sadaļa: DIEVA UN VISUMA LIKUMI
autors: INESE PRISJOLKOVA
Vakar uzrakstīju rakstiņu par numeroloģiju un tas man pašai izsauca pārdomas cik daudz es pati ietekmējos no labvēlīgiem vai nelabvēlīgiem apstākļiem, skaitļiem, prognozēm un cik paļaujos pati uz saviem spēkiem. Un nonācu pie ļoti konkrēta secinājuma, kas pa lielam skan tā: - ja sevī šaubos vai neesmu pārliecināta, tad patiešām ļoti skatos visās zīmēs un vaktēju ko man tās teiks. Vai skaitļu summa sakritīs. Vai astroloģiskā prognoze būs labvēlīga. Vai sabiedriskā doma, tirgus ekonomika, tuvinieku noskaņa utt. vai tas viss sakrīt ar to, ko gribu sasniegt.
Un tagad, atskatoties uz savu dzīvi, varu teikt, ka uz šo apstākļu izpēti īstenībā patērējas ļoti daudz spēka.
Šobrīd, kad mana dzīves līnija man pašai ir tik ļoti skaidra, es vairs ārējam fonam tik lielu nozīmi nepievēršu. Ko tas dod? Tas dod to, ka visi spēki (jeb enerģijas plūsma) koncentrējas konkrētam mērķim un tagad šos mērķus sasniegt ir daudz vieglāk. Es vairs nepatērēju laiku un uzmanību tam, lai skaitļotu vai man veiksies vai nē. Es vienkārši ļoti paļaujos uz Dievu un uz savu iekšējo sajūtu - ja jūtu, ka man tas ir jādara, tad es to daru, neatkarīgi no prognozēm. Ja jūtu, ka pietrūkst spēka, tad vienkārši nedaru. Šobrīd es vairs neskatos prognozēs. Šobrīd skatos sevī, nevis apstākļos vai sakritībās.
Piemēram, Pavasara studiju radīju laikā, kad bija visdziļākā krīze un man ļoti daudz cilvēku teica – ka ir jau viss labs un vajadzīgs, ko tu dari, bet.... nu nav īstā laikā. Cilvēki nenāks uz taviem semināriem un nepirks tavu grāmatu, jo ir citas rūpes, nav naudas utt.
Un es skaidri zināju, ka nāks un pirks. Kāpēc?
Tāpēc, ka es darīju no sirds. Tāpēc, ka man bija Dieva atbalsts. Tādēļ, ka man bija šī iekšējā sajūta.
Bet ir man arī citi piemēri – reiz mēs ar draudzeni uztaisījām Spa salonu. Es toreiz par visu šaubījos un pa vairākām reizēm gribēju visu pamest un nedarīt. Un toreiz es meklēju atbalstu šais ārējos apspirinājumos - mums bija aprēķināts viss – īstā astroloģiskā prognoze, kad atvērt firmu. Īstais datums, kad atvērt pašu salonu. Viss bija salikts ar pareiziem simboliem un pareizos virzienos, saskaņā ar viedajām zināšanām (gan mūsu pašu, gan fenšui, gan zintnieču noteiktie utt.) Un viss patiešām bija ļoti skaisti. Meistari profesionāli, telpas brīnišķīgas, veiksmes datumi, laiki un skaitļi ievēroti... bet... ar to ir par maz. Salons tai vietā noturējās gadu.
Un tagad, izanalizējot kaut tikai šīs divas savas pieredzes (bet īstenībā ir daudz vairāk), man ir pilnīgi skaidrs, ka svarīgākais ir iekšēja ticība un mīlestība, paļāvība uz Dievu un vēlme ar savu darbu darīt pasauli labāku. Un ja Tevī tas ir, tad nekādi veiksmes vai neveiksmes cipari nav jārēķina. Tu intuitīvi visu vienkārši darīsi pareizi.
Piemēram, man šobrīd nav ne jausmas vai es savu grāmatu radīju „īstajā laikā” un pēc pareizās prognozes. Bet acīmredzot, ka jā.
Un tieši tāpat ir par manu darbošanos Pavasara studijā. Nu...nerēķināju es kad to izveidot. Es vienkārši darīju.
Tieši tāpat kā nerēķināju kad iemīlēties vai kad sākt dzīvot kopā ar vīru, kad sākt vai beigt rakstīt grāmatas, kad izdot, kad radīt kādu jaunu programmu, vai izsludināt grupu. Es vienkārši to visu daru saskaņā ar savu un Dabas enerģētiku, saskaņā ar Dieva un Visuma likumiem.
Novēlu Tev, lai pētot labvēlīgos apstākļus un īstās zīmes, Tu spēj saglabāt centru un atbalsta punktu sevī. Lai ticība un mīlestība sevī, Tev dod spēju vienmēr visu darīt ar Dieva svētību.
Novēlu Tev mīlestību un veiksmi.
Inese
