sadaļa: SARUNAS

autors: INESE PRISJOLKOVA

Šodien gribu ar Tevi parunāt par mūsu kopējo tikšanās vietu – proti, šo lapu. Vai Tev ir viegli te orientēties? Vai Tu te jūties komfortabli un labi? Šoreiz jautājums vairāk par formu, ne par saturu.

Es Pavasara studijas mājas lapu saturiski radīju 2 gadus atpakaļ ar tām niecīgajām zināšanām par tehniskām lietiņām, cik man ir. Uzreiz varu pateikt milzīgu paldies www.1w.lv administrācijai par šo iespēju kā tādu – bez maksas uzturēt salīdzinoši lielu vietni, kurā varam likt savu informāciju cik tik tīk, un piedevām par to nav jāmaksā.

(Esmu jau Tev stāstījusi un ieteikusi  –  ja vien Tu gribi izveidot savu mājas lapu par vienalga kādu jomu, bet Tev īsti nav paredzēts tajā ieguldīt līdzekļus, tad man šķiet, ka šis ir ļoti labs risinājums – uztaisi savu mājas lapu šeit – 1w.lv. Zinu daudzus, kas to jau pēc manis ir izdarījuši un tiešām mēs visi te esam apmierināti).

Bet nu jau ir pagājuši 2 gadi un mēs nepārtraukti augam. Es nezinu vai sākotnējā Pavasara studijas mājas lapas izdomātā sistēma un struktūra vairs spēj nodrošināt to informācijas apjomu, kurš šobrīd ir izaudzis.

Piemēram, vai Tu vari atrast rakstus, kurus reiz esi lasījusi pie „Jaunākie raksti” vai „Pēdējie komentētie raksti”? Vai nav tā, ka jūk pie kuras sadaļas kā varam to meklēt.

Un nu jau mēs tie rakstītāji ar esam vairāk. Vai atšķir, ka pagaidām visur citur ir tikai mani raksti, bet „Lektori raksta” un „Lasītāji runā” ir citu autoru teiktais?

Vai tad, kad atver rakstu – vai uzreiz vari atšķirt, kurš raksta – vai neprasās, lai jau augšā liekam autoru, sadaļu, varbūt pat datumu?

Gribu ar Tevi par šo visu pārrunāt. Jo Tu jau zini –ka es ar Tevi pārrunāju gandrīz visu J

Un vēl – kā domā – varbūt mēs esam gatavi pēc Jaunā gada sākt veidot citu lapu?

Zinu, ka šī ir mīļa un te ir tik daudz komentāru. Bet es esmu saskārusies arī ar izbrīnītu jautājumu, kādēļ neuztaisām „nopietnu lapu” un nepaņemam savu domēnu.

Ko Tu par šo visu domā? Vajag pārmaiņas? Nevajag? Ja vajag – tad ko un kādas?

Lai Tev brīnišķīgas brīvdienas!

Ar mīļumu, Inese