēc to tieši tagad iedomājos?

Tādēļ, ka pie viena raksta komentāros izlasīju, ka redzes problēmas (laikam pēc Lazareva) ir saistītas ar lepnību un pieķeršanos savās spējām. Un tas manī izsauca pārdomas, jo man pašai ir sajūta, ka man pasliktinās redze (medicīniski to vēl nevar diagnosticēt un man patiešām ir „vanaga acs”, bet sajūtas un nojauta ir stiprākas kā medicīna). Man šad tad sāp acis. Un tagad patiešām saprotu, ka man īsā dzīves periodā Dievs ir tik ārkārtīgi apbalvojis un man tik ļoti ir veicies – gan attiecību jomā, gan misijas un darba ziņā, gan arvien jaunu spēju atklāšanā un attīstībā, ka saprotu – lai paņemtu pretim tik ļoti milzīgu veiksmi un Dieva dāvanas, un piedevām tam nepieķertos un nekļūtu ne iedomīgam, ne lepnam, ir jābūt ļoti sagatavotam. Ir jābūt ļoti pazemīgam un pateicīgam, ļoti laimīgam un mīlestības piepildītam.

Es, protams, tāda esmu. Bet vēl es jūtu, ka tas ir tieši tik, cik spēju – un lielāku veiksmi pretim paņemt nespētu. Tās šobrīd ir manas ietilpības robežas.

Vai saproti par ko es runāju?

Lai ko Tu no dzīves gaidītu, gribētu un lūgtu, Tev ir iekšēji jāsagatavo tam vieta un ietilpība. Lai nekļūtu lepna. Lai nekļūtu iedomīga. Lai nebūtu pārākumu apziņa. Lai nebūtu bailes to zaudēt. Lai nenodarītu pāri savai dvēselei.

Jogas nodarbībā runājām ar vienu dalībnieci un viņa saka – es skatos uz to tavu studiju un domāju-cik ilgi tā būs. Nu tik ļoti labi. Tik taisnvirzienā uz augšu. Ir taču jābūt kritieniem. Ir taču jābūt sinusoīdai.

Un es viņai pilnīgi piekrītu – ir jābūt sinusoīdai. Līknei kā kardiogrammā. Vienīgi tai līknei kopsummā ir jāiet slīpi uz augšu.

Pieļauju, ka manā gadījumā tā ir. Es ziemās uztaisu sev „miega” periodu. Un vasarās savukārt pauzīti ar semināriem un veltu laiku grāmatu rakstīšanai. Un es tiešām jūtu, kad ir aktīvie periodi, un kad pasīvie.

Un tieši tāpat ir ar mūsu dzīvi. Mums jāseko līdzi cik un ko vēlamies un vai vispār to spējam paņemt pretim. Vai esam gatavi zaudēt kaut ko citu (piemēram, brīvu laiku vai atpūtu). Vai esam gatavi visām savām vēlmēm un veiksmēm saņemt līdzi to porciju, par kuru vēloties un lūdzot neko nebijām zinājuši (grūtības, slodzi, laika pārtēriņus, attiecību līkločus).

Kādēļ ir tik ļoti daudz veiksmīgu un slavenu cilvēku, kas šo pārbaudījumu ar veiksmi neiztur un vai nu saslimst vai aiziet pāragri no dzīves. Vai kļūst atkarīgie, sāk lietot pārmērīgi alkoholu vai narkotikas. Kāpēc?

Tāpēc, ka nav sagatavots šis milzīgās veiksmes ietilpības trauks.

Es Tev novēlu būt gatavai savai veiksmei. Būt mīlestības piepildītai un pateicīgai. Šad tad veiksme (vēlmju piepildījumu un mērķi) nevar atnākt tikai tāpēc, ka dvēsele tam nav gatava. Ka ir skaidri redzams, ka veiksme nodarītu dvēselei pāri.

Ko darīt?

Audzēt mīlestību. Pazemību. Lēnprātību. Spēju ļauties. Pieņemt situāciju. Būt laimīgai un pateicīgai jau šobrīd. Priecāties par to, kas tiek dots. Neforsēt. Neprasīt vairāk. Neiespringt (ne tad, kad tā veiksme jau ir, ne tad, kad vēl nav).

