Mātes Terēzes svētība


sadaļa:  SARUNAS

autors: INESE PRISJOLKOVA

Šī nedēļa man ir tik gara un tik bagāta, ka visu laiku netieku ar Tevi parunāt un Tev izstāstīt vienu fantastisku stāstu (faktiski teikumu), kas man ir mainījis domāšanu un attieksmi visās lietās. Un nu jau vairākos semināros un konferencēs iekļauju to savā prezentācijā un jūtu kā tas „aiziet” un iekustina cilvēku domu mainīšanos.

Pagājšsvētdien braucu uz Cēsīm un kā jau vienmēr tālajos braucienos klausos radio. Citreiz man interesē, ko tur runā, citreiz tas vienkārši ir fons. Šoreiz tas gandrīz vai bija patīkams fons, jo bija raidījums „Svētdienas skola”, kurā mācītājs runā ar bērniem par dažādām Bībeles situācijām un bērnu izpratni par katru no tām. Klausos, smaidu, man patīk. Bet pašā noslēgumā es izdzirdu teikumu, kas manī maina visu līdzšinējo attieksmi un tik ļoti iespiežas prātā, ka vēl tagad domāju  - nu kā tik precīzi var pateikt.

Mācītājs bērniem stāsta par Māti Terēzi, kura savām Kalkutas māsām esot likusi aizmirst vārdu „problēma” un tā vietā lietot vārdu „svētība”. Un tā nu gadījies, ka reiz šīs māsas esot nokavējušas lidmašīnu un nu zvana Mātei Terēzei un saka „ ....ar mums ir notikusi ...liela...svētība - mēs esam nokavējušas lidmašīnu”.

Šonedēļ man bija ārkārtīgi liela slodze. Es strādāju pa diviem semināriem dienā un brīžiem tiešām likās, ka neko vairs nevaru ne paspēt, ne sajust, ne paēst, ne aizmigt. Ir vienkārši pa lielu slodze. Un arī pārlikt neko nevar – tā vienkārši viss ir sakritis. Un tad nu es domāju –ka īstenībā tā taču ir ļoti liela svētība – darīt savu darbu tā, ka tevi aicina vēl un vēl un tu no sirds atsaucies un tiešām dari vēl un vēl. Tātad – nav problēmu. Ir viena liela svētība.

Nedēļa ir pagājusi un es atpūšos. Un saprotu, ka mana šīs nedēļas galvenā atziņa ir tieši par to, ka dzīvē vispār problēmu nav.

Atceros, reiz Lazarevs teica, ka viņš uztraucoties nevis par to, ka viņa dzīvē rodas šķēršļi un ir grūtības, bet tad, ja tādu nav. Ja vairs nedod grūtības, tas nozīmē, ka nedod iespēju augt. Grūtībās mēs audzējam savas dvēseles muskuļus.

Tātad tieši tā ir mūsu svētība.

Brīnišķīga atziņa šai nedēļai.

Ar mīlestību,
Inese

Komentāri (23)  |  2011-10-29 01:47  |  Skatīts: 6101x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
Kristīne* - 2011-10-29 02:02
Nu tiešām brīnišķīga atziņa!!! Lasīju un smaidīju. Noteikti izmēģināšu. Fantastiski kā viens vārds var mainīt notikuma jēgu un uztveri. Paldies, Inese!!! Siltu Mīlestības staru sūtu Tev!!! :))) Un novēlu izbaudīt pelnītu atpūtu pēc laba darba!!!

Karinčiks* - 2011-10-29 02:04
Tieši tā Inesīt,ja mēs tā domājam,tad noteikti savu problēmu pārvēršam par svētību..
Pazīst vienu vecmāmuļu,kura ir stipra savā garā,bet līku,līku muguriņu..Un Dievs pasarg viņu žēlot,viņa tieši tā atbild..tā esot svētība no Dieva...

Ilva* - 2011-10-29 03:40
Ļoti paldies Inesīt...es noteikti iepakošu priekš sevis...un paņemšu līdz ceļa somā...Tas!!!....ir tik ļoti brīnumaini.
Es...esmu jau kādu laiku aizomājusies...par šo...un šodien es dalijos ar kolēģiem....un es ļoti ceru, ka viņi sadzirdēja manu vēstījumu.
Bet!!!...šis Tavs salīdzinājums un viens teikums...arī mani tik ļoti uzrunāja....ka man tagad ir ko pārdomāt....jomu pa jomai...PALDIES....par piektdienas brīnumaino dāvanu...:)

Baiba* - 2011-10-29 03:42
Cik jauks raksts, paldies! Tas bija kristīgais radio?

