Karmiskās mācības


sadaļa: DIEVA UN VISUMA LIKUMI
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Šodien parunāsim par karmiskām mācībām, jeb mācībām, kuru cēlonis ir meklējams pirms mūsu piedzimšanas. Šādas mācības mums ir tikai kādas 3-4, kuru būtība un mūsu izjūtas ir vienas un tās pašas visas dzīves garumā, neatkarīgi no cilvēkiem, kas tajās iesaistīti.

Piemēram, kādam ir ļoti liela pieķeršanās naudai un mantiskām vērtībām. Nu tad pilnīgi jau šobrīd varam pateikt, ka šim cilvēkam dzīves laikā periodiski tiks dota nauda un manta un pēc tam tas viss būs jāzaudē. Un atkal - pēc kāda laika, būs iespēja nopelnīt, un pēc tam nāksies to visu zaudēt.

Kāpēc?

Tādēļ, ka šim cilvēkam ir jāiemācās nepieķerties bagātībai. Ir jāiemācās būt laimīgam un mīlestības piepildītam trūkumā.

Bet ja tā ir karmiska mācība, kur cēlonis ir ļoti tālu un līdz ar to šis pārdzīvojums un rūgtums uzkrāts jau gana liels, tad tieši šo „vienkāršo” lietu kā iemācīties būt mīlestības pilnam arī trūkumā – viņš to nevar izdarīt?

Kādēļ?

Tādēļ, ka viņam liekas, ka tad viņš nav gana vērtīgs. Vai arī viņu grauž kompleksi, ka citi var nopelnīt, viņš nevar. Vai arī viņš ir aizvainots un pazemots, ka viņam, lūk, jāēd vienkāršāk, vai vienkāršāk jāģērbjas.

Šis cilvēks būs tik ļoti iecentrējies materiālā pasaulē, ka būtībā par garīgiem jautājumiem pat negribēs interesēties. Tik liela ir tā viņa problēma.

Piemēram, es zinu, ka mani ar naudu faktiski var vairs nepārbaudīt. Zinu, ka jūtos absolūti laimīga arī tad, ja man nav naudas. Zinu, ka mana pašapziņa necieš un mīlestība, laime un prieks nepazūd, ja man nav naudas. Dēļ tā zinu, ka manas karmiskas mācības nav saistītas ar pieķeršanos mantai un naudai. Ja man šādus periodus dzīve piespēlē, tas nozīmē, ka vai nu es šajā dzīvē uz tiem esmu „uzprasījusies”, vai arī tas ir bijis kā tests, lai tomēr pārliecinātos, ka šīs atkarības nav, vai arī man ir bijusi nepieciešama šāda pieredze, lai es tagad prastu palīdzēt cilvēkiem, kuri nonākuši šādās situācijās.

Cits piemērs.

Kādam citam, piemēram, ir grūti būt vienam. Viņš visu laiku „ķeras” klāt cilvēkiem un ir gatavs uz jebkuriem noteikumiem, ka tik nebūtu jādzīvo vienam. Viņam vieglāk ir dzīvot pazemojumā un grūtībās, nekā palikt vienam. Bet tik un tā – dzīve ir stiprāka. Karmiskā mācība ir stiprāka. Un būs jāpaliek vienam. Un ja tas būs šausmīgi grūti, tad atkal iedos kādu cilvēku blakus un pēc brīža ņems nost.

Kāpēc?

Tāpēc, ka šim cilvēkam karmiskā mācība māca, ka arī vienatnē tu vari būt absolūti laimīgs.

Te atkal varu paanalizēt sevi un secināt, ka arī šādas mācības man nav karmiskā līmenī. Es ļoti labi spēju dzīvot viena. Man nav baiļu. Nav vientulīgi. Esmu visnotaļ laimīga un no vienatnes neciešu.

Kādam citam ir pārāk liela pieķeršanās tuvuniekiem. Un viņam bieži būs jāšķiras.

Kāpēc?

Lai iemācītos ar mīlestību pieņemt savā dzīvē un ar mīlestību palaist cilvēkus no savas dzīves.

Lūk, bet šis jau ir par mani. Es pārāk mīlu savus tuvos cilvēkus un pārāk grūti man no viņiem ir šķirties  - vienalga vai uz stundām, dienām, mēnešiem vai pavisam. Dzīves laikā man bijis ļoti daudz jāšķiras no savām pāra attiecībām. Dažādās nozīmēs. Ar gadiem esmu iemācījusies šos brīžus sapildīt ar dievišķu mīlestību, bet kamēr tas viss bija tikai cilvēcisku jūtu apvīts, tikmēr tas šausmīgi sāpēja.

Tas tā par individuālajām karmiskām mācībām.

