Iespaidi, avoti....viss pa dziļam


 Pēdējā laikā jūtos visu laiku uzrunāta. Es absolūti neesmu televīzijas fane un nav tā, ka atzīmēju programmā, ko skatīties nedēļas garumā. Drīzāk varētu būt tā, ka kaut ko rakstu vai lasu tai laikā, kad rāda vakara filmas vai pārraides. Bet nu man Tev jāatzīstas, ka caur televīziju esmu tik dziļi iedvesmota garīgām dziļām pārdomām, ka vēl un vēl domāju par to kā tas notiek.

Pirmā filma, ko gribu pieminēt, manu prātu aizņēma vismaz nedēļu. Par to domāju vēl un vēl un visticamāk, ka domātu līdz pat šim brīdim, ja vien pa virsu nebūtu nākusi jau nākošā spēcīgā filma, un pēc tam nākošā. Tātad pirmā filma bija par Āfrikas iespaidiem, tradīcijām un spēcīgu iekšēju balsi, kas lika baltajai sievietei no Šveices palikt Āfrikā, mazā ciematiņā pie Masaju cilts. Filmas nosaukums ir „Baltā masajiete” un visa filma burtiski piesātināta ar Visuma mācībām par dvēseles saucienu, par vīrišķo un sievišķo enerģiju, par dažādu tautu kultūru un spēju to pieņemt vai nepieņemt.

Pēc šīs filmas man ilgstoši bija jādomā, ka ne visiem der šī dvēseles mācība tieši tādā veidā, par kuru runājam šeit mūsu mājas lapā. Ka, piemēram, Āfrikas ciltīs viss notiek daudz savādāk un tajā nevajag iejaukties un gribēt visu „uzlabot”.

Nākošā filma, kas apstiprināja manī šo sajūtu bija „Geišas stāsts”. Ļoti populāra, titulēta un novērtēta filma par Japānu un Japānas tradīcijām. Un atkal jāsaka, ka šo filmu skatoties, es izjutu milzīgu cieņu pret šo mūsu dvēseļu izvēli piedzimt kādā konkrētā zemē. Un ir pilnīgi skaidrs, ka tās dvēseles, kas dzimušas Āfrikā, vai Japānā, vai Latvijā iziet ļoti dažādu šo dvēseles attīstības ceļu. It kā Visuma likumi mums visiem ir vieni un tie paši. Bet tas veids kā tos apgūstam, tik ļoti dažāds.

Un tad mani uzrunāja mūsu pašu – latviešu sāga „Likteņa līdumnieki”. Es kaut kā biju redzējusi tikai pirmās sērijas no pirmās daļas un droši vien, ka laika trūkuma (vai laiku nesakritības) dēļ, biju pārtraukusi to skatīties. Tagad pieslēdzos un noskatījos. Un man ir sajūta, ka šādas filmas ierakstam ir jābūt man mājās un ka tas ir kaut kas tik vērtīgs un tik dziļš, par ko atkal jāsaka – sen nebiju izjutusi un izbaudījusi. Tieši apzinoties savu tautu, savus senčus. Izprotot kam viņi ir gājuši cauri, lai mēs tagad dzīvotu laimīgu un mīlestības piepildītu dzīvi savā valstī un runātu savā valodā, koptu savu zemi un lepotos ar to, kas mums ir. Un...ak cik labi tur parādīts arī tas, kā to visu var zaudēt un izpostīt.

Esmu ļoti bagātinājusies no šīs latviešu video filmas. Un, protams, atkal tikšanās ar tik ļoti daudziem un tik ļoti iemīlētiem latviešu aktieriem – tas arī tā vienkopus ir kaut kas unikāls.

Un tad padomāju cik ļoti tomēr būtiskas ir tās mūsu saknes un sevis apzināšanās. Ka varu noskatīties filmu par masajiem vai geišām, bet tā īstenā mīlestība jau man ir šeit.

Un jā...tad vēl vakardienas sajūtas izlasot „Zilos putnus”....

Un te nu es saprotu, ka pat ja neizejam no mājas, vai arī izejam tikai līdz darbam vai veikalam, Visums atradīs veidu kā ar mums runāt un pateikt tieši to, kas mums šobrīd nepieciešams.

Nu...man tās mācības nāk viena pēc otras. Arvien stiprākas, dziļākas, absolūti jaunas vai arī jau reiz dzirdētas.

Un esmu laimīga, ka viss notiek tieši tā! :)

Vai Tu jūti kā Visums uzrunā Tevi? Kā?

Komentāri (226)  |  2011-09-06 00:31  |  Skatīts: 24398x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
Agnese :)* - 2011-09-06 00:48
Esmu sākusi ievērot visu,un man ir sajūta,ka Visums runā ar mani nepārtraukti- caur cilvēkiem, caur jebkuru redzētu skatu,caur jebkuru situāciju. Ne vienmēr es uzreiz uztveru,kas man tiek pavēstīts,bet piefiksēju visu. :)

Inese* - 2011-09-06 00:59
Un tā ir fantastiska sājūta, vai ne?

