LASĪTĀJI RUNĀ

Jo vairāk es domāju par šo lietu, jo vairāk mans prāts ar to sarada..
Nav jau nekādas nākotnes garantijas, izņemot to, ko paši ceram..domājam..
Neviens jau necer ne uz ko sliktu..
...Lūk, mans stāsts būs par to..ka neparedzot apstākļus, tiku pie lielā sapņa... Dievs mūs apbalvoja....
Pēc būtības esmu dzīves baudītāja..Dzīvi uztveru kā brīnišķīgu ceļojumu...
Ticu mīlestībai, svētlaimei...kur Visums atver durvis..
Visu ko esmu ieguvusi... ticībā, ka tas ir pelnīti...
Laicīgi bijām saplānojuši ceļojumu..lai oktobrī izbaudītu saulītes priekus Turcijā..
Braucam ar ļoti jauku tūrisma kompāniju..
Laura, tā sauca mūsu gidi, kas uzņēmās visus organizācijas darbiņus, ir ļoti apzinīga, jauka un mīļa..
Aizmirsu piebilst, ka braucēji bijām 12. Pateicoties dažiem draugiem, tikām pie labas atlaides.
Maršruts tika mainīts..par to pašu naudiņu mums piedāvāja Ēģipti (Šharmalšeihu)
Tad jau manī iezagās doma...ka Ēģipti it kā negribas, jo esmu jau bijusi.. Turcijā arī bija būts..
Gribu piebilst, ka vairāk patīk ceļot...kalnos kāpt...apskatīt valstis, iepazīt to kultūru...
Kā piemēram Norvēģija viennozīmīgi atšķiras ar gulēšanu jūras krastā Turcijā vai Ēģiptē.
Bet patīk dažādība, varu arī tā..un tiesa, ka naudas izteiksmē tas bija ļoti jauks piedāvājums...
Ceļoju kopā ar savu draudzeni...ar kuru esam kā cimds ar roku...
Par šo balvu arī esmu pateicīga Dievam...
Draudzību, mīlestību vērtēju ļoti, ļoti augstu..tas ir mans atspulgs.
Draugs dod to, ko esmu pazaudējusi...tā mani netiesā, nemēra..bet ļauj dzīvot brīvi...
Mums ar draudzeni ir viens kopējs sapnis..ceļojums uz Taizemi..
Esam tik daudz ceļojušas..reizēm pat ieminējušās..varbūt kādu laiku nebraucam nekur..pakrājam naudiņu Taizemei...
Tā arī šajā gadījumā notika..Taizeme palika sapņos...
Laurai biju ieminējusies, ka mans sapnis ir Āzija, Āfrika, Indonēzija.
Tad pirms dodamies ceļā uz Ēģipti..Laura atsūta piedāvājumu uz Taizemi..par fantastisku cenu..
Manu domu spēks ātri apmeta kūleni..ak, ja es to būtu agrāk zinājusi...nebrauktu nekur citur..
Protams, atsaku Taizemi..jo nevaru fiziski tikt..darbs, nauda, laiks, jau ieplānotais ceļojums...
Biļetes uz Ēģipti Laura atsūta visiem dienu pirms izlidošanas..Par šo..pilnīgi nesatraucos..jo ticība manī joprojām pastāv.
Viss notiek tā ,kā tam jānotiek..
Sazvanāmies ar draugiem...viņiem esot biļetes..mums joprojām ar draudzeni nav.. Dodos ar saliktu čemodānu pakaļ draudzenei..lai dotos ceļā... Neesmu vēl līdz viņai tikusi..zvans no Lauras, kura atrodas Čehijā... Balss ļoti bēdīgi saka... "'meitenes Jūs nekur nelidojat"..
Tajā brīdī apturēju mašīnu..sakopoju domas..jo mainīt nespējam šo notikumu... Iedomājos, kā jūtas Laura, kas visu dienu cenšas sarunāt Šharmalšeihu.. lai mūs paņem pretī, jo cik nopratu..kaut kas nebija norezervēts.. Zinu, ka daudzi domās..kāda kļūda... Tajā brīdī uztvēru to tā... kā justos es...Cik zinu..Laura nekļūdās... Domāju, ka viņai bija tikpat bēdīgi cik mums..
Ar sevi tiku ātri galā...iebraucu pasūtīt sušī par šo notikumu..devos pie draudzenes.. Protams, ka viņa neticēja..kā 10 mūsu draugi brauc..un mēs nē.... Viņa ir tik saprotoša..ka to tik pat normāli pieņēma kā es..
Sazvanījām savus jaukos kolēģus..jo mums vajadzēja atgriezties darbā... Atkal varu uzsvērt balvu, kuru Dievs mums devis..darba kolēģi..
Tie vienkārši ir fantastiski...saprotoši..
Pamājam rociņas saviem aizbraucējiem..un mūsu sapnis ir realizējies....
Par netikšanu šajā ceļojumā..mums tiek dota iespēja ceļot uz Taizemi...ar ļoti labiem noteikumiem..
Te gribas teikt..Visums rodas no domas...mēs esam ne tikai sava likteņa, bet arī Visuma radītāji..
Esiet laimīgi jau tagad...
Karīna Šestakova