Bet tad vēl ir tādas, kas ir dzimtas karmas, ģimenes karmas, tautas un valstu karmas. Un arī tas viss ir saistīts.

Piemēram, vecmāmiņai, mātei, meitai un mazmeitiņai vienādi likteņi – vienas audzina savus bērnus. Vai arī visām vīri alkoholiķi. Vai arī visām kāda vienāda ķermeņa īpatnība (nu, piemēram, aptaukošanās).

Un var gadīties, ka cilvēks dzīvo šādu savas dzimtas karmu un mierīgi to pieņem, bet parasti vēl ir tā, ka mūsos ir kāds iekšējs dzinulis, kas neļauj tā „mierīgi dzīvot”. Ka kaut kas kremt un neapmierina un tas ir tas iekšējais urdītājs, kas grib, lai tā esi Tu, kas šo savas dzimtas karmu maina. Lai Tu esi tā, kas piepilda šo situāciju, sevi un visu dzimtu ar mīlestību.

Es uzskatu, ka dzimtas karmu var izmainīt viens cilvēks.

Lazarevs raksta, ka dzimtas karmu var izlūgt (vimaļivatj) un attīrīt.

Es tiešām ticu, ka var.

Es ticu, domāju un zinu, ka savu karmu un dzimtas karmu varam mainīt ar lūgšanām, ar zemapziņas pārskatīšanu, ar mīlestību, ar pieņemšanu, ar piedošanu, ar laba darīšanu. Būtībā laimes terapija ir tikai kā tāds atspēriena punkts, lai mēs caur šo savu laimi un mīlestību izdarītu ārkārtīgi daudz laba. Laime jau nav patērējoša. Laime ir dodoša. Un mīlestība ir dodoša. Būdami laimīgi, mēs tīram apkārtējo negatīvo enerģiju. Transformējot negatīvo uz pozitīvo, mēs darām labu pasaulei (sākot no saviem tuvākajiem, līdz pat absolūti neizmērāmiem un nezināmiem notikumiem). Mēs pat paši nezinām, ko mūsu labās domas un darbi labu izdara. Tas ir atkal stāsts par tauriņa spārna vēzienu.

Inese

Komentāri (185)  |  2012-01-27 19:02  |  Skatīts: 18176x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
Laura* - 2012-02-08 00:41
Ilona, liels paldies, par atbildi, centīšos atrast Lazarevā vai Siņeļņikovā atbildes uz savu jautājumu :) Paldies! :)

Ilva* - 2012-02-08 02:45
Baiba!
Tas, ko Tu padalijies....ar savu pieredzi....par Tavu un meitas sarunu...par miršanu. Šī ir atsevišķa un ļoti, ļoti interesanta tēma...tas ,kā un ko mēs atbildam saviem bērniem.
Bet!!!...patiesībā...man šķiet...mums pieaugušajiem ir jāpajautā pašiem sev...kā tas mani uzrunā...kapēc pēkšņi mēs pieaugušie samulstam...kādas tajā brīdī ir mūsu sajūtas...vai tās ir bailes, izbrīns...vai daudz citu emociju. Un otrais jautājums ne mazāk svarīgs...pašam sev.....kādi manam bērnam jau ir bijuši zaudējumi un sāpes....atbildes atnāks.
Lai izdodās Baibiņ:)

Baiba* - 2012-02-08 04:44
Ilvai- nu mums nesen dārziņā nomira audzinātāja un pēc dažiem mēnešiem arī auklīte, tāpēc aktualizējās bērnam šādi jautājumi.

Baiba* - 2012-02-08 04:52
Laurai- iespējams, ka kādu neieredzi - varbūt neapzināti (ienīsti, negribi redzēt). (pēc Norbekova). Tas var būt gan cilvēks, gan dzīves situācija, gan apstākļi, gan valdība utt.
Bērniem mēdz pasliktināties redze, ja ģimenē ir ķildas, strīdi, nesaskaņas un mazie to burtiski "nevēlas redzēt". Iesaku izlasīt N. Norbekova grāmatu- Muļķa pieredze jeb kā atgūt redzi. Gan psiholoģiski gan praktiski vingrinājumi. (man pašai probl. ar redzi, tāpēc esmu par to domājusi). Iespējams, tas sasaucas ar kādu karmisko mācību, varbūt neieredzēšana bija citā dzīvē? Jebkurā gadījumā jāmācās skatīties uz pasauli mīlestības pilnām acīm..

