Par mērķiem


sadaļa: LEKTORI RAKSTA

autors: DAINA ROZENBERGA

Vairākas dienas pie sevis domāju, rakstīšu jaunu rakstu tad, kad būs atnākusi mūza. Un tad es atcerējos, ko Inese saka semināros – kļūsti pati par mūzu! :) Tad nu nolēmu, ka nav ko gaidīt, vienkārši jāķerās vērsim pie ragiem.

Manas pēdējā laika pārdomas ir saistītas ar mērķu izvirzīšanu, plānošanu un to sasniegšanu.

Es Tev izstāstīšu, kā man gāja. Pagājušā gada nogalē (principā iepriekšējā nedēļā) es beidzot apņēmos un izpildīju sen uzliktu uzdevumu – piesēdos un sarakstīju mērķus visam šim Jaunajam 2012.gadam. Atzīšos godīgi, tik nopietni, ar tik ļoti lielu atbildības sajūtu es to darīju pirmo reizi. Mani ļoti iedvesmoja Brigitas raksts šeit mājas lapā, kā arī Robina &∓ˇarmas grāmata „Mūks kurš pārdeva savu Ferrari”.

Sadalīju plānus 12 daļās un pie katras uzrakstīju no 3 līdz padsmit mērķus, uzdevumus... Man kopā sanāca 92 mērķi. Skan graujoši daudz. :)

Šonedēļ kādā seminārā par šo runājot  viena meitene (paldies, viņai :)) pajautāja – vai tie mērķi nav pretrunā viens ar otru. Zini, ja man tā jāpadomā – es uzreiz nevaru atbildēt, bet zinot sevi, kā cilvēku, kurš ļoti, ļoti tic brīnumiem un tam, ka viss var notikt, varbūt tā arī ir – es pieļauju, ka konstruktīvam cilvēkam izlasot manus 92 uzdevumus kaut kas varētu &ˇķist nepiepildāms 24 stundās diennaktī , 365 dienās gadā! :)

Tajā pašā vakarā Inese man vienā brīdī „pačukst” – „Zini, ko izlasīju Nīla Donalda Volša grāmatā „Sarunas ar Dievu?!”, precīzus vārdus neatceros, bet tas skanēja apmēram tā – ja Tu izsaki vai pieraksti kādu vēlēšanos, tad ar to norādi Dievam, ka Tu zini labāk par Viņu, kas Tev ir vajadzīgs.

Par šiem abiem komentāriem man bija jāpadomā. Mani visvairāk apbrīnoja tas, ka neviens no viņiem manī neraisīja negatīvas emocijas. Un tad es sapratu KĀPĒC! :)

Iezīmējot visa šī Jaunā gada ritējumu es biju pildīta ar bezgalīgu laimi, mīlestību un dziļu pateicību. Es visu pierakstīju sev un Dievam par godu, ik mirkli izjūtot visu tā, it kā man tas viss jau ir. Manī vairāk valdīja sajūta – it kā es lasītu uzrakstīto pēc gada. Es ne mirkli nerakstīju kaut ko ar saspringumu un it kā izaicinot sevi un Likteni.

Manī nav nekādas pieķeršanās tam, ko uzrakstīju, neesmu sažņaugusies 3 mezglos, apzinoties, ka nu būs „jārukā melnu muti”, lai piepildītu visas idejas. Visu esmu pierakstījusi un atstājusi Dieva ziņā. Viņam jebkurā gadījumā vienmēr labāk zināms, kas no tā man ir nepieciešams. Manī nav ne kripatiņas rūgtuma, ja kaut kas no tā nepiepildīsies. Es zinu, ka tik vai tā turpināšu iet šo Dieva svētīto ceļu, kurš man ļauj ik uz soļa dalīties ar Tevi, kurš vairo gaismu vispirms jau manī pašā un tad to varu dot tālāk ikvienam pretimnācējam.  Es paļaujos Dieva gribai.

