Ieelpo


autors: LAILA PORIETE

Šorīt pamodos no spītīgajiem saules stariem, kas rotaļājās manā logā, atvēru acis un pirmā doma, kas iešāvās galvā - es sveikšu šo dienu ar mīlestību un man viss izdosies (šos vārdus kādā no savām grāmatām teicis Ogs Mandino). Šīs domas iedvesmota ātri piecēlos un devos sveikt sauli, jā tieši tā arī darīju, manī bija milzīga vēlme doties laukā. Izgāju uz verandas, sasveicinājos ar sauli un visu dzīvo sev apkārt un šķiet, pirmo reizi tā pa īstam apjautu, ko nozīmē ieelpot, tā dziļi, ar apziņas sajūtu. Prātā vīdēja Ineses grāmatas vāks ar aicinājumu - ieelpo laimi un mīlestību. Un es pēkšņi ļoti, ļoti tieši to izpratu, ka tā varu ieelpot jebko, jebko ko izvēlos.

Es pateicos Dievam par iespēju piedzīvot šo skaisto dienu, sajust siltos saules starus, kā tie burtiski ielīst manā ķermenī un piepilda to ar ārkārtīgi lielu gaismu un siltumu. Raudzījos visapkārt - uz mauriņu, kura zaļais uzsvārcis vēl pat negatavojas padoties rudenim, uz mazajiem košumkrūmiem, kuri likās mazliet jau piekusuši un jūt pateicību par rudens iestāšanos, uz jauno bērzu, kurš šķiet visu vēl tikai vēro un uz skaistajām, zaļajām, stiprajām priedēm, kuras lokoties dziedāja slavas dziesmu rudenim. Un sajutos absolūti dabas sastāvdaļa, šķiet pat fiziski sajutu mūsu mijiedarbību, es sajutu sevī ieplūstam dabas spēku. Un tā taču ir, mēs atrodamies nepārtrauktā mijiedarbībā (ar dabu, kokiem, puķēm, dzīvniekiem, cilvēkiem utt.), kaut ne vienmēr to apzināmies.

Dodami otram labo enerģiju, mēs paši pakāpjamies augstāk savā evolūcijā. Mūsu labās domas un labie darbi veido pozitīvu enerģiju ne tikai mums pašiem, bet visai pasaulei. Un jo vairāk cilvēku to apzināsies, jo mūsu visu pasaule kļūs labāka. Un pasauli mainīt mēs varam tikai visi kopā. Ir ļoti svarīgi to apzināties. Pateicoties tam, ka satiku Inesi, šī apskaidrība manī ir nostiprinājusies un mans uzdevums ir cik vien manos spēkos, aizvien papildināt šīs zināšanas un dot citiem. Jo....diemžēl skolā mēs vairāk iemācījāmies skaitīt, krāt, salīdzināt un rēķināt. Jā, piekrītu, arī bez tā mēs nevaram iztikt, bet svarīgi ir domāt arī par šo dvēselisko pusi un mācēt savienot tos vienotā, harmoniskā veselumā. Un tieši to dara Inese un „Pavasara studija" un tagad arī es, ar milzīgu pateicību un paļāvību Dievam.

Kā to redzi Tu?

Kā Tu ieelpo laimi, mīlestību, gaismu?

Komentāri (2)  |  2011-09-24 00:39  |  Skatīts: 2191x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
Jolanta* - 2011-09-24 04:17
Mīlestību, laimi vispirms es ieelpoju no dabas. No rīta mostoties, vai ceļā uz darbu es pamanu lietas, parādības par ko priecāties. Ar mīlestības mirdzumu acīs uzrunāju kādu pretimnācēju, sasveicinos un vēlu jauku dienu! Daudz iedvesmas smeļos no kādā grāmatā lasītā. Man prieku rada process, kā es rodu atbildes uz sev svarīgiem jautājumiem. Es lēnām un pacietīgi bagātinos un dāvāju to citiem! Paldies Inesei par iedvesmu! Paldies Lailai par stāstu! Lai mīlestība un laime piepilda mūs!

IneseJ* - 2011-09-26 05:47
Vakar stāvēju laukā, lūkojos zvaigznēs un dzli elpoju rudenīgo nakts gaisu .. bija sajūta, ka ieelpoju Visuma enerģiju, sajutos ļoti, ļoti laimīga ... un tā jūtos joprojām :)


Atpakaļ