Ilva* - 2012-02-08 16:19
Baibai- jā un tagad bērns ir saredzējis un sajutis to, ka cilvēki vienkārši aiziet un neatgriežas.....tapēc arī ir tik skaidri jautājumi...iespējams meitiņa pilnā vārda nozīmē baidās par Tevi...kā savu mīļo mammu...jo pieredze jau ir bijusi tik ļoti skaraba....un iespējams sāpīga. Jo automātiski dārziņā notiek pārmaiņas...nāk citi cilvēki, kurus viņa vēl nav iemīļojusi.
Bērni šādā vecumposmā aizdomājās...par šādām tēmām...un tas ir normāli. Lai izdodās dot meitiņai skaidru sapratni par sevi un drošības platformu, ka Tu nekur neiesi.

Inga* - 2012-02-14 06:31
Neizprotu tā īsti vēl karmas būtību, bet zinu vienu - mans vīrs ir alkoholiķis. Gandrīz divus gadus nelietoju alkoholu vispār nemaz, man ir tāds riebums no domām vien. Situācija ir tāda šobrīd. ikdienā mans virs nedzer, bet tiklīdz sanāk kāds komandējums ārpus mājām, kaut vai trīs dienas, viņš ir piedzēries. Sākumā brauca mājās jau izgulējies, tā lai neko nenojaustu, bet es jau pa telefonu to varu sajust, ka viņš dzer. Pēdējās reizes ir atbraucis mājās arī piedzēris, saprot savu vainu, un nožēlo. nesaprotu ko man darīt? Viņš šobrīd atkal ir prom un zinu, ka dzer, jau paspēju pateikt, ka to zinu, bet vieglāk man nepalika! Tad vēl ir tādas situācijas, kad jūtos kā vislielākais BUBULIS! Piemēram sanāk kādā pasākumā būt, vīrs atsakās, no alkohola, es arī, Jūs nevarat iedomāties kādus draudīgus skatus es saņemu, ka nelietojam. Vīrs arī skaļi to nepasaka, ka nelieto, jo kad es neesmu viņš taču lieto. Esmu krustcelēs, palīdziet!!!

Ilona* - 2012-02-14 07:34
Atradu citātus pāris Lazareva grāmatās:
Никто, как жена, не очистит мужа и никто, как муж, не очистит жену. Умение принимать и прощать обиды от близкого человека это умение почувствовать первичность Божественного в самом высшем проявлении земного. Именно приятие этого лучше всего очищает души будущего поколения. Для того, чтобы не осуждать мужа и родить здоровых детей, нужно понимать, что успехи и промахи мужа ни при чем, это определено Богом. Если на это сил не хватает, то внутреннее уважение к мужу не позволит осуждать его. Если и на это сил не хватит, то должна быть боязнь перед мужем, рождающая невольное уважение. Вот почему сказано: "Да убоится жена мужа своего". На ранних этапах развития человечества, чтобы родить здоровых детей, нужно было бояться мужа.

Алкоголизм или наркомания это другие формы блокировки ревности.

Черным запоем пьет муж, выходит из залоя с помощью медиков. Кто более автор ситуации — я или он? Каков выход, как работать над собой?
В третьей жизни Вы молились на своего мужа. Он был для Вас светом в окошке. Все в нем Вас восхищало. Вы упивались своей любовью к нему. И постепенно главная точка опоры перешла на его человеческую оболочку. Чем меньше Божественного видит в окружающем мире и в любимом человеке женщина, тем сильнее она своей любовью привязывает любимого ко всему человеческому.
И тогда он либо погибает, либо заболевает, либо у него портится характер и он теряет то, на что женщина в нем молится. Если она любила его за то, что он богат, — приходит бедность; если за то, что он умен и способен, — он становится глупцом и неудачником; если любила за то, что он был порядочен и благороден, — становится негодяем и подлецом.
Насколько жестко женщина не приемлет унижение человеческого в своем муже, настолько ухудшается состояние мужа. Ваша зацепка за идеалы в 5—7 раз превышает критический уровень, поэтому присутствует глубинный и мощный фон недовольства всем тем, что не соответствует Вашим идеалам. Алкоголизм — это заболевание. Он связывает глубинную женскую агрессию так же, как связал бы рак, псориаз и другие заболевания. Но причина никогда не бывают только в одном человеке. Ваша агрессия “пробивает” мужа, потому в двух прошлых жизнях он презирал и высокомерно носился к тем, кто был ниже его духовно и интеллектуально. Но его возможности изменить себя — это 30—40%.
Ваши — соответственно — 60—70%. Глубинно меняя себя, молясь за потомков, Вы поможете и мужу. Но мало просто снять любое недовольство мужем и отмолить его в потомках. Здесь нужно изменить отношение и к окружающему миру.
Что такое зацепка за идеалы? Это желание видеть окружающих людей и весь мир соответственными какому-то образу. Поскольку этот образ находится в сознании — он статичен. Сознание по самой своей структуре статично.
Поэтому, ели мы хотим подчинить мир какой-то картине, нарисованной и нашем сознании, то происходит полная остановка развития. С первых же секунд появляется несоответствие между воображаемой картиной и реальностью. И возникает агрессия, как попытка защитить разваливающуюся картину. А как же мы мечтаем, планируем в таком случае?
Любая наша мечта, любой наш план исходят из желания получить комфорт и удовольствие. Высший комфорт и высшее удовольствие — это чувство любви в душе. Поэтому мы мечтаем не мыслями, а любовью и чувствами. Поскольку любовь не имеет формы, то когда много любви в мечтах, то исполняются они быстро и детали не имеют никакого значения. Когда в мечтах много мыслей и мало любви, тогда форма имеет очень большое значение и малейшее несоответствие планам рождает недовольство и агрессию. Поэтому нельзя создавать идеал непьющего, умного, доброго, красивого мужа и жить этим идеалом. Это неизбежно породит агрессию. Нужно сказать себе: — Если я его полюблю, то буду любить его со всеми недостатками и достоинствами, каким бы он ни был.
Все начинается с Божественной любви и заканчивается человеческой. Истинная Божественная любовь не зависит ни от чего. И если Ваш муж станет инвалидом, импотентом, подлецом и негодяем, если он предаст Вас или уйдет к другой женщине, умрет или постареет — Вы его все равно будете любить с той же силой. Он будет для Вас той дверью, через которую Вы входите в мир любви. И не важно, как выглядит эта дверь. Нельзя строить застывшие модели, они рождаются в сознании. Нужно понять, что мир непредсказуем.