Un saistībā ar šīm manām pārdomām, man Tev ir viena līdzība:

Iedomājies – 20m garu egli, kuras galotnē sēž viens vīrs, bet otrs stāv pakājē pie stumbra. Vīrs no lejas kliedz tam, kas augšā – „Vai rati jau brauc?”. Vīrs, kurš sēž galotnē paskatās un pie horizonta redz ratus un uzsauc tam, kas lejā  - „Jā, rati jau brauc!”. Tas kurš stāv lejā, gaida, gaida, neredz, nedzird... Paliek nepacietīgs... Sāk īgņoties, ka ratu, kā nav tā nav. Kad jau galīgi vairs nevar sagaidīt un grasās iet prom, pēkšņi rati pabrauc garām. Vīrs noskatās, kā rati aizbrauc un uzbļauj galotnē sēdošajam – „Rati jau aizbrauca!”. Tas kurš sēž augšā – paskatās uz leju un redz – rati, brauc un brauc...

Šis salīdzinājums ir tāpat, kā ar mums un Dievu! Dievam mūsu tagadne jau ir redzama un zināma vēl ilgi pirms tā iestājas mums. Atceries, ka Dievs nekad nenokavē, viss notiek īstajā laikā un īstajā vietā! Esi pacietīga, pateicīga un mīlestības pilna! Izdzīvo ik mirkli, izdzīvo šo savu ceļu, zini, ka tieši šis mirklis ir vērtīgākais, kas Tev pieder!

Dziļā cieņā un pateicībā,

Daina

∓ˇ/spanfont-family:
Komentāri (29)  |  2012-01-07 00:58  |  Skatīts: 5001x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
Brigita* - 2012-01-07 02:00
Ai, Dainīt! Tu esi tik pozitīva, enerģiska un tik ļoti dzīvi mīloša, ka es ne mirkli nešaubos, ka viss izdosies tieši tā, kā Dievs to būs vēlējies! Un tas, ka esi uzrakstījusi savu ideālo pasauli - jau ir liels solis uz to, ka tā arī notiks!:)

Brigita* - 2012-01-07 02:02
Un paldies Tev par iedvesmojošo rakstiņu!

dainarozenberga* - 2012-01-07 02:06
Paldies, mīļo Brigitiņ! Mēs iedvesmojam viena otru! :)

Inese* - 2012-01-07 03:27
Un jūs esat brīnišķīgs lektoru tandēms Pavasara Studijā!
Laime :)

Baiba* - 2012-01-07 19:16
Paldies! Šakti Gavainas grāmatā lieliski apsrakstīts šis šķietamais garīgais paradokss, kas ir pretruna starp ideju "šeit un tagad", kas liek atteikties no vēlmēm un pieķeršanās iemīļotām lietām un ideju izvirzīt mērķus un un radīt to, ko vēlamies dzīvē. Izrādās, dziļākā līmenī nekādas pretrunas nav.
Tur aprakstīta līdzība par upi- "Iedomāsimies, ka dzīve ir upe. Vairums cilvēku turas tuvu krastam, baidīdamies, ka viņus līdzi var aiznest straume. Ir brīdis, kad ikvienam no mums vienkārši jāgrib atstāt krastu un ļauties, lai upe droši nes uz priekšu. Šajā brīdī mēs iemācāmies "peldēt pa straumi" un tā ir brīnišķība sajūta. Līdzko esam pieraduši peldēt pa upes straumi, varam sākt raudzīties uz priekšu un vadīt sevi virzienā, kurš mums šķiet pareizākais, izvaidoties no akmeņiem un siekstām u7n upes daudzajām attekām un izvēloties īsto, tomēr visu laiku "peldot pa straumi".
Ja kādam interesē, iesaku izlasīt visu nodaļu "garīgais paradokss" no šīs grāmatas, man tas viesa skaidrību.

iedvesma - 2012-01-07 21:41
Paldies, Tev, Daina - par gaišo, mīlestības piepildīto rakstu!!!

