sadaļa: DARBS, NAUDA UN BIZNESS
autors: INESE PRISJOLKOVA
Neesmu Tev rakstījusi 4 dienas, bet ir sajūta, ka man Tev jāstāsta gada (vai mūža) notikumi. Kā pirmo gribu Tev izstāstīt par Pavasara studijas biroju – Kuģu ielā 11. (ja skaties bildē, tad trešā stāva logi ir mūsējie).
Lai sāktu šo stāstu, man jāatgriežas pagātnē. Vismaz 90’tajos gados, kad strādāju Rīgā, dzīvoju Jelgavā un katru dienu braukāju ar sabiedrisko transportu vai arī kādu draugu mašīnu. Lūk, tajos gados, tik ilgi pavadīju laiku ceļā, ka vienmēr domāju –kā tas būtu dzīvot Rīgā. Un biju aizdomājusies un sasapņojusies tik tālu, ka noskatīju Rīgā vienu māju (tagad zinu, ka adrese ir Kuģu 11), kas manī izsauca tik lielu interesi un labsajūtu, ka domās pieļāvu iespēju patiešām pamest dzimto Jelgavu un nākt dzīvot uz Rīgu. Tā māja bija īpaša ar to, ka atrodas Pārdaugavā un skatās uz Vecrīgu (Jelgavā es dzīvoju Pārlielupē un uz „pilsētu” bija jāiet vai jābrauc pāri pa tiltu. Man ļoti patīk šī sajūta. Tilts kā tāds pārnesums starp mājām un sabiedrību).
Braucot pa Akmens tiltu, es vienmēr skatījos uz šo māju. Tā atšķīrās no citām. Viņai bija smuks tornītis un rozīga krāsa. Es ar šo māju sadraudzējos. Es domāju par to, kas tur notiek. Es viņu it kā vienmēr pasveicināju.
Un tad – gāja gadi, pienāca mans grūtais dzīves periods pirms laimes terapijas. Es toreiz jau dzīvoju Rīgā un kājām gāju uz darbu. Man bija jāšķērso Akmens tilts –un es atkal varēju skatīties uz šo māju. Interesanti, ka tai periodā mācījos sevi pildīt ar laimi un mīlestību un kā vienu no pieturvietām savā garajā ceļā es vienmēr iekļāvu „saskatīšanos ar šo māju”.
Vai Tev nekad nav bijis tā, ka ir īpašas ainavas vai īpaši nami, īpaši koki, vai vietas, ar kurām burtiski sveicinies?
Man ir. Man arī tagad tā ir. Tepat kāpās ir „mana priede” un „mans pakalniņš”, mans „skats uz jūru”. Un tā bija un ir arī Rīgā. Piemēram – es vienmēr sveicinos ar Rīgas Doma baznīcu. Viņa man šķiet tik īpaša, ka tad, kad Vecrīgā to ieraugu, tas ir kā satikt kādu savu mīļu radinieku (vecmāmiņu vai krustmāti). Vai, piemēram, Maritim viesnīca. Tur esmu strādājusi un ceļā uz darbu es to vienmēr piepildīju ar mīlestību (esmu par to aprakstījusi Laimes dienasgrāmatā).
Interesanti, ka tad, kad ar Tiju gribējām novembrī meklēt telpas, Tija ieteica šīs mājas mansardu. Un es vairs neatceros kāpēc mēs neaizgājām to apskatīt. Acīmredzot, ka toreiz tas telpu meklēšanas laiks bija saistīts ar tādu pārāk lielu iespringšanu.
Un tagad, kad vīrs man parādīja sludinājumu un teica, ka mums vajadzētu aizbraukt un apskatīt telpas, tad tas viss bija tā, it kā savādāk būt nevarētu. Protams, šī māja. Protams, šīs telpas. Un interesantākais, ka citām telpām es noteikti būtu atradusi n-tās nepilnības vai neatbilstības, bet šeit pat visi trūkumi šķiet mīļi.
Un ja ir tā – tad ir pa īstam. Tad zinu, ka man ir ceļavējš. Tad zinu, ka ir Dieva svētība un tā sajūta man ir tikpat viegla un laimīga kā rakstot grāmatu vai radot semināru tēmas.
Un tā mums ir sava vieta – mājīga, mīļa, maza un ļoti vienkārša, ar labu auru.
Ja Tu gribi atnākt pie mums ciemos, apskatīt mūsu mājvietu, satikties ar mani un ar Pavasara studijas lektoriem, pāršķirstīt vai iegādāties grāmatas vai kalendāru (ja Tev jau nav) vai cd, vai vienkārši sirsnīgi parunāties, tad aicinām Tevi uz
Atvērto durvju dienu mūsu birojā š.g.11.februārī no 12.00 līdz 16.00.
Nav iepriekš jāpiesakās. Vari vienkārši nākt.
Savukārt par jauno semināru ciklu, jaunajām tēmām un semināru grupām pastāstīšu Tev nākošā sarunā.
Ar mīlestību,
Inese