Ir rudens. Ražas novākšanas laiks. Un ja Tu zinātu kā es to baudu. Es baudu katrā reizē, kad atveru mājas lapu un izlasu kādu jaunu fantastisku rakstu. Kad izlasu kādu dziļu un jūtīgu komentāru. Kad saprotu, ka tas viss ir iekustējies un notiek ...pa dziļam.
Kad Mairita atrakstīja savu stāstu, es lasīju un raudāju. Man šķita...nu kā var tik atvērti uzrakstīt. Un tad Baiba atrakstīja savu. Un tad Lailiņa savu. Un tagad tas viss ir tik atvēries, ka pilnīgi varu tikai Dievam pateikt paldies par iespēju visam tam būt klāt, piedalīties vai vērot.
Arī man pašai šis ir ļoti īpašs laiks. Es atkal esmu kā jauna priekšā un manī ir tik daudz jaunu domu un jaunu ideju. Kā pirmais, ko Tu jau drīz varēsi saņemt un novērtēt, protams būs „Mana laimes dienasgrāmata”. Tā iznāks jau 20. oktobrī un tas nozīmē, ka no tās pašas dienas tā jau parādīsies mūsu mājas lapas veikaliņā.
Bet tā kā jau pirms mēneša Tev stāstīju, ka mans tiešais darbs pie dienasgrāmatas ir pabeigts un tagad vairāk tur darbojas maketētāji, mākslinieki, korektori un tipogrāfija, tad nu man ir sākušies jauni darbi, kas nāk ar savu absolūto jauno enerģiju.
Viens no maniem jaunajiem darbiem ir sienas mēnešu kalendārs, kurā mēģinu Tev izstāstīt kā izjūtu un izmantoju Dabas enerģiju un spēku savā dzīvē un savā labā tā, lai man pašai nebūtu jāpatērē un jāpārtērē savējais. Kā izmantojot Dabas spēku tieku pie vislabākā rezultāta savā dzīvē. Kā ļaujos un kā baudu. Kad iespringstu, kad palaižu. Kad ir sējas, kad ražas novākšanas laiks, kad gulēšanas un kad strādāšanas periods.
To visu mēģinu aprakstīt mēnesi pa mēnesim un pati sevī nospriežu, ka man jau sen to vajadzēja izdarīt- tik nebija ienācis prātā to darīt. Tagad, kad šādi viss sarakstīts, tad tiešām liekas – klau, kā gan iepriekš par to visu tā nebiju aizdomājusies. Un ja reiz mēs izjūtam paisumus un bēgumus saskaņā ar Dabu, tad taču arī pavasari un rudeni reizē ar Dabu. Un tad pēkšņi vairs nav jautājumu kāpēc rudenī tā nāk miegs un ziemā gribas vairāk pa māju un priekš sevis, bet pavasarī un vasarā reizē ar citiem un pierunāt sevi iet gulēt 22.00 ir gandrīz vai neiespējami.
Un otrs mans lielais projekts ir kaut kas jauns un fantastisks priekš manis, jo...tas ir pasaku kalendārs bērniem. Ir man pazīstama fantastiska meitene, kas prot izteikt šo visu manā grāmatā iekļauto mācību bērnu valodā un to dara tik interesanti, ka es tagad līdzdarbojoties, esmu pārņemta ar tēliem, emocijām, mīļumu un sirsnību, ko rada bērnības tuvums mums katram.
Atceros savu bērnību un varu teikt, ka katra gada pasaku kalendārs tā laika bērniem bija īpašs notikums, kas tika īpaši gaidīts un izbaudīts. Un tagad „esot tajā visā iekšā” varu teikt, ka esmu atgriezusies tajās sajūtās un atkal sēžu pie datora un vienkārši smaidu. Esmu laimīga un mīlestības piepildīta, ka kopā ar citiem radošiem cilvēkiem varam darīt un radīt ko tādu.
Lūk, tāds ir mans rudens.
Un kāds ir Tavējais?
Ar bezgalīgu mīlestību,
Inese