Paija* - 2012-02-14 16:07
Ilonīt ,liels paldies par ievietoto Lazereva citātu!

Ilona* - 2012-02-16 15:28
Meklējot Lazareva lekcijas atradu video kāpēc vīrs dzer:
http://www.youtube.com/watch?v=raf2_8M1e_c&feature=related

Vaira* - 2012-02-16 17:26
Nevajag viennozīmīgi tikai citēt,jo šis temats vienkāršs var likties tikai tam,kas nav saskāries,jo lai mainītos...ir jāgrib...vienkāršāk negribēt,un nav runa tikai par otru cilvēku...esmu izdzīvojusi līdz kaulam,bet es to uztvēru,kā iespēju augt pašai,vairākumā gadījumu tā ir -NEIESPĒJAMĀ MISIJA....diemžēl...mēģināt var līdz zināmai robežai,nepazaudējot sevi...

Inese* - 2012-02-16 17:39
Inga-
kamēr Tevī būs riebums no domām vien par alkoholu, tas nozīmē, ka šī tēma Tevī nav vienaldzīga.
Kamēr mūsos ir kāda spēcīga vibrācija (un riebums, bailes, nepatika, noliegums) tikmēr mēs ar šo vibrāciju radām tieši tās situācijas, kuras negribam.

Ir jānonāk līdz stāvoklim, ka Tu spēj kļūt par šo jautājumu pilnīgi neitrāla. Un tad tas atkāpsies.

Vaira* - 2012-02-16 18:00
Arī es kādreiz necietu,nosodīju,sprāgu gaisā,jo tas ir smagi...bet iemācoties pieņemt un bez riebuma palīdzot,ja nepieciešams,mēs gūstam citu domu skaidrību...un tas patiešām vairs netraucē un tādas situācijas neveidojas...bet tas ir garš ceļš un ne tik viegls...

dainarozenberga* - 2012-02-16 18:06
Vairiņ, es lasu par Tavu pieredzi un tas manī raisa visdziļāko cieņu, jo izdzīvojot šo pieredzi, iemācīties to pieņemt un vēl tik ļoti būt pildītai ar mīlestību, man šķiet, ir lielākā māksla... Tava pieredze man ir kā piemērs, kā atgādinājums, ka tiešām no sirds varam cienīt ikvienas dvēseles ceļu, arī to, kurš mums šķiet nepieņemams... Samīļoju Tevi cieši!
PALDIES, ka dalies ar mums!

Diāna* - 2012-02-16 18:14
Nu labi, es saprotu, ka var samierināties ar vīra brīvdienu iedzeršanu, ballītēm, pieņemt, nespuroties, būt pazemīgai. Bet, ko darīt tādās situācijās, ja vīrs, piemēram, regulāri dzēris vada auto, kurā iekšā mazs bērns? Kā lai šādā situācijā mācās pazemību, pieņem?