Lai Tev viss izdodas!

Ar mīlestību, Inese

Komentāri (34)  |  2012-02-08 18:09  |  Skatīts: 6336x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
Dace* - 2012-02-08 19:32
"Lai ko Tu no dzīves gaidītu, gribētu un lūgtu, Tev ir iekšēji jāsagatavo tam vieta un ietilpība. Lai nekļūtu lepna. Lai nekļūtu iedomīga. Lai nebūtu pārākuma apziņa. Lai nebūtu bailes to zaudēt. Lai nenodarītu pāri savai dvēselei."

Mīļo Inesīt, cik viedi vārdi! šo atziņu paņēmu līdz kā sev derīgāko no vakardienas semināra par naudu un bagātību, jo ..

jo pārbaude ar veiksmi :) ir pat lielāka pārbaude nekā ar neveiksmi, šķiet, pats Radītājs Tevi rūda un svēta pārbaužu uguņos, lai redzētu, vai tie ir Tavi patiesi panākumi. Patiesi panākumi, kuri caur mīlestību, pazemību un ārkārtīgu pateicību Dievam iegūti. Tad, kad atzīsti, kas ir sasniegts, un vēl vairāk - kas nesasniegts, nepaspēts, tad, kad vari piedot un salīgt ar savu pagātni un izbaudīt savu aizraušanos - tā, lai turpmāk Tava nākotne jau notiktu saskaņā ar Dieva plānu ..
"Nu, Dieviņi, Tava vaļa, Tava vaļa, Nu Tavās(I) rociņās, rociņās.. NuTavās(i) rociņās Pati Laimes atslēdziņa,atslēdziņ' "

Anonīms* - 2012-02-08 20:10
Lasītājas no malas ieteikums, ko , protams, nav obligāti jāņem vērā. Salīdzinot rakstus 1,5 -2 gadiem pēdējā laikā rakstos ļoti bieži tiek locīts Dieva vārds. Vai nav tā, ka vienu daļu cilvēku, kuri vēlētos mācīties iemīlēt sevi, tas atbaida? Es saprotu, ka cilvēki garīgi aug un pilnveidojas. Bet tagad sanāk tā, ka skolā 1. klase vairs netiek uzņemta, kas nu paspējis iestāties tas mācās tālāk. Varbūt, ka mājas lapā iespējams rakstus sagrupēt (1. līmenis, 2. līmenis utt. un tad karma un citas smalkas lietas). Paldies, ka uzklausījāt!

Ieva* - 2012-02-08 20:18
Mīļš paldies par rakstu un tieši šādu :). Ar šo atziņu, ka mums ir jābūt gatqviem saņemt to dāvanu, veiksmi, kuru Dievs mums vēlas iedot, es dzīvoju ik dienu (vismaz cenšos). Varbūt tik līdz šim nebiju par to tik tieši aizdomājusies, bet kaut kur starp sirdi un prātu tā doma mani visu laiku mīt. Jo ik uz soļa redzu kā Dievs mūs gatavo katrai nākamajai dāvanai caur manu mācīšanos pieņemt apstākļus un situācijas tādas, kādas tās ir, un justies laimīgai un pateicīgai jau tagad par to, kas jau ir.

Agnese :)* - 2012-02-08 21:48
Dievs nav nekas ārpus.Tā nav kaut kāda mistiska būtne,kas ir atdalīta no mums. Mēs esam viņa daļas,arī Rdītāji,tikai cita līmeņa.

Ilona* - 2012-02-08 22:11
Ko darīt tad, ja, uzstādot mērķus, zemapziņa saka: sasniegt varētu, bet ko darīsim, ja sasniegsim? Ko tālāk? Ja ir bailes no veiksmes?

Baiba* - 2012-02-08 22:34
Paldies, Inese, brīnišķīgs raksts! Tā ir, ka mēs bieži ejam uz savu mērķi, veiksmi, nepadomājot, ka būs kaut kas arī jāziedo, vai esam gatavas maksāt šo cenu. Mani uzrunā šis- Mums jāseko līdzi cik un ko vēlamies un vai vispār to spējam paņemt pretim. Vai esam gatavi zaudēt kaut ko citu (piemēram, brīvu laiku vai atpūtu). Vai esam gatavi visām savām vēlmēm un veiksmēm saņemt līdzi to porciju, par kuru vēloties un lūdzot neko nebijām zinājuši (grūtības, slodzi, laika pārtēriņus, attiecību līkločus)." To jāpārdomā, nevis, lai nerīkotos un paliktu uz vietas, bet lai tiešām padomātu- vai esmu tam gatava?