Inese* - 2011-10-29 04:27
Tas bija Latvijas radio 1.
Svētdienā 10.45

Baiba* - 2011-10-29 04:37
Jā, es arī klausos to, tikai darba dienās! Būs jāpaklausās arī svētdien, izklausās sirsnīgi!

Andra* - 2011-10-29 14:30
Paldies Tev Inesīt par šo rakstu. Manā dzīvē ir tik daudz "svētības" pašlaik, ka brīžiem liekas, ka vairs nevar izturēt- ir arī pamatīga pārslodze. Pateicoties šim rakstam, man atkal tiek atgādināts: Andra pagaidi- tā ir lielā mācību stunda, kura man ir nepieciešama, tā tiešām ir svētība, ka ir iespēja augt un uzkačāt dvēseli =)
Esmu Inesīt pēc Tevis ļoti noilgojusies, sūtu tev milzīgu mīlestības bumbu un sirsnīigu samīļojienu. Tu esi kā burve- pat neklātienē ar vienu teikumu -kā ar burvju nūjiņu vari pārvērst melnu par baltu- bēdu par laimi! lai Tev jaukas šīs brīvdienas un gandarījumiem pilna nākamā nedēļa!

Inese* - 2011-10-29 16:36
Paldies, Andriņ, mīļo! Tā visa problēma ir tajā, ko saki -ir pamatīga pārslodze.
Ja esam nomocījušies, neizgulējušies, neko nevaram paspēt utt. - mums trūkst enerģijas, lai pateiktu sev "stop! un tagad mierīgi sāc visu izbaudīt". Kad esi pārguris, tad nevar izbaudīt. tad pa priekšu ir jāizguļas.
Samīļoju Tevi, Andriņ! Un lūdzu atrod laiku vienkārši atpūsties. :*

Līga* - 2011-10-30 19:28
paldies, Inesīt! tas ir super, jo manā dzīvē jau 3 gadus ir ļoti daudz svētības, un es augu...liels paldies, ka esi!

joliite - 2011-10-31 01:38
Ticu, ka tā domāt ir pareizi, bet bieži vien ļoti grūti... Piemēram, vakar manai mašīnai, kamēr tā stāvēja uz ielas, kāds pamatīgi sabuktēja durvis:(. Tā kā neviens nav neko redzējis, kasko apdrošināšana nav, tad šī ir "svētība" 400-500 Ls apmērā. Neizdodas saprast ar ko esmu piesaistījusi šādu notikumu...

Karinčiks* - 2011-10-31 01:53
joolite...saprotu,kā jūties...bet noteikti ir kāds izskaidrojums šim notikumam.Man bija tāds gadījums,braucot uz Rīgu..agrā rītā uz ceļa izskrāja stirna...protams,mašīna cieta..bet es tajā brīdī visvairāk domāju par to stirnu,biju tik priecīga,ka viņa palika dzīva..Tad meklēju izskaidrojumju..kāpēc tā notika ar mani..sapratu..
Mans darbs ir saistīts uz riteņiem,ļoti daudz braukāju..braucot bieži nākas saskarties ar daudzko..bet tajā rītā..pie sevis nodomāju,ka mana mašīnīte ir labā stāvoklī,tā nekad nav cietusi,iedomājos par to..ka dzīvniekus vienmēr pamanu..un tos nenotriecu..lūk,es piesaistīju šo notikumu ar savām domām...
Varbūt kāds tomēr būs redzējis šo Tavu notikumu,kāds atsauksies...


xxx* - 2011-10-31 02:21
Svētība ir tad , ja izproti ko šie notikumi ārstē tavā dvēselē.
Karinčikam pieļuju norādīja uz iedomību, pārākuma sajūtu ... redz es vienmēr pamanu, bācc ... izrādās ka nepamanu esmu tāda pati kā citas .... :)
Jolīit , vai mašīnas ātrums no sabuktētām durvīm mainās , nē. Saku jo man pašai tā bija, vairāk kā pusgadu nobraukāju, kamēr tiku pie labošanas. Ielpo dziļi nomierinies un atbilde atnāks un līdzekļi radīsies to salabot. :))

Karinčiks* - 2011-10-31 02:56
Tas bija labs:))
xxx...bācc..un še tev...
Tieši tā...Katrs atgadījums,labs..vai ne tik labs..mums atver acis...

