Atraisīt mīlestību


autors: LAILA PORIETE

 Mēs daudz domājam un runājam par misiju, kā to atrast un saprast, ka tieši tas ir tas,  ko mums paredzējis Dievs. Manuprāt, galvenā misija ir mīlēt un doties pasaulē ar mīlestības misijas apziņu un ietvert to savā ikdienas dzīvē. Tas ir lielākais dvēseles darbs. Un biju ārkārtīgi gandarīta, ka apstiprinājumu tam guvu kādā svētdienas dievkalpojumā, kad priesteris teica - mēs varam doties pasaulē kā mīlestības apustuļi. Vai nav skaisti un patiesi pateikts? Ar mīlestības misijas apziņu - darīt ko labu. Mīlēt, piedot, palīdzēt. Sev, citiem, pasaulei. Ne jau valdība veido valsti, bet tauta - ar savu domāšanu vai nedomāšanu. Un to varam attiecināt uz jebkuru savas dzīves jomu. Iet uz skolu, uz darbu vai jebkādās citās savās ikdienas gaitās - lai ko dotu - sev, citiem, ar apziņu, ka mēs esam tur vajadzīgi ar to neredzamo klātbūtni, lai darītu dzīvi labāku. Ģimenē, skolā, darbā, seminārā, frizētavā, veikalā, uz ielas, jebkur. Nevis gaidīt, ka man ko dos, būt patērētājam, bet devējam, ar Dieva dotu misijas apziņu.

Arī Dievs visu radīja mīlestībā. Un ir būtiski apzināties, ka mūsu mīlestības avots nav citi cilvēki, darbs, labklājība, ģimene, sabiedrība, valdība vai kādi ārējie apstākļi. Tie visi ir tikai kanāli vai ceļi, caur kuriem Visums izpaužas mūsu dzīvē, bet tie nav avots. Īstais avots ir bezgalīgais Visums un Dievs. Svētajos rakstos ir teikts - ja divi vai trīs ir sapulcējušies manā vārdā, es esmu viņu vidū (proti, Dievs ir viņu vidū). Līdz ar to mēs tiekam svētīti no Debesīm. Un tur, kur ir Dievs, ir mīlestība. Mēs taču varam izvēlēties draugus, ar kuriem sakrīt mērķi, kuriem ir kas vairāk, kuriem ir kas netverams, ar kuriem atraisīt šo mīlestību.

Un tādējādi visa mūsu dzīve, lai kur mēs dotos un ko darītu, kļūst par mūsu misijas lauku - nevis ņemt, bet dot, un dot ar mīlestību. Un ja mums izdosies to atraisīt, tad tas būs atraisīts arī Debesīs. Un tad „atnāks" arī īstais darbs, īstie cilvēki, lietas un notikumi, kurus sauksi par saviem un sapratīsi kā savu dzīves misiju.

Un kā domā Tu?

Mīlestībā, Laila 

Komentāri (10)  |  2011-09-19 16:36  |  Skatīts: 4864x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
Brigita* - 2011-09-19 19:02
Sveika, Laila!
Sveicu Tevi šajā lapā:)
Paldies par rakstu! Izlasot to, man kļuva skaidrs, ka mūsu misija izpaužas dažādās dzīves jomās un caur mīlestību. Piemēram mana misija būt mātei, sievai, māsai, meitai u.t.t.
Esmu tādā dzīves posmā, kad ļoti ļoti meklēju savu dzīves misiju attiecībā uz savu nodarbošanos. Un tas šķiet ļoti sarežģīti - Tavs raksts man atklāj vienkāršu patiesību - arī šajā jomā jāskātās caur mīlestību...tomēr pagaidām man nav skaidrs, kas ir mana misija. Es ļoti ceru, ka šī apskaidrība radīsies un man taps skaidrs - o, jā tas ir mans uzdevums šajā pasaulē un es to daru tiešām no sirds neis tāpēc, ka tas jādara, lai samaksātu kārtējo rēķinu un nopirktu ēdamo.

Laila* - 2011-09-19 19:31
Paldies, Tev Brigita!
Man patiess prieks, ka raksts raisa pārdomas.
Un esi droša, kas meklē, tas atrod! Un Tu noteikti sapratīsi vai nonāksi līdz savai misijai, ar mīlestību darot to, ko dari šobrīd. Un aizmirsti par cīņu un neraizējies par ārējiem apstākļiem, tie paši par sevi parūpēsies. Pieņem sev lēmumu un esi tam uzticīga. Tev viss izdosies!

joliite - 2011-09-19 19:35
Jauks raksts! It kā zināmas lietas, kas ikdienā mēdz aizmirsties. Paldies Laila!

Nadzmin* - 2011-09-19 20:12
Skaisti vārdi "dot ar mīlestību"! Paldies un lai vairojas mīlestība!

Dominica* - 2011-09-19 23:31
Viedi vārdi-esam šajā dzīvē, lai dotu un nemeklēt mīlestību citos, bet sevī. Reizēm liekas, kāpēc es to nesapratu ātrāk, būtu bijis daudz vienkāršāk, būtu bijis vieglāk nebaidīties, ka tevi nesapratīs, bet tagad jau es arī to zinu, ka viss pie mums nonāk tad, kad tam ir pienācis īstais laiks un nekad jau nav par vēlu ko dot un mīlēt.

Laila* - 2011-09-20 00:00
Pilnībā piekrītu, sākt nekad nav par vēlu, jo nekas ātrāk nevar notikt, kamēr tu neesi tam gatavs. Jā, un tieši tik vienkārši un reizē sarežgīti tas ir - viss sākas ar mums pašiem. Un dot varam tikai to, kas mums ir.

Kristīne* - 2011-09-20 03:33
Paldies, Laila, kaisti pateikti vārdi. Interesanti, ka tieši šodien man pašai bija pārdomas par mīlestības došanu visam un visiem kas ir ap mani, es tieši pārdomāju, kā no ņēmējas (upura vai tirāna) kļūt par devēju. Šīs pārdomas manī radīja prieku un vieglumu. Un nu, atverot mājas lapu, izlasu Jūsu rakstu, kas manas domas apstiprina. Nu fantastiska "sakritība"! Lai Jums gaišas dienas un daudz, daudz mīlestības!!! :)))

Laila* - 2011-09-20 19:54
Paldies, Kristīne! Nu redzi, nekas jau nenotiek nejauši, viss pie mums atnāk laikā, kad esam tam gatavas. Lai Tev, mums izdodas atvērties mīlestībai!

Liga* - 2011-09-21 17:55
Mums vienmēr ir izvēle -smaidīt vai nesmaidīt ;teikt labu vai sliktu ;censties atbalstīt vai nopelt . Tāpat ir ar mīlestības ceļu -varam par to runāt un zināt ,ka tāds ir un varam pa to iet . Mīlestības ceļš ir plats un garš un uz tā vieta ir ikvienam ,kas atver sirdi mīlestībai!



Kristīne* - 2011-09-22 06:15
Cik skaisti, Līga, Tu pateici: "mīlestības ceļš ir plats un garš un uz tā vieta ir ikvienam". Un arī Mīlestība visiem pietiek, vienmēr.


Atpakaļ