Privātā dzīve


sadaļa: SARUNAS

autors: INESE PRISJOLKOVA

 Šodien ar Tevi gribu parunāt par mūsu interesi par otra cilvēka privāto dzīvi. Vai vispār interesējamies un kāpēc, vai tad, kad uzzinām, ieinteresējamies dziļāk vai absolūti nē, vai tas ir svarīgi vai nē.

Es diezgan daudz esmu par šo tēmu ar cilvēkiem runājuši un pa lielam secinājums ir tāds, ka tā ir cilvēka personīgā telpa un nav pieklājīgi par to interesēties dziļāk vai kā vērtēt viņu, izejot no tā kā viņš dzīvo.

Bet kādēļ tad tomēr cilvēki tik ļoti ietekmējas no citu cilvēku sasniegumiem, no piemēriem, no pieredzēm, no situācijām? Kādēļ gribam tik ļoti salīdzināties vai analizēt citus? Vai tam ir tikai negatīva piegarša? Vai arī tur ir kas pozitīvs? Vai tas vispār var būt pozitīvi?

Un tā kā man jau tomēr patīk katrā situācijā un katrā lietā meklēt un atrast pozitīvo, tad es arī šoreiz pamēģināšu.

Ar visu to, ka es ar milzīgu pietāti izturos pret cilvēka personīgajām robežām. Ar visu to, ka man patiešām neinteresē „kas ar ko un kāpēc”. Ar visu to, ka žurnālus par privātajām dzīvēm lasu tikai tad, ja mani šī pieredze var iedvesmot vai noderēt, izrādās, ka es tomēr daudz veltu uzmanību jautājumam par privāto dzīvi.

 Nu pirmkārt jau  - es pati ļoti dalos ar to, kas manā dzīvē ir noticis. Un daru to ne tikai domu un teoriju līmenī (ko esmu sapratusi vai kādu metodi tagad pielietoju), bet arī ar saviem dzīves piemēriem, kā tas manā dzīvē strādā, kas no tā mainās un līdz ar to kas manā dzīvē notiek. Un tā kā ar savu dzīvi dalos tik ļoti, tad loģiski, ka mani iedvesmo tas, ko savās dzīvēs sasniedz citi vai kā citi tiek pāri kaut kādām dzīves situācijām, kurām es varbūt vēl nē. Un arī mans ikdienas darbs ar visiem semināriem, privātām konsultācijām un sarunām liek diezgan daudz pieskarties citu cilvēku dzīvēm.

Tad tagad tas jautājums varbūt varētu būt jau dziļāks – vai tas, ko uzzinām par citu cilvēku iespaido mūsu attieksmi pret to, ko viņš dara? Vai ir būtiski kā dzīvo mūsu ārsts, bērnu auklīte, kaimiņš vai seriālu aktrise? Ir? Nav? Vai ir svarīgi, kā dzīvo dziednieks, vai piemēram, skolotājs, kas palīdz sakārtot citiem vai mums dzīves. Vai ir būtiski kā viņš pats savā dzīvē tiek galā vai netiek galā ar kaut kādām svarīgām dzīves jomām?

Vai tas Tevi iespaido vai nē?

Vai Tev ir būtiski kas notiek šāda cilvēka dzīvē?

Es esmu domājusi tā, ka man diezgan labi patīk, ja neko nezinu par savu skolotāju vai autoru kādai labai grāmatai. Jo tad es patiešām vistīrāk varu uzņemt šo mācību, atziņu vai darbu tīrā veidā. Bet ja uzzinu, ka šis cilvēks nu, piemēram, netiek galā ar savām atkarībām.....nu....es visticamāk, ka tomēr ietekmētos gan. Lai gan ideālā veidā, protams, būtu labi, ja mēs katru mācību spētu uzņemt kā ziņu no Dieva un pilnīgi varētu norobežoties no cilvēka, kas mums to sniedz. Tik un tā jau katra saņemta informācija ir jāanalizē un kaut kas no tā mums der, kaut kas nē. 100% jau ne no viena nevar paņemt. :)

Vārdusakot –  šo s vairāk kā tādu ievadiņu uztaisīju sarunai vai diskusijai par to kādas ir mūsu domas par šo jomu.

Tēma –cita cilvēka  privātā dzīve ir Tev būtiski vai nav? :)

Komentāri (35)  |  2011-11-21 19:25  |  Skatīts: 9761x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
skilla* - 2011-11-23 18:32
Baiba-paldies par filmu un par domām. Man jāpiekrīt par dualitāti. Kuru vilku no saviem diviem mēs pabarosim -tur laikam tiešām slēpjas visas atbildes!