Es vienmēr apbrīnošu cilvēkus, kas ikdienā dzīvo ar TĀDU mīlestību, paļāvību, ticību un sauli sirdī!



dainarozenberga* - 2012-01-07 23:29
Baiba, par kuru Šakti Gavaina grāmatu iet runa, atradu, ka ir vairākas, kuru iesaki? :) Paldies Tev par šo komentāru, es šobrīd dzīvoju ar sajūtām, esmu laimīga, ja varu gūt apstiprinājumu savām sajūtām iedvesmojošajā literatūrā.

Paldies, Iedvesma, ka sajuti! :)

Baiba* - 2012-01-08 02:58
"Radošā vizualizācija". Ļoti jauka grāmatiņa, vienkāršos vārdos apraksta vizualizācijas spēku ceļā uz mērķu sasniegšanu.

lienjux - 2012-01-09 01:11
Līdzība ar egli ir fantastika! Atcerēšos par to ikdienā, jo ierakstīju savā LAIMES DIENASGRĀMATĀ!

Solvita* - 2012-01-09 20:21
Daina, es gan vairāk domāju par to , kā ietekmēta šos mērķus uzliki uz papīra :)
Kāpēc iepriekš bija it kā ''galvā'' , bet tad uzliki uz papīra?
Izmaiņas...interesanti, kādēļ tā? (nē, tas nav jautājums publiskais apspriešanai, to vari atbildēt pati sev).

Baigi interesanti...viens uz papīra neko nav uzlicis...un tāpat ir gana interesanta dzīve...un tad ir Tava unikālā pieredze ar 92 mērķiem...

Par savu pieredzi šajā jautājuma paklusēšu, jo tā ir bijusi gana raiba, kā dzeņa vēders, tāpēc es vienkārši pieņemu, ka cilvēki ir ļoti dažādi, un ir lietas, kas strādā vienam, un ir kas strādā citam, un ir lietas, kas strādā tūkstošiem gadu :))))
Man patīk Tavs rakstītais ''Visu esmu pierakstījusi un atstājusi Dieva ziņā'' ...

Viens bagāts cilvēks stāstīja par savu pieredzi...jaunībā nodarbojies ar sportu., bet tad rezultāti nebija tik labi skriešanā. Viņš skatījies uz citiem un secinājis, ka viņš tāds liels un masīvs un viņš tik ātri sasniegt rezultātu nevar kā tie ''vieglie un tievie''...viņš piegājis pie trenera un par šo ieminējies. Kur treneris atbildējis ''Tā varbūt arī ir, bet toties, kad Tu būsi sasniedzis rezultātu būsi 2 x stiprāks kā tie, kas ātri sasniedza šo...''
Par to man ir divas domas...pirmā , pie tā vai tas 2 x stiprāks ir pareizā izvēle ? Otrā, un man personīgi, svarīgākā, par to treneri, kas spēja pateikt īstos vārdus, lai viņš turpinātu iesākto...īstajā laikā un īstajā vietā...


Brigita* - 2012-01-09 22:12
Man šķiet, ka ir tik brīnišķīgi, ka ir iespēja sevi pilnveidot un atklāt jaunus apvāršņus un galu galā ar to dalīties!
Paldies tam pašam R'.Šarma, Inesei', Dainai un visām meitenēm lapā, kas dalās savā pieredzē un zināšanās, lai mēs katra varam uzzināt un, iespējams, pielietot savā dzīvē!


Inese* - 2012-01-09 22:16
Paldies, Solvita!
Gan par treneri, gan par jautājumiem Dainai (kas , protams, noder mums katrai).

Man šķiet, ka dzīvē ir dažādi periodi. Ka sākumā patiešām ir jāiemācās izvirzīt un sasniegt mērķus. Bet tad pienāk viens brīdis un tava dvēsele apmet kūleni, un tu novāc savu iepriekš taisīto dārgumu karti, un vairs šogad neraksti jaunos mērķus, un vienīgais, ko jūti - ir bezgalīgu ļaušanos Dievam tajā ceļā, ko ej. Šis ir stāsts par mani šobrīd.
Tomēr, lai iemācītos ļauties, man pirms tam vajadzēja iemācīties sajust savu spēku un savu varēšanu. Jā, protams, ar Dieva atbalstu un svētību, bet tomēr ar skaidru saprāta klātbūtni.

