Man vakar konsultācijā viena meitene uzdeva tiešu un konkrētu jautājumu – kādēļ ir jāmācās saprast Visuma likumus?
Kādēļ nevar tāpat dzīvot un būt laimīgs?
No sākuma domāju – viņa joko. Bet pēc tam saskatīju neizpratni viņas acīs un sapratu, ka būs jāatbild nopietni.
Īstenībā jau ir tā, ka mēs savā dziļākajā būtībā visus šos likumus zinām. Piemēram, bērnībā mums viss bija skaidrs. Bet kaut kā ar laiku, pieaugot, mums šī skaidrība kļūst sarežģīta un stereotipiem piesārņota.
Un tad – pieaugušiem cilvēkiem, mums jāmācās apziņas līmenī iznest to, ko zemapziņa un dvēsele zina un jūt jau no pašiem pirmsākumiem.
Ja mēs nezinām kā sadarboties ar Visumu un kā dzīvot saskaņā ar dabu, tad tas ir tas pats, kā mēs nemācētu ieslēgt datoru, bet gribētu lietot internetu.
Ja neprotam lietot datoru, tad tas priekš mums ir tikai kā plauktiņš uz kā kaut ko novietot. Bet, ja esam iemācījušies kaut lietošanas pamat prasmes, tad, skat, – brīnumi notiek. Mēs varam komunicēt ar visu pasauli, kaut acīs skatoties. Mēs varam izveidot savas informācijas vietni un lietot citu ievietoto informāciju. Zinot kas un kā jādara ar datora klaviatūru un peli, mēs piekļūstam milzu resursiem un milzu informatīvam laukam.
Lūk, tieši tāpat ir ar Visumu. Ja nezinām kā Visums strādā un kā varam sadarboties ar Visumu, tad mums pret to ir bezpersoniska attieksme un esam spiesti saņemt savā dzīvē to, kas vienkārši notiek. Un tad varam to saukt par likteni vai sliktu karmu, vai pat nesaukt nekā un vienkārši dzīvot, kā nu sanāk.
Bet pienāk viens brīdis un rodas jautājums- kāpēc ar mani notiek tas, kas notiek? Kāda visam ir jēga? Kāda ir mana dzīves jēga un misija? Ko es daru šeit uz zemes?
Un ja atbildes nerodas, tad ir traki. Tad liekas, ka jēgas nav, un, domājot arvien tālāk, rodas depresija un nevēlēšanās dzīvot.
Tas tādēļ, ka neprotam lietot to, kas mums dots.
Cik reižu ir bijis, kad sēžam pie datora ar izmisušu skatienu un nesaprotam kas tur tagad notiek.
Lūk – tāpat ir ar Visumu, ja neievērojam Visuma likumus, tad nesaprotam, kas ar mums un mūsu dzīvi notiek. Kas notiek ar mūsu tuviniekiem. Kas notiek ar valsti. Kas notiek ar pasauli.
Un tiklīdz visā iedziļināmies, tā saprotam, ka viss ir likumsakarības. Visu laiku darbojas cēloņseku likums. Visu laiku darbojas Trešais Ņūtona likums. Bumeranga princips vai spoguļattēla efekts. Sauc to kā gribi, bet viss, kas mūsos ir iekšā – ir ārējos notikumos ap mums un ar mums. Viss, kas ar mums notiek – nāk kā mūsu pašu izraudzīts un piesaistīts notikums un mācība.
Tikai cits jautājums ir vai no tā kaut ko mācāmies. Un kas konkrēti ir jāiemācās?
Parasti atbilde ir viena – jāmācās iziet visas situācijas ar dievišķu mīlestību. Ja kaut ko nespēj izdarīt, nespēj sasniegt – tātad pietrūkst mīlestības.
Pietrūkst šīs Visuma enerģijas mūsos. Tas ir mūsu spēks, mūsu jauda.
Tas ir visa pamatā.
Un tikai tad sākas pozitīvā domāšana un dažādas citādākas psiholoģijas metodes nākotnes veidošanai.
Citādi var gadīties tā, ka kaut ko smagu uzmetam gaisā sev tieši virs galvas, un gribam ar pozitīvu domāšanu iedarboties uz priekšmeta gravitācijas pievilkšanās spēku, lai tas mums neuzkrīt virsū.
Nu nav domāšana stiprāka par Visuma likumiem. Nav.
Pat visi tie, kas satrenējuši savu domāšanu līdz līmenim, ka var bīdīt priekšmetus, arī tie nevar pārkārtot Visumu.
Daba vienmēr ir stiprāka. Visums vienmēr uzvarēs.
Tādēļ ir vērts izzināt un sadarboties.
Piemēram, ja iesējam mazu sēkliņu, tad vienkārši paļaujamies, ka tā augs saskaņā ar Dabas likumiem.
Bet, ja to raustīsim, katru dienu skatīsimies, ja domāsim, ka tai ir jābūt izaugušai jau šodien, tad.....visticamāk tā neizaugs nekad.
Un cik bieži mēs savus labos nodomus, savas vēlēšanās, savas idejas un mērķus, vienkārši izraustam. Vienkārši gribam sasniegt pa ātru. Vai arī tieši otrādi - pēdējā brīdī atmetam ar roku.
Aizmirsām, ka jāļaujas.
Aizmirsām, ka jādara viss, saskaņā ar Dabu. Jālaista, jāuzirdina zeme, jāapravē nezāles utt. Tā arī savām idejām un projektiem – ja dari visu ar mīlestību, saskaņā ar Visuma likumiem, tad viss izdosies.
Ja dzīvo saskaņā ar Dabu un Visuma likumiem, tad veiksme, laime un mīlestība būs Tavas dzīves sastāvdaļa vienmēr.
Nevar vienlaicīgi gan ārdīt, gan radīt.
Gribi radīt mīlestību – tad radi.
Un neārdi vairs. :)
Audzē to un kop, lai pašai un citiem prieks.