LF* - 2011-11-23 20:41
Loti biezi aizdomajos par so! Par visiem siem socialajiem tīkliem, tur savu privato dzivi cilveki izliek ka uz podesta, pat intimas lietas, savas dienas gaitas atklaj utt. Un man rodas jautajums, kapec cilveki ta dara, kadel viniem tik svarigi atradit savu dzivi.
Liekas, ka ta ir cilveka daba, svarigi ko citi par vinu doma, paradit ka vinam vis ir ok, redz tada masina, tris berni utml. Kadreiz es loti so visu ieveroju, palika pasai sevis zel, ka man ta nav, ir savadak - bet vai grutak, sliktak??? Nebut ne, es sevi samiloju, zinu ka reiz man vis bus, un ka es varu zinat vai viniem ir tik labi, ka atrada sevi sabiedriba? Un tas ir noslepums!

joliite - 2011-11-23 21:11
Manuprāt ir svarīgi zināt kas notiek tuvinieku, draugu, kolēģu dzīvēs (protams tik tālu cik viņi pieļauj šo interesi), jo no tā veidojas izpratne par otru cilvēku, iejūtība, draudzība un mīļums.
Ja ir izdevība izlasu žurnālos intervijas ar interesantām personām.
No dzeltenās preses gan izvairos, jo, pirmkārt, neticu, ka situācija ir atspoguļota objektīvi un, otrkārt, pārsvarā ziņas ir par negatīviem notiekumiem. Un tad uzdodu sev jautājumu - vai man vajag zināt ka kādam laulība izirusi utml.? Pieņemu, ka ir apstākļu kopums kapēc ar konkrētiem cilvēkiem tā atgadījās (cēlonis - sekas). Pilnīgi skaidri zinu, ka nevēlos sev piesaistīt šādas emocijas un vairot negatīvās enerģijas.
Mums klātos daudzreiz labāk, ja mēs vairotu pozitīvo domāšanu!

Pārsla* - 2011-11-23 22:36
Es domāju, ka tā ir aksioma: cilvēks ir vissvarīgākais uz Zemes. Tāpēc tas saista interesi visās jomās: tiek uzņemtas filmas par cilvēkiem, cilvēki tiek gleznoti, cilvēki tiek fotografēti, par cilvēkiem tiek rakstītas grāmatas un žurnālu raksti. Interesēties par cilvēku ir ļoti cilvēcīgi. Jocīgi būtu, ja lielāku interesi raisītu suņu un kaķu žurnāli :)

maija* - 2011-11-29 00:54
slavenību privātā dzīve man pa lielam ir vienaldzīga, ja nu ziņas pavisam sensacionālas, protams, ziņkāres dzīta, sekoju līdzi...
Skolotāji, dziednieki, dvēseļu ārsti (tsk psihologi, psihoterapeiti) - jā, tos gan gribētos redzēt pašus sekojot savām mācībām. Tāpēc jau reizēm ir tā, ka tu teorētiski visu sen jau zini, bet te kāds tās zināšanas pasniedz tā, ka elpa aizraujas un tu saki : jā, beidzot sapratu!!! Jo strādā pavisam cita enerģija, kad viss ir pa īstam :)
No Ineses to var sajust, viņa dzīvo tā, kā runā, kā raksta un tāpēc arī Pavasara studiju sagaida uzplaukums, jo te viss ir patiess, mīlestība staro no katra raksta un gandrīz no katra komentāra.


Baiba* - 2011-11-29 01:00
Arī paklausoties Inesi ierakstos (radio, diskos) es pilnīgi sajūtu, kā viņas balss no laimes dalīties vibrē, cik ļoti viss ir pa īstam un cik ļoti viņa ieliek sarunā sevi visu. Šīs Ineses pozitīvās emocijas un patiesumu var pilnīgi sajust, pat klātienē netiekoties. Esmu ļoti laimīga, ka varu būt tām visam klāt, uzņemt, dalīties, sūtīt tālāk mīlestību, ai, īstenībā to pat vārdos nevar izteikt.

annina - 2011-12-02 06:24
INESE! Tavi raksti mani ir uzrunājuši un es pilnīgi esmu noticējusi visam tam ,ko Tu stāsti par sevi ,savu dzīvi .
Privāto dzīvi speciāli nekad nepērku ,bet pie izdevības , ja redzu kādu pazīstamu personību, ziņkārības pēc izlasu. Daži fakti iespiežas atmiņā , paliek ilgāku laiku, bet citi pēc pāris dienām aizmirstas. Ziņkārīgi mēs esam , bet es neapskaužu tos cilvēkus par kuriem raksta, kuriem nemitīgi tiek sekots kur vien iespējams....UN vai tas vispār ir vajadzīgs?!
Kādreiz ik vakaru , citreiz pat pēc pusnakts skatījos TV raidījumu,,Šeit un tagad,,- gandrīz vienmēr bij interesants un aizraujošs... bet tad, kad nomainījās raidījuma vadītāji , tas kļuva pliekans un pavisam neinteresants. Paši vadītāji nesaista uzmanību un arī iztirzātie temati nešķiet saistoši . Es tā savā prātā domāju ,- ja ,,Šeit un tagad ,, raidījuma vadītāja krēslā sēdētu mūsu visu tik ļoti iemīļotā INESE, tad mēs visas būtu tikai ieguvējas... bet varbūt varētu būt pavisam jauns raidījums ?? Es nu gan sasapņojos ! Bet tādas nu ir manas domas !

