sadaļa: SARUNAS

autors: INESE PRISJOLKOVA

Jau kādu laiku Tev gribu uzrakstīt par iespējām kā kļūt par Pavasara studijas lektoru. Gribu šoreiz par to runāt jau iepriekš, jo nu jau būs trešais kurss, kurš nāks kopā janvāra beigās vai varbūt februāra sākumā, un pie trešās reizes man ir skaidri vairāki priekšnoteikumi, kas ir jāizdara līdz Tu izlem pieteikties kļūt par laimes terapijas nodarbību vadītāju.

Un viena svarīga lieta, kas ir jāizdara jau laikus – Tev (ja Tu par ko tādu domā) noteikti ir jāatnāk uz vairākiem manis vai citu lektoru vadītiem semināriem un jāsaprot vai tiešām tas ir tas, ko gribi darīt.

Pirmkārt, tas Tev dos gana labu priekšzināšanu bāzi par to, ko taisāmies mācīties kursa laikā. Otrkārt, Tev būs iespēja izdomāt vai saskati šai darbā savu dzīves misiju un vai tiešām vēlies to visu darīt.

Zinu, ka, lasot mājas lapu vai kādu žurnāla rakstu, noklausoties radio raidījumu vai kādu klipu, kur runāju, tas viss izskatās un izklausās ļoti viegli un dzīve kā sapnī. Un tā arī ir. Priekš manis. Jā – man patiešām tas ir sapnis, laime, fantastika un tai pat laikā mana reāla dzīves ikdiena. Bet kas vienam der, citam nemaz. Tā kā ir vērts atnākt un klātienē tīri enerģētiski sajust – vai tas ir Tavs ceļš vai nē. Vai spēj sevi iedomāties manā vietā tur auditorijas priekšā? Vai spēj iztēloties, ka to dari itin bieži? Vai Tev tas patīk?

Ja atbilde ir jā, tad ejam tālāk.

Nākošais jautājums – vai tas Tev ir dabas dots. Vai Tev ir viegli runāt par savu dzīvi, dalīties ar saviem piemēriem, savu pieredzi. Vai brīdī, kad kādam stāsti par savu veiksmi un laimi, Tu jūti, ka enerģija Tev nāk klāt, vai tieši otrādi – pārņem bailes, ka tas viss kaut kur var pazust un ja kādam izstāstīsi, cik esi laimīga, tad kāds noteikti noskaudīs un kāds to laimi atņems.

Starp citu, tieši tas lielāko tiesu ir tas, ko mācāmies šajā kursā – kā nodot tālāk savu pieredzi.

Jā, ir jāmācās klāt ļoti daudz zināšanu, kuras ir nepieciešamas kā bāze, lai stātos auditorijas priekšā. Jā, tā ir. Bet, viena lieta ir to visu zināt. Otra – to ieviest savā dzīvē. Un trešā – dalīties ar šo savu pieredzi, ar šo savu dzīvi.

Un ja ar pirmo etapu mēs visi tiekam galā ļoti labi. Un es varu tiešām apliecināt, ka Latvijā cilvēki (tie, kas nāk uz semināriem, lasa mājas lapu un vispār interesējas par šo tematiku) ir ļoti gudri. Pārsvarā lielais vairums semināru dalībnieku ir lasījuši tās pašas grāmatas, kuras es. Sapratuši tās pašas lietas, kuras es. Bet ar nākošo etapu iet jau grūtāk. Ar to darīšanu ir kā ir. Daļa ir gatavi jebkurā laikā par to parunāt, daļa izlasīt vēl dažas grāmatas, daļa labprāt pieteiktos vēl vienam semināru ciklam, bet – otrā etapa būtība ir tā, ka tiešām savā dzīvē ieviešam to, ko izlasām grāmatās, saprotam un pieņemam par labu esam. No lasīšanas vien neviens savu dzīvi nav sakārtojis. Zināšanām ir jāiedzīvojas dzīvē.

Lūk, ja ar otro etapu arī viss ir kārtībā, tad viss ir labi un principā cilvēks jau dzīvo laimīgu dzīvi. Bet ja gribi kļūt par skolotāju, ja gribi palīdzēt arī citiem šīs zināšanas apgūt, tad ir jāiemācās dalīties ar savu pieredzi. Un to pa lielam nevienā skolā nemāca. Arī augstskolā pedagogos ne. Lai kļūtu par lektoru, Tev ir no sirds jāsajūt, ka tiešām gribi vērties vaļā un labprāt stāstīt par savu dzīvi (jo svešie piemēri jau nevienam nav vajadzīgi. Tos mēs varam izlasīt grāmatās) un savu pieredzi. 

Un tad, ja tiešām sajūti, ka visu šo gribi – tad nav vairs šķēršļu, tad droši raksti man un saki, ka gribi mēģināt. Un mēs izdomāsim kā to darīt. Februārī būs jaunais lektoru kurss un Tev ir visas iespējas tajā iekļūt. Un savukārt pēc tam, pēc 5 mēnešiem, jau sākt pašai vadīt savas grupas un palīdzēt cilvēkiem ceļā uz laimi.

Izdomā labi, lai pēc tam nav jānodod savi lēmumi. Vēl pus decembris un viss janvāris priekšā.

Pa šo laiku Tu vari paspēt pajautāt citiem jaunajiem lektoriem par viņu pieredzi kā ir uzsākt šo savu misijas darbu. Domāju, ka viņi ar prieku dalīsies savā pieredzē.

Ar mīļumu,

Inese