Vaira* - 2012-02-16 18:30
Dainīt...bučiņas šajā Dabas brīnumiem pielietajā dienā...Tu esi brīnišķīga,un no sirds priecājos ,ka zinu Jūs arī dzīvē,paldies Jums visām,jo šo mācību turpinu smeļoties arī no Jums."Sajā brīdī izdzīvoju savu nākošo nopietno mācību un zinu,ka izdarīšu godam...bet atkal nav vienkārši..tad gan es uzrakstīšu un padalīšos,jo man būs ko teikt,kā arī gribēšu dzirdēt ....Diānai-ja ir labas attiecības,tad bez pārmetumiem ir jāizrunā šīs riska situācijas...tajā pat laikā zinu,ka var arī nesadzirdēt...

Solvita* - 2012-02-16 19:24
Pie šīs tēmas man radās jautājums.

Nereti tiek minēts, ka lai noteiktu vai viss ir kārtībā , ir jāizmanto svārsts.
Lai to iegrieztu pulksteņrādītāja virzienā vēlamas lūgšana
Jautājums Vai var definēt , kas ir svārsts, kādos gadījumos to izmanto?
Jautājums man radās pēc Svijaša grāmatas, kurš brīdina, ka . Atbildi ar svārstu var iegūt kaut kādu informāciju. Bet - kādu tas ir jautājums. Un viņš raksta, ka ja nesagatavots cilvēks mēģinās nolasīt informāciju ar svārsta palīdzību, droši vien sakarus ar viņu nodibinās kāda radība vai cilvēka dvēsele no zemāka astrāla (t.i. elles) Un atbildes dos visnotaļ ticamas, taču NEPAREIZAS. Un uzjautrināsies par to, kad jūs uz atbilžu pamata mēģināsiet risināt savas karmiskās problēmas.
Tā kā savā pieredzē neesmu izmantojusi svārstu vispār , tad man radās jautājums vai tādu vispār var izmantot un vai vajag ?
Un vispār kādas ir domas par šo svārsta tematu?

Nākamais jautājums man radās par idealizāciju.
Viens no veidiem , kā rodas alkoholisms ģimenē , ir viena , visbiežāk sievas ģimenes idealizācija , kurai tiek dotas Augstāko Spēku karmiskās mācības par ģimenes vērtību idealizēšanu rodot situāciju, kur vīrs ir pilnīgi neatbilstošs sievas pārlieku lielas nozīmes piešķiršana ģimenes vērtībām.
Vēl idealizācija ir vāja rakstura vīriešu nosodīšana (cilvēku nosodīšana), tādā gadījumā tiek dota situācija audzināšanas nolūkos, ka vāja rakstura, par sevi nepārliecināts vīrietis. Tas tā kā būtu skaidrs, bet kas man īsti nepaliek skaidrs -
Ko nozīmē ģimenisko vērtību pārlieku idealizācija ? Kā atšķirt - ir vai nav idealizācija ?


Sofija* - 2012-02-16 23:12
Mana pieredze par vīra iedzeršanu.
Sen viss ir pieņemts, nav vairs ne dusmu, ne aizvainojuma, vienalga šī iedzeršana manam vīram sagādā lielu prieku. Nē, es to nesauktu par alkaholismu, jo nav jau tā, ka nemitīgi tiek dzerts, un tomēr, kā ir kādi svētki vai pasākumi, tā tie viņam nav iedomājami bez alkahola, un ja gadījumā ir jābrauc ar mašīnu un nevar iedzert, tad pasākums viņam nav izdevies. Tā nu reiz ir pieņemts, ka svētkos vienmēr ir jāiedzer, vienmēr tā ir bijis. Es neesmu nekāda bargā, bet man nekad tas nav paticis, ka vienmēr viņam ir jādzer, citādi vakars sabojāts, un kad ir kādi lielāki svētki, pieņemsim Jaunais Gads vai Līgo svētki, nekad, kopš mēs ar viņu esam kopā, un tie jau ir 19 gadi, tie nav bijuši iedomājami bez alkahola. Un iedzert tā drusku arī ir par maz, vienmēr pavairāk sanāk, tā, ka kārtīgos svētkos, kārtīgs ''žvingulis''. Kādreiz pārdzīvoju, raudāju, tagad tā ir pagātne, visu pieņemu kā ir, bet vienalga man tas nesagādā prieku, tāpēc arī nu jau ilgāku laiku, cenšos izvairīties no šādiem pasākumiem, bet līdz ar to, mēs arvien mazāk kur ejam ciemos un tml., jo ko gan darīs, ja nevar iedzert? Tā nu viņš ir pasācis iedzert arī viens pats, brīvdienās. Es to pieņemu, tā ir viņa izvēle, bet nekas no tā nemainās, viņš ir tāds, kāds ir, un viņam tas patīk, tur neko nevar darīt, viņam tas patiesi sagādā prieku. Es savukārt esmu tāda, kāda esmu un mani tas garlaiko, tā nu mēs arvien attālinamies viens no otra, un arī tur neko nevar darīt, katram sava izvēle. Es gribu teikt, ka, ar to, ja mēs pieņemam šo situāciju, tā ir mūsu atbildība, bet, ja viņš vienalga turpina dzert, tā ir viņa izvēle. Mēs nevaram izmainīt otru cilvēku, mēs varam tikai mainīt savu attieksmi. Attieksmi esmu mainījusi, bet situācija ir tāda, kāda ir, nu nemainās viņš, es tur neko nevaru darīt. Vienīgais, ko es varu, turpināt tā dzīvot vai arī aiziet prom no viņa. Tā ir savukārt mana izvēle.


