sadaļa: BĒRNI UN VECĀKI
autors: INESE PRISJOLKOVA
Reti kad man tā gadās, kad tiešām gribās iekopēt kādu rakstu, bet šeit nu ir viens, par kuru esmu tik pārlaimīga, ka (kā jau es bieži par sevi saku) nevaru noturēt pie sevis:
https://www.e-klase.lv/lv/raksts/pasaule/laimi-izmacijies/
Kamēr mēs te nevaram vien izdomāt kurā klasifikācijā ierindot to, ko darām un ko šeit runājam, Anglijā un Vācijā skolās ir radīts mācību priekšmets Laimes stunda.
Un tā kā sirdī esmu pedagogs un tas droši vien, ka vairs nemainīsies, tad esmu pilnīgi pārpilna ar laimi, kad iedomājos, ka beidzot cilvēki sapratīs, ka var iemācīties būt laimīgiem.
Ka tieši tāpat kā mācāmies rakstīt, rēķināt, būt sportiski aktīviem un veikliem, kā iemācāmies dziedāt vai zīmēt, tieši tāpat varam iemācīties paņēmienu kopumu, kas mūs noved pie laimes piepildītas dzīves. Ka vienkārši iemācāmies saskatīt laimi un būt laimīgi, lai kas mūsu dzīvē notiek. Tā nav nekāda augstākā matemātika. To var iemācīties jebkurš.
Es vienmēr iebilstu, ja manu darbu tiešā veidā sasaista ar ezotēriku, mistiku, reliģiju vai psiholoģiju un uzskata, ka es esmu kādas no šīs jomas pārstāvjiem. Vienmēr saku nē. Lai gan viss ir veselums un protams, ka daudzas jomas ir tajā ietvertas, bet mans darbs ir saistīts ar prasmēm un mācīšanos, ar tā pielietojumu dzīvē, ko teorētiski apgūstam semināros vai izlasām grāmatā. Tā ir visparastākā mācīšanās, ko faktiski mēs būtu varējuši iemācīties bērnībā ģimenē vai skolā, bet tā kā tas nu ir nokavēts, tad, lūk – varam to darīt tagad Pavasara studijā.
Brigitai bija doma, ka jātaisa bērniem Laimes skoliņa un Vivitai (ar kuru rakstām Laimes likumiņu grāmatu bērniem) bija doma par pirmsskolas vecuma bērnu nodarbībām.
Lūk, un te nu mēs esam – vācieši un angļi to izdarījuši jau valstiskā līmenī.
Prieks par viņiem un mēs varam uztvert to kā zīmi mums, ka arī mēs to varam.
Domājot par mums, mūsu bērniem un mūsu laimīgo sabiedrību,
ar mīlestību, Inese