Baiba * - 2012-02-08 22:38
Ilonai- jā, tas bieži vien ir klupšanas akmens- tālāk dzīvot tā, kā dzīvoju vairs negribu, bet no pašreizējās dzīves ērtībām atteikties arī negribu... jo veiksme jau uzliek zināmus pienākumus, vai ne? Ja zemapziņa tā saka, tad vērts izvērtēt, no kā tieši ir bail. Vai no tā, ka tad vairs nebūs mērķa? Vienmēr var izvirzīt lielākus... Vai no tā, ka mērķis nebūs īstais? Nu to jau var uzzināt, tikai darot... Vai no tā, ka man pašai būs jāmainās? .. Vai no tā, ka nevarēs to veiksmi noturēt? Nu tā kārtīgi jāizdomā, kas tieši ir šis baiļu iemesls.

Baiba* - 2012-02-08 23:06
Baibai
Runa jau nav par ērtībām, no kurām nevar atteikties.. Runa ir par darbu, projektiem, kas parasti nenes rezultātu?

Ilona* - 2012-02-08 23:07
iepriekšējais bija mans komentārs. Piedodiet, laikam ļoti gribēju atbildēt Baibai :))

Baiba* - 2012-02-09 00:28
Ilonai- Tu domā, ka Tavi projekti tāpēc nenes rezultātu, jo Tev zemapziņā ir bail no veiksmes, vai pareizi sapratu?

Essa* - 2012-02-09 01:50
Paldies,Inesīt, par rakstu! :)
Maņ ļoti,ļoti patika pēdējā rindkopa~ Audzēt mīlestību. Pazemību. Lēnprātību. Spēju ļauties. Pieņemt situāciju. Būt laimīgai un pateicīgai jau šobrīd. Priecāties par to, kas tiek dots. Neforsēt. Neprasīt vairāk. Neiespringt (ne tad, kad tā veiksme jau ir, ne tad, kad vēl nav)~ Ir tik brīnišķīgi,ka Tu to atgādini, atkal un atkal...un šādu vārdu enerģija un spēks rada iedvesmu un patiesu laimes izjūtu!


Ilona* - 2012-02-09 03:49
Baibai
šodien tāda doma radās, jo, kad iedomājos par reklāmu, tad galvā bija doma - bet ja nu izdosies????
Tāpēc arī pieķēros tam jautājumam - kāpēc tāds radās?

Baiba* - 2012-02-09 16:54
Ilonai- un - kas var notikt, ja izdosies? Tas jau ir normāli, ka mēs baidāmies no nezināmā... Kaut arī iespējami laba iznākuma.. Atzīties savās bailēs- tas jau ir pirmais solis. Man patīk, kā Anselms Grīns raksta: "Bailēm vienmēr ir kāda jēga. Ar savām bailēm vajag diskutēt, stāties attiecībās, tas palīdz tās mazināt. Katrs var ar tām sarunāties kā ar kādu cilvēku. Tad bailēm parādās seja un tās zaudē savu spēku. (..) Citiem parādās bailes, kad gaidāms kāds zaudējums, savukārt citi baidās izskatīties smieklīgi vai izgāzties. Jāļauj sev ķļūdīties. Nākamais solis māca mūsu bailes likt priekšā Dievam.Necenšoties no tām atbrīvoties, mēs tās mierīgi nododam Dievam. Mēs pārstāvam Dieva gaismu un mīlestību, kas tās pārveido. Mēs atzīstam savu nespēku to priekšā". Varam noskaitīt kādu lūgšanu vai afirmāciju, kas mums palīdz.
Un vēl A. Grīns: "Bailes mūs pavada ceļā, kas ved uz mūsu dvēseli, kur dzīvo Dievs, kurš mums dod savu mieru. Ja es uzskatu bailes kā pavadoni pie Dieva, tās zaudē visu nomācošo".