xxx* - 2012-02-16 23:28
Man ir sajūta ka tiek jaukti divi jēdzieni pieņemšana un norobežošanās.
Alkohols tiek lietots lai nobremzētu apziņu. Ne jau prieka pēc tiek dzerts, bet gan tāpēc ka nav prieka, nav laimes sajūtas nav mīlestības.
Diānai
Par dzeršanu auto un bērniem. Jau ir runāts. Ārēji norādīt , bet iekšēji saglabāt sirds siltumu. Neies jau bērnu apzināti nelaimē grūst.
Īstenībās tas nav nemaz tik viegli, bet ir uz to jātiecas. Paies arī laiks kamēr vīrs sapratīs ka vēršas nevis pret viņu, bet pret viņa rīcību.

Nu nav tā ja attiecības kāds dzer tad viens ir tik balts un tik pūkains, tik ļoti saprotoš un pieņemoš, tik alkstoš pēc jaunā pēc pārmaiņām, bet otrs draņķis tāds nemainās tik dzer un neko nesaprot un negrib saprast. Drīzāk tas nozīmē, ka paši neesam tīri savās domās un rīcībā, kā izrādam uz āru. Ka neesam nemaz tik dodošas tik baltas un pūkainas. Alkaholiķi lieliski ārstē mūsu augstprātību.

Sofija* - 2012-02-17 00:22
xxx
Ja iepriekšējais komentārs domāts man, nevienā vārda neapgalvoju, ka vīrs ir draņķis, bet es balta un pūkaina. Šeit runa ir pavisam par ko citu, par to, ka katram savas prioritātes, savs skatījums uz dzīvi, es nedomāju, ka tā ir augstprātība, ja es tomēr izvēlos nedzert. Es arī nedomāju, ka esmu iedomīga, ja neapmeklēju pasākumus, kuros tiek lietots alkahols, tā nav augstprātība, tā ir mana izvēle, es izvēlos ko citu, kas tuvāks man, manai dvēselei. Mans vīrs ir labs cilvēks, neivienā vārdā neapgalvoju pretējo, es tikai par to, ka viņa izvēle ir iedzert, bet mana tomēr nedzert, un tā nav augstprātība, tā ir vienkārši izvēle, es nesaku, ka viņš ir slikts, bet es esmu laba, mēs katrs esam tāds, kāds esam. Es varbūt drīzāk šeit gribu runāt par mūsu izvēli un atbildību. Mēs nevaram uzņemties atbildību par otru cilvēku, mēs nevaram pieprasīt, lai viņš mainās, mēs varam būt atbildīgi tikai par sevi pašu, tā ir mūsu brīvā griba. Vai mēs izbvēlamies būt starp tiem, kas dzer, vai tomēr nē. Tā visu mūžu var ''nomuļļāties'' ar dzērājiem, bet kurš no tā ir ieguvējs, varbūt tomēr lielāka drosme ir pieņemt lemumu un mainīt savu dzīvi.

Diāna* - 2012-02-17 02:10
xxx, Sofija
Es domāju, ka mana augstprātība tā arī ir izpaudusies - postulējot, ka pieņemu, ka katrs var darīt to, ko viņš vēlas, dzert un uzdzīvot vai soļot pašizaugsmes virzienā, es nevis tiešām pieņemu, bet norobežojos. Prāts saka vienu - zemapziņa pavisam ko citu. Prātā - jā, es nevienu nenosodu, bet zemapziņā - es esmu labāka, es neuzdzīvoju, es mācos utjpr. Vīrs turpina dzert, es nostiprinu pārliecību, ka esam tik dažādi un, ja nespēju sadzīvot ar otru tādu, kāds viņš ir, jāiet katram uz savu pusi. Nu, ok, es aizgāju. Izdarīju savu izvēli. Daudz būtu jāraksta, lai apstāstītu, ka nākamjā laulībā jau nekas diži nemainījās - tikai dekorācijas. Vīrs gan nedzēra.
Ko es ar šo visu penteri gribēju pateikt - teorētiski es varētu nolasīt lekciju, kas tam visam apakšā, kā vajadzētu būt, noteikti varētu nokonsultēt kādu strupceļā nokļuvušu būtni, par pamatu ņemot postulātu "nejaukt cilvēku ar viņa uzvedību", bet... VAI KĀDS VAR PADALĪTIES AR KONKRĒTIEM PIEMĒRIEM IZ DZĪVES? Tieši KĀ to visu dabūt reāli gatavu? KĀ saglabāt sirdsiltumu pret cilvēku, kurš apzināti pakļauj bērnu dzīvības un veselības briesmām?
Es ļoti labi apzinos, ka tā ir mana karma, kas jāatstrādā. Bet KĀ to reāli izdarīt, es nezinu. Kā iemācīties mīlēt bez nosacījumiem? Padalīsieties?