Inese* - 2011-12-02 17:14
Paldies.
Mēs noteikti domāsim par televīziju un radio, tikai jāizdomā vislabākais formāts kā to izdarīt.
Izejot publiskā telpā ir ļoti būtiski nepazaudēt to dziļumu un mīļumu, kādā mēs šeit sarunājamies. Jāpārdomā lai popularitāte un kvantitāte nenodara Laimes terapijai pāri un lai man pašai pietiek mīlestības enerģijas to visu darot :))


liene - 2011-12-05 20:35
Paldies raksta un komentāru autoriem! :)
Ir liela atšķirība lasīt kādu privātās dzīves publikāciju dzeltenajā presē vai, piemēram, Dziedniekā. Jo atsķiras publiskošanas būtība. Te ir jautājums, kādu informāciju mēs paši meklējam. Pati nepērku, bet ir pieejami žurnālu numuri, kad palasu intervijas ar dziedniekiem. Man bija interesanti uzzināt, kā tas cilvēks teoriju ieliek ikdienā. Konkrēti situācijās. Ir situācijas, kurās nezinu, kā rīkoties, tad meklēju informāciju, kā to dara citi, iespējams, man tas palīdzēs.
Par rakņāšanos cita privātajā dzīvē ar netīru nodomu - vienkārši izklaidēties, izteikt kritiku, laimīgā gadījumā, saņēmu vieglu pērienu. Iz dzīves. Par kādu čali zināju visādas nebūšanas un reiz draudzeņu kompānijā, kur tika runāts, kas ko ir saticis kopš skolas gadiem, arī šis puisis tika pieminēts līdz tam, ka tika vilkta ārā viņa "netīrā veļa". Un arī es piemetināju kaut ko no tā, ko zināju. Un tajā brīdī, kad ieraudzīju, ka tas izsauca jaunas emocijas un pārspriedumus, es sajutos tik slikti. Tas bija konkrēts spēriens no iekšienes. Un ne jau tāpēc, ka kaut ko slepenu būtu pateikusi. Bet mani kāds spēks tai brīdī apstādināja un skaidri pateica- Kāda tev daļa gar otra dzīvi!!! Bija reti riebīga sajūta. Ja vēl kādreiz kāda kritizēšanas doma iešaujas prātā, tad pirmais, muti ciet, otrais - domas prom. Nav jau tā, ka es būtu klačotāja, bet citreiz nemanot mēs to mēdzam darīt. Tenku žurnālos, sarunās par citiem, nereti tiek meklēts objekts, kuru nopelt, lai sev varētu paglaudīt galviņu, ka es vairāk saprotu no dzīves. Vai tad tā nav? Labāk kārtot savu dzīvīti, priecāties... :)
Priecīgu Jums Adventes laiku! Ir liels prieks kopā būt! :)

Dace* - 2011-12-06 05:06
Pateicoties, Inese, Tavai intervijai IEVĀ - tik ļoti personiskai un aizraujošai, es nekavējoties uzmeklēju Pavasara studiju. Ja Tu nebūtu runājusi kā Tu, varbūt mani nemaz neuzrunātu. Tu nevari savu darbu darīt tā kā tagad, ja nedalies ar savu pieredzi.

Es uzskatu, ka laika un enerģijas tērēšana ir rakšanās citu cilvēku privātajā dzīvē. Tā informācija, ko cilvēks pats par sevi nestāsta, bet kas nonāk presē vai no mutes mutē (par kaimiņiem, piemēram) varbūt sāpina skarto personu.
Es pati cenšos par citiem cilvēkiem nerunāt un arī man neviens neko par citiem nestāsta. Domāju, kā mežā sauc, tā atskan. Nezinu, par mani, varbūt runā, bet tas mani nesatrauc.
Mums katram ir tiesības uz savu privātumu, arī skolotājiem un ārstiem. Un ideālu cilvēku - vienkārši nav :)
Lai mums visām izdodas priecāties un lepoties katrai pašai par un ar sevi - un cik nu katra publiski vien gribam :)



Lapa | [1] 2 |

Atpakaļ