Inese* - 2012-02-10 05:53
Anonīms-
es esmu par šo domājusi un tieši tas pats ir ar maniem semināriem, ka šķiet, ka nevaru iet uz priekšu, jo vienmēr taču jādod iespēja cilvēkiem visu uzzināt no paša sākuma. Un tā es jau 2,5 gadus vadu uz riņķi tos seminārus, kas ir pamatu pamats visās jomās un sasaucas ar manu pirmo grāmatu.
Bet pati jūtu, ka man ir jāiet uz priekšu un šīs tēmas jāatstāj jaunajiem lektoriem. Un tieši tāpat ir ar rakstiem - ka mums jau šeit ir iespēja rakstīt visiem - gan jauniem lektoriem, gan lasītājiem un tad varbūt, ka tas viss nolīmeņosies.

Inese* - 2012-02-10 05:56
Ja ir bailes no veiksmes, tad diemžēl vinnēs bailes.

Ir jāiemācās transformēt bailes. Vai tik vaļā no bailēm.
Uz februāra beigām esmu iecerējusi semināru par šo tēmu.

Līguce* - 2012-02-10 06:20
Paldies, mīļo Inesīt, par Svētīgo rakstu:) kas sasaucoties kopā ar vakardienas motivācijas semināru ļāva atkal par sevi iegūt jaunus atklājumus un palīdz saprast, kāpēc šobrīd ir tieši tā kā ir :)
Bet ko darīt, ja esmu sarakstījusi, formulējusi Visumam savas vēlmes par daudz vēlos to, to un vēl to...un saprotot, ka mana ietilpība nu nemaz nav liela...


Inese* - 2012-02-10 17:25
O, Līgucīt :) Šis ir arī mans jautājums :))
Ko darīt tad, ja viss notiek un tu vairs nemaz nespēj paņemt pretim un saproti, ka vai nu tev jāsaka Visumam "nē" (un kurš gan ir tik drosmīgs, lai to darītu) vai arī jāmēģina paplašināt ietilpība (citādi draud sabojāties veselība vai tiks kaut kas atņemts no citām jomām).
Un šai brīdī mēs kļūstam par savu vēlmju ķīlniekiem.
Un tas vairs nav riktīgi.

Bet...izpūstu svilpienu atpakaļ neievilksi :))))

Laikam, ka par šo uzrakstīšu vēl vienu rakstu:)



Līguce* - 2012-02-11 22:52
Pāreju uz jauno rakstu "Izpūstu spilvenu atpakaļ neievilksi" :)

Līguce* - 2012-02-11 22:52
Pāreju uz jauno rakstu "Izpūstu spilvenu atpakaļ neievilksi" :)

Inese* - 2012-02-12 02:35
:))) nevis spilvenu, bet svilpienu :)))


Anonīms* - 2012-02-12 18:46
Varētu būt arī raksts par spilvenu (automašīnu airbag), to arī nevar dabūt atpakaļ. "Spilvena izpūšana" arī ir dzīvē nopietns notikums. Es to domāju pārnestā nozīmē.

Ilva* - 2012-02-12 20:08
Jā...Inesīt...es ļoti gaidīšu Tavu nākamo rakstiņu par šo tēmu.
....un tik interesantas kļūdiņas komentāros......manno sirds patikās:)...jo par spilvenu....ko gribās palikt zem sevis....lai nesasistos....kā vēlmju ķīlniekiem ....tas arī būtu tik interesanti....dzirdēt no Tevis:)
Ar sveicienu Ilva.

Ilva* - 2012-02-12 20:10
Njāāā....es uzrakstiju komentāru...un sapratu atbildi:)...reedz kā labi parunājos.....:)))))
Mīļš paldies:)

Inese* - 2012-02-13 06:25
Interesanti, ka vairāki pilnīgi neatkarīgi cilvēki šo rakstu ir nosaukuši par "spilvena" rakstu.
:D :D

Gunita* - 2012-02-13 06:31
Bet, kā lai pieņem un iemīl pašreizējo situāciju, kas rada ciešanas? Cik saprotu, lai iegūtu kaut ko labāku, jāpieņem un jāiemīl esošā. Bet kā???



Lapa | 1 [2] |

Atpakaļ