Ilona* - 2012-02-17 03:19
Kad es biju maza, tad mans tēvs dzēris mani veda gan no dārziņa, gan no ciemošanās. Absurdi, bet vislielākā sajūta, kas man no bērnības palikusi atmiņā - pie visa vainīga ir sieviete. Laikam tāpēc visās savas ģimenes problēmās vainu vienmēr meklēju sevī.
Arī man ir klupšanas lietas manā dzīvē, bet tās atspoguļojas uz bērna veselību. Nemelošu - kā man bērns saslimst, tā es domāju, kur atkal greizi nodomāju. Jā - nevis rīkojos, bet NODOMĀJU, PADOMĀJU, SAJUTOS.
Palielam nekas nekad nemainīsies, ja jūsu sajūtas, iekšējās izjūtas pret vīra rīcību nebūs patiesas. Ja jūs vēl kliedzat, tas vēl ir ok, ja vien sirdī ir mīlestība. Bet ja jūs smaidiet, bet sirdī ir pārākuma sajūta, nu tad ir traki.

Man bija cita veida problēmas dzīvē, dusmojos uz vīru kā traka, bet ārēji neizrādīju. Mana karjera, darbs, finanses izšķīda uz visām pusēm. Pēc brīža arī veselība. Es lasīju Lūles Vīlmas grāmatas un monotoni pie sevis skaitīju, ka es piedodu bailēm, ka mani nemīl..... Man arī sākumā likās tuvu tam, ka smieklīgi. Bet pārgāja iesnas, kas bija ieilgušas uz mēnesi. Un lēnām sāka atvērties acis - es sāku saprast, kāpēc es vainoju vīru, kāpēc es domāju, kā domāju. Bet tas viss prasa laiku. Un vispirms sajūtu, ka es neiedziļināšos tanī, ko, manuprāt, nepareizi dara citi, bet izpētīšu savas rīcības motīvus līdz sīkumiem. Tie rīcības motīvi ir kā noslēpti zem tūkstoš segām. Un katru reizi tu atver pa vienai kārtai. Un situāciju Tu redzi citādāk. Palielam jau šīs stereotipu, iedomu klājumu neļauj to situāciju ieraudzīt savādāk, Kamēr neievies meditācijas, jogu, lūgšanas, piedošanas tikmēr tās klapes no acīm nost nedabūsi. Un tikmēr liksies, ka pats visu dari pareizi.
Varbūt vajag lūgt Dievu, lai viņš dod mājienu kāpēc Jūsu vīrs ved bērnus dzēris? Protams, atbilde pat ja būs uzreiz neviens nav solījis, ka mācēsiet pamanīt. Bet kaut kad pamanīsiet, ja ļoti, ļoti lūgsiet.

Vēl šodien es lēju gaužas asaras par to, kā ar savu lepnumu, pārākuma sajūtu biju sabojājusi savu darba rezultātu. Te atkal man palīdzēja Lazareva skatījums uz lietām. Šorīt ļoti sāpēja galva un meklēju Lazareva grāmatās cēloni, atradu, un tikai pēcpusdienā man burtiski cēloņu un seku ķēdītē man izkārtojās pagājušais gads.