Kādu dienu par šo uzrakstīšu rakstu :)



Ilona* - 2012-01-10 00:05
Šodien strādāju un vienā mirklī radās sajūta, ka darbi neiet īsti savu gaitu.. Radās atziņa par sevi. Vismaz man patreiz to mērķu sarakstu vajag, vismaz tik ilgi, kamēr nebūs savas vīzijas, dzīves īstās misijas apzināšanās. Man ir darbs, man ir darbi, kas jāveic, bet šis mērķis šiem visiem maniem ikdienas pienākumiem piedod tādu dzīves garšu. Manī patreiz nav tā spēja kā bultai nenovēršoties lidot uz mērķi un man patiešām no rīta šos mērķus vajag izlasīt.

Kad mana personība būs kļuvusi spēcīgāka vai centrs būs vēl vairāk manī, tad man vairs nevajadzēs mērķus pierakstīt. Bet es iekšēji ļoti piekrītu teikumam, ka ir pierakstīts un tiek atstāts Dieva ziņā. Lūdz un Tev taps dots! Tātad lūgumam ir jābūt izteiktam..

dainarozenberga* - 2012-01-10 04:29
Solvita, paldies Tev par Taviem komentāriem un jautājumiem, ko uzdot man pašai sev! :)
Zini, es nonācu līdz atbildei. Līdz šim visus gadus esmu dzīvojusi bez uzrakstītiem mērķiem pirms gada iestāšanās. Man ir bijuši tiešām bagāti un krāsaini šie gadi arī bez 92 iepriekš uzrakstītiem mērķiem, es nemūžam nevarētu ieplānot tādu gadu kāds man bija pagājušais 2011., kad viss ir izmainījies par 180, gan sevī gan apkārt.

Mani tiešā mērā iedvesmoja uz šo Ineses semināri, Brigitas raksts un dažas uzvedinošas tēzes, kā jau minēts rakstā R.Šarmas grāmatā. Ja reiz tik daudz informācijas biju saņēmusi par šīm lietām, tad biju apņēmusies pamēģināt un beidzot uzrakstīt mērķus - un tieši tā, kā piedāvā Šarma - sadalot tos pa jomām.
Mani pārsteidz tas cik daudz jauna es uzzināju pati par sevi, par to, kas ir starp tām miljons domām galvā - konkretizējot un uzliekot uz papīra - es biju pārsteigta.

Tur tā, lieta, ka es šo daru pirmo reizi, un man nav šīs raibās pieredzes kā dzeņa vēders, attiecīgi šobrīd nevaru pateikt, cik ļoti šis viss man strādās, vai arī caur šo nonākšu tādā stāvoklī, kādā šobrīd ir Inesīte (droši vien pēc gadiem, jo man tas šķiet tik apbrīnojami viedi un pazemīgi, pilnībā ļauties Dieva gribai).

Es eju savu mācībām pilno ceļu, esmu atvērta pielietot un mēģināt ieviest savā dzīvē dažādas praktiskas metodes, lai bagātinot savu pieredzi atrastu savu zelta vidusceļu un tajā visā dalītos ar jums. :)

Inese* - 2012-01-10 07:12
Meitenes, ziniet, kas man škiet viss burvīgākais? Tas, ka mēs esam tik dažādas un tik ļoti labprāt dalāmies ar savu pašreizējo pieredzi.

Kādam der viens ieteikums, kādam otrs. Kāds kaut ko izlasa pa tiešo, kāds strap rindām.

Esmu pateicīga jums visām par jūsu spēju un vēlmi padalīties ar savu pieredzi. To ļoti novērtēju. Paldies!