joliite - 2011-10-31 02:59
Paldies, Karinčik un xxx par komentāriem:). Es jau saprotu, ka tie ir tikai dzelži, priecājos, ka pati kādam citam tā neiebraucu sānos...
par to skaidrojumu... viena doma man nedod mieru, bet tā ir diezgan dīvaina ... šonedēļ sanāca diskusijas par tēmu "zems un augsts pašnovērtējums". Šī ir tā lieta pie kā man arī ir jāpiestrādā... tad nu avārijas sakarā iedomājos, ka ar šo atgadījumu pārbaudīja manu pašnovērtējumu - vai es vainošu sevi, ka esmu atstājusi mašīnu nepiemērotā vietā utml. (vietai nebija nekādas vainas). Man izdevās saglabāt skaidru prātu un nevainoju sevi paviršībā, izskatās, ka savu pašvērtējumu nepazemināju.
Gan jau saskatīšu arī "svētības" būtību:)

xxx* - 2011-10-31 03:13
mana svētība saistībā ar mašīnu bija kapitāls lepnības atstrādāšanas periods. Sabuktēšanas iemesli bija vairāk materiāli , bet tālākais periods, darba kolēģiem skaidrot kāpēc mana mašīna ir tāda un manas pašas kļūdas pēc uhh labi bija ( man viņi ir 50, un nenāca viņi visi barā, katram atsevišķi gribējās zināt :) )
.... manī diezgan sēdēja doma ka ar mani nekas tāds nevar notiek .... notika un kā vēl , kaimiņa mašīnai mazs noberzums, bet man abas sānu durvis tā smuki .... nācās mest savu lepnumu malā un tipināt pie kaimiņa atdzīties .... rezultāts noteikti tam visam ir ar lielu pluss zīmi, iedomība ir samazinājusies, ir iegūts ideāls kaimiņs, kas izpalīdz ar padomiem pie auto un ziemā ar sniega tīrīšanu mašīnu stāvlaukumā un beigās arī paārstēju savu materiālismu. kad uzradās līdzekļi ah kā negribējās lietot, i tur i citur tā kā vajag, bet mašīnītei ta tika apsolīts ka labošu. Salaboju, tagad mēs esam sadraudzējušās , līdz tam viņa man visādus niķus rādija.


Inese* - 2011-10-31 03:14
Vēl kaut kur esmu lasījusi un pie sevis tā vienmēr nodomāju - ka ja mums kāds izdara materiālus zaudējumus, tad tas norāda, ka zemapziņā šobrīd pa daudz esam centrējušies uz naudu vai materiālām vērtībām.

joliite - 2011-10-31 03:41
Paldies, xxx, par savu pieredzi. Tas tik tiešām ir forši, ka var tā "no malas" izvērtēt notikumus. Tad noteikti tiek saskatīta svētība!
Paldies, Inesīt! Tas gan man nebija ienācis prātā... ja tā padomā - pēdējā laikā ir bijuši arī citi neplānoti izdevumi, piemēram, zobārsts. Hm, pašai likās, ka baigi iecentrējusies neesmu, bet iemeslus savām problēmām, piedodiet, svētībām, parasti slikti saskatu:(.
Paldies, ka esat līdzās!


Ellia* - 2011-11-01 05:21
Ir grūti šo piemēru attiecināt uz bērnu, kas piedzimis slims ... vai arī to var uzskatīt svētību? Vai drīkst tādu jautājumu uzdot Dievam (kāpēc tā notiek)? Kā Jūs domājat, ko Viņš atbildētu?... vai varbūt nemaz nejautāt ...Apkārtējie saskarē ar viņu, iespējams, audzē dvēseles muskuļus ... bet pats bērniņš?

Inese* - 2011-11-01 05:35
Nu šis, protams, ka ir visjūtīgākais un grūtākais jautājums. Un neviens jau nevar atbildēt, nenodarot sāpes.

Man pašai vissaudzīgākā un izskaidrojošakā atbilde likās, ka ir grāmatā Zilie putni.
Ja nav izdevies izlasīt, tad šeit tā ir pieejama elektroniski: http://www.failiem.lv/list.php?i=anolomk

Ellia* - 2011-11-01 05:40
Paldies

Andra* - 2011-11-01 21:43
Paldies par iespēju izlasīt šo grāmatu! es nekādi nevarēju tikt līdz bibliotēkai. Paldies.

jannat - 2011-11-06 06:14
Fantastiska lieta - probleemu nomainiit pret sveetiibu - es te peedeejaas dienaas tiesi aizdomaajos - te sis te tas ko vareetu saukt par skeersli vai probleemu,, bet patiesiibaa to var nosaukt par sveetiibu; Ai paldies Inese, un paldies par elektronisko "Zuilo putnu" iespeeju !!

Inese* - 2011-11-07 04:38
Man pašai ar šitas viss reāli noder un ik dienas palīdz iziet situācijas. Varu teikt, ka šis viens teikums man ir pilnīgi izmainījis attieksmi pret dzīves grūtībām.


Atpakaļ