xxx* - 2012-02-17 03:24
Sofija, Diāna
Es nerunāju konkrēti uz kādu. Rakstīju vispārīgi, apzināti sabiezinot krāsas.
Kurš no dzērājiem nav labs cilvēks? un ko viņi dzērumā parasti prasa . Vai tu mani cieni? Vai tu mani mīli?
Šiem cilvēkiem ļoti trūkst mīlestības. Viņi apziņu dzesē ar alkoholu , lai kaut cik sasaistītos ar citām enerģijām, bet diemžēl tas ir īslaicīgi un ne tas labākais. Ir redzēti cilvēki, kas saņemas , nedzer, bet viņos tāpat nav laimes izjūtas. Ir maz cilvēku , kas nomet dzeršanu un maina attieksmi pret dzīvi paralēli, tādejādi palielinot sevī laimes izjūtas.
Reizēm, jā, aiziešana ir pats labākais pret viņiem, bet kā to izdarīt, tas jau ir cits jautājums. Man liekas ir būtiski aiziet neaizverot mīlestību pret šādiem cilvēkiem.
Es aizgāju no attiecībām ( tās nebija saistītas ar alkoholu ) aizverot mīlestību, pagāja divi gadi, un tikai tagad es spēju sevī pārtraukt šīs attiecības, nepazaudējot, atjaunojot to ko jutu pret šo cilvēku. Nē, attiecības neatjaunojās, tas nav nepieciešams, bet siltas jūtas ielija. Man pagāja šie divi gadi, lai spētu atdalīt cilvēku no viņa uzvedības. Tai laikā mana ietilpība nebija tik liela , lai es to varētu veikt. Soli pa solim. Bija reizes kad kritu izmisumā nemāku mīlēt, nemāku pieņemt, nosacījumi un nosacījumi, viens pēc otra peldēja augšā.
Soli pa solim, palielināt savu pieņemšanas spēju. Labi šodien es nevaru pieņemt, varu tikai norobežoties, Labi daru tā, tikai nemeloju sev saku kā ir, es esmu norobežojusies, tad kad varēšu tad arī pieņemšu. Galvenais ir apzināties realitāti un ar to strādāt.
Nevar mazā ietilpībā ielikt absolūtu pieņemšanu. . Mēs savā dzīvē izdarīsim tik cik varēsim. Piespiedu kārtā vai brīvprātīgi. Nesaprotam ar vīru dzērāju, iedos mums citu skolu, nesapratīsim arī tad iedos ko citu. Nav sodu ir tikai pieredzes.


Sofija* - 2012-02-17 03:34
Es jau nu pilnīgi noteikti nepaliktu ar cilvēku, kurš pakļauj bērnu dzīvības un veselības briesmām vai piemēram pazemo mani, un man pilnīgi vienalga, vai tā ir karma, vai kas cits, manuprāt tā ir pilnīga bezatbildība. Nedomāju, ka sievietei ir jācieš, aizbildinoties ar karmu, tas ir bezjēdzīgi. Protams, var teikt, ka nabaga vīriešiem trūkst mīlestības un tml., bet vai ir iespējams pa varītēm kādu mīlēt. Muļķības! Mīlestība vai nu ir, vai tās nav, nu nevar sev iestāstīt to, kā nav. Manuprāt ir pilnīgi bezjēdzīgi nodzīvot dzīvi bez mīlestības, aizbildinoties ar to, ka tā ir karma. Kādas muļķības!!! Mēs tak pašas esam savas dzīves autores, pašas veidojam savu realitāti, tad tik tiešām daram tā, veidojam to.......
Ja ir kādi smagi pāri darījumi, tad lai piedotu ir vajadzīgs laiks, bet pašai ir jāmaina sava dzīve, neviens cits to mūsu vietā neizdarīs, un, ja tas ir nepieciešams, jāpamet tas cilvēks, kura dēļ ir jācieš, es noteikti šeit nepiekristu karmas atstrādāšanai. Mums katrai ir tiesības būt laimīgai, nevajag izniekot savu dzīvi blakus cilvēkam, kurš nemīl un nenovērtē. Un galu, galā, var jau arī teikt, ka tā ir viņa karma, ka sieviete to pamet. Vienmēr jau var aizbildināties ar karmu, bet tā nav izeja no situācijas.
Ja, tā godīgi jāsaka, es nu gan nezinu nevienu piemēru no dzīves, kad kāds vīrs no lielās mīlestības pret savu sievu, ar kuru jau dzīvo vairākus gadus, pēkšņi pārstātu lietot alkaholu. Tie, kas ir dzeruši, tie arī turpina dzert un nekas nemainās, un vienalga, cik tā sieva mīļa, jauka un neatvairāma. Man vienīgi ir piemēri, kad sievietes grib būt laimīgas, pamet savus vīrus-dzērājus, un ir beidzot brīvas un laimīgas. Tik tiešām ir piemēri, un ar viņām parunājot, ir viena kopēja doma, ka sen jau to vajadzēja izdarīt.

xxx* - 2012-02-17 03:50
Es pazīstu vīrieti , kurš lasot Lūles grāmatas, pats ir atmetis dzeršanu, saredzot arī kāpēc dzēra.
Lai piedotu, kad ir maza ietilpība ir vajadzīgs laiks, bet palielinoties tai , saredzot cēloņus, piedošana nāk ātri un situācija un cilvēki mainās.



Karinčiks..* - 2012-02-17 03:58
xxxx....Visu cieņu Tev...
Atkārtošos...paldies,ka esi šeit...




Lapa | [1] [2] [3] 4 [5] [6] [7] [8] |

Atpakaļ