Šodien gribu ar Tevi parunāt par mūsu ieradumiem un spēju (vai nespēju) saņemties kaut ko darīt. Un tas var būt par jebkuru tēmu – par darbu, par hobiju, par izklaidi, par mācībām, par mājas vai ķermeņa kopšanu utt.

Man pašai ir bijuši savi zināmi „klupšanas akmeņi”, piemēram, man var likties, ka nezinu kā konkrēti profesionāli to darīt, vai, ka ir jāmeklē kādi kursi vai skolotāji, kas nu parādīs ko un kā. No dabas esmu mūžīgais skolnieks un mūžīgais students, un man vienmēr ir sajūta, ka tikai vēl jāmācās un jāmācās un vēl jāmācās un tikai tad, kad visas skolas būs pabeigtas, tad nu varēs darīt :D

Bet īstenībā – nu nevaram mēs katrs būt kosmetologs, lai rūpētos par savu izskatu, ārsts – lai rūpētos par savu veselību, jogas vai aerobikas treneris, lai nodarbotos ar jogu vai aerobiku, psihologs, lai rūpētos par savu domāšanu un attiecībām, vai kinologs, lai nopirktu un rūpētos par suni.

Bieži vien kaut ko neuzsākam tādēļ, ka it kā nepietiekoši profesionāli to spēsim izdarīt.

Un tad nu esmu nonākusi pie secinājuma, ka vienkārši jāsāk darīt.

Paņem suni un suns pats tev pateiks priekšā kas un kā. Gribi vēl papildus trenēt –meklē informāciju un trenē. Gribi nodarboties ar to profesionāli – brīnišķīgi, meklē profesionāļus un kopā dariet.

Es visu mūžu biju dzīvojusi bez suņa un man tagad liekas – diez kas gan mani atturēja? Tas taču ir tik brīnišķīgi, ka ir sunsJ Laime.

Tāpat arī par rūpēšanos par ķermeni. Sāku es ar attīrīšanos ķermenim. Nu izdarīju un esmu laimīga. Turpinu ar peldēšanos un vingrošanu – brīnišķīgi.

Šorīt izprovēju Ineses Ziņģītes norīvēšanās metodi un esmu pilnīgi pārlaimīga. Nu tas ir kaut kas tik ļoti smieklīgi un patīkami.

Bet īstenībā par šo rāpošanas un rīvēšanās metodi jau zināju sen. Nu kādus n-tos gadus atpakaļ, tomēr man nebija ienācis prātā to darīt.

Kāpēc?

Tādēļ, ka nebiju sākusi darīt kaut ko ķermeņa labā. Tādēļ, ka domāju, ka tas nav priekš manis.

Un pietika uzsākt kaut ko, ka tas aug plašumā. Un tu sāc interesēties vēl un vēl. Un sajūti prieku un baudu provējot vēl kaut ko. Un tad jau redzēs, kas paliks kā tikai pamēģināts, un kas noderēs gariem gadiem un kļūs par dzīves sastāvdaļu.

Bet ja nepamēģināsi – neuzzināsi.

Gribi dziedāt – dziedi.

Gribi dejot – dejo.

Gribi darīt – dari.

Un jo vairāk dari, jo vairāk iedziļinies vai pareizi. Meklē informāciju, mācies, salīdzini, dari atkal un atkal meklē papildus info utt.

Bet svarīgākais, ka visu šo laiku arī dari.

Ka nav tā, ka no sākuma teorija un tad prakse.

Piemēram, sensenos laikos, kad sāku interesēties par garīgo attīstību, tad arī sāku ar vienu vai divām teorijām, vienu vai divām grāmatām. Un tieši tādēļ, ka jūti –tas viss dzīvē strādā un dzīve dēļ tā kļūst laimīgāka un saprotamāka, tieši tādēļ pēti tālāk un meklē vēl vairāk zināšanas. Nu jau tā ir visa mana dzīve.

Jo ja nesavienosi zināšanas ar praksi, tad sanāks, ka „teoriju es zinu”, bet nezinu ko un kā dzīvē darīt.

Es esmu par to – dari un mācies kopā. Un teorija ir prakse un prakse ir teorija.

Un tas viss ir dzīve! :)