Un, Dainīt, tas būs fantastiski pēc gada uzzināt kā šī daudzo mērķu metode Tev ir nostrādājusi un kādi būs reālie sasniegumi. Ticu, ka būs :)

Baiba* - 2012-01-10 17:14
Man tas, ko raksta Inese, par tiem dažādiem periodiem- ka papriekšu jāmācās sasniegt un izvirzīt mērķus, lai pēc tam varētu vienkārši ļauties, sasaucas ar amerikāņu psihiatra Skota Peka atziņām par cilvēka ego robežām- Tas ir tāpat, kā ir sākumā jāizveido ego robežas (bērnam), lai tikai pēc tam varētu no tām atteikties, lai justos vienots ar visumu (pieaugušais). Vispirms ir kaut kas jāsasniedz, pirms varam no tā atteikties, taču paturot savas zināšanas (..) Bērns bez sava ego robežām var būt ciešākā saskarē ar realitāti nekā viņa vecāki. Taču viņš nav spējīgs izdzīvot bez vecāku rūpēm un paust savu gudrību. Ceļš uz svētumu ved caur pieaugušā dzīvi. Nav tādu ātru vai vieglu īsāko ceļu. Ego robežas ir jānosiprina, pirms tās var tikt mīkstinātas. Identitāte ir jāziveido, pirms to var pārsniegt. Civēkam sevi jāatrod, pirms viņš var sevi zaudēt". Pilnībā pievienojos.

Baiba* - 2012-01-10 17:37
A.Svijašs to pašu raksta par emocijām- kā bērniem mums jāmācās izjust un paust visas emocijas, pirms varam kā pieaugušie tās apvaldīt un izdomāt, kuras no tām mēs vēlamies paust un kādā veidā.
Un cik augstu mēs cienīsim kādu nabagu, kurš ar lepnumu pavēsta pasaulei par savu izvēli būt nabadzīgam un dzīvot trūkumā, bet izrādās, tas ir tikai tāpēc, ka viņš neprot nopelnīt naudu?

Inese* - 2012-01-10 20:44
Jā, tas man škiet sasaucas ar to kā māksliniekam no sākuma ir jāiemācās mākslas pamati un klasiskās zinības, lai pēc tam improvizētu un radītu šedevru.
Tur man atkal prātā tas Šarmas stāsts par Pikaso :))


Baiba* - 2012-01-10 21:01
Kurā Šarmas grāmatā ir šis stāsts?

Ilze Z.* - 2012-01-10 23:22
Daina, līdz tai vietai R.Šarmas grāmatā, kur viņš iesaka mērķus sadalīt pa jomām, vēl neesmu tikusi. Tomēr, veidojot savu vēlmju un mērķu kolāžu, es intuitīvi pati to esmu sadalījusi pa jomām, nevis izvietojot tā, ka tās jaukti ietver centrālo attēlu - mani pašu. :) Un tas tiešām būs interesanti gada nogalē izvērtēt, kas tad nu būs piepildījies un sasniegts. :) Lai mums piepildās un izdodas!


Inese* - 2012-01-10 23:54
Baibai-
es nezinu vai kādā no grāmatām ir šis stāsts - noklausījos youtube :

http://www.youtube.com/watch?v=0ui9WVj-zWU&feature=related

Baiba* - 2012-01-11 00:32
Paldies, paskatīšos!

Baiba* - 2012-01-11 00:59
Noskatījos, dzīvajā Šarma ir vēl pārliecinošāks, nekā grāmatā - dzimis motivators, patiesi cilvēks īstajā vietā! Viņa enerģiskums ir lipīgs :)

Inese* - 2012-01-11 01:06
Šarma ir vienreizējs. Un valoda viņam fantastiska un darba spējas vienreizējas. Es viņam "sekoju" Twitter vietnē un vienmēr nobrīnos kā var vienā nedēļā novadīt seminārus vai konferences trīs dažādos kontinentos :)) Apbrīnojami!

Baiba* - 2012-01-11 01:16
Jā, man iepatikās un es arī nolēmu pasekot viņa mājas lapai. Vienā īsā videosižetā spēj iedvesmot darbībai vairāk nekā citi stundu garā.



Lapa | 1 [2] |

Atpakaļ