Mairita* - 2011-09-06 01:01
Man šķiet, ka es ar mācos pamazām saskatīt to, kas man jāsaskata caur citiem cilvēkiem, situācijām, notikumiem un pat dabu.
Un "Likteņa līdumnieki"-man tā ir māju sajūta, kaut kas īsts, patiess, dzīvs, stiprinošs un personīgi tuvs.

Agnese :)* - 2011-09-06 01:02
Jā... Nerealitātes sajūta, it kā viss notiktu tikai man. Un ,ja arī uzreiz nesaprotu ,ko situācija man pavēsta, vienalga procesi zemapziņā notiek, jo esmu to pamanījusi. Atziņas reizēm nāk vēlāk.

Alise* - 2011-09-06 01:11
Inesīt, bet ko darīt, ja nevari saprast ko Visums grib tev pateikt? Šobrīd un pirmo reizi mūžā esmu saskārusies ar situāciju, kad pēc neveiksmīgo attiecību beigām (nesmukām beigām) man tiek "iedots" tieši tads pats cilvēks! Gan pēc rakstura, gan pēc dzīves pieredzes, gan pēc nodarbošanās, gan pēc horoskopa zīmes... To sakritību ir tik daudz, ka jābrīnās! Un attiecības virzās TIEŠI TĀPAT (es to jau tagad redzu)... Es saprotu, ka "toreiz" kaut ko izdariju nepareizi, nesapratu, nepaņēmu to, ko vajadzēja, vai neiedevu kaut ko. Bet kā saprast ko tieši??? p.s. situāciju līdzība tiešām ir apbrīnojama...

Inese* - 2011-09-06 01:15
Lūk - tā ir vistipiskākā Visuma mācība. ja neesi apguvis ko iepriekšējās attiecībās, tad cilvēki mainīsies, bet situācijas būt jāiet cauri tieši tās pašas.

Ta nu jāmeklē kas ir tas, kas sagādā grūtības un kas nepatīk. Vai arī - varbūt pārāk pieķeries kam tādam, kas ļoti patīk.
Vārdsakot -jāmeklē tur, kur iepriekšējās attiecībās bija sāpīgi.
Jāizprot kapēc tas tā bija un jāmēģina rīkoties savādāk :)

Alise* - 2011-09-06 02:19
Tātad, būs manā dzīvē arī trešais tāds pats vīrietis :))) Jo rīkojos tieši tā pat kā agrāk, labu domādama un labu darot...

Inese* - 2011-09-06 02:51
Nu tad žigli vajag ko savā attieksmē pamainīt. Citādi - katra nākamā mācība ir smagāka kā iepriekšējā.

Un tad nevajadzēs šķirties. Un tad Visumam atkal nebūs jamēklē kāds līdzinieks ;))))

zumZum* - 2011-09-06 02:53
Noskaties filmu Desert Flower.. visai "smaga " filma, bet visaa visumaa man ljoti patika :)

Inese* - 2011-09-06 02:59
Vai ir kāds links kur internetā to varētu redzēt?

xxx* - 2011-09-06 04:50
http://my-hit.ru/film/7127


Inese* - 2011-09-06 05:00
o- paldies :)

Inese* - 2011-09-06 19:07
Vienreizēja filma! Paldies!
Un atkal jāsaka, ka viens latviešu cilvēks....mūsu tradīcijās audzis.....nu līdz galam nevar saprast kādēļ tā to visu vajag.
Kādēļ tas Visumā tā ir iekārtots un kāda ir Dieva vēlme, griba un jēga šais viņu tradīcijās.

Arī viņi taču to visu dara mīlestības vārdā. Viņi mīl savus bērnus un mīl savas ģimenes un ir svēti pārliecināti, ka tradīcijas jāievēro.

Ina* - 2011-09-06 19:27
Mēs izvēlamies vietu kur piedzimt.
Neiet runa vai tā ir laba tradīcija vai nē. Viņa ir. Tur piedzimst cilvēki , kas caur "pakļaujošu ticību" attīsta sevī īpašibas. Kādas? Varu tikai minēt - savalda savu lepnību, tik pat labi iespējams kā galvenā varone caur grūtībām iemīlēt sevi- sievieti.
Te var runāt daudz un plaši, bet tā jau ir spekulācija ar faktiem :)
Vakar vēl noskatījos filmu " Zem Toskānas saules" man patika, par sapņiem, domām piepildījumu ut.t. 'Viņa būs 10sept pa TV3

Kate* - 2011-09-07 02:05
Par ko būtu jāvienojas ir tas, ka runājot par t.s. tradicionālā vērtībām mēs patiesībā domājam Rietumu kultūru , bet paskatoties kas notiek t.s. ne-Rietumu kultūrās, ne vienmēr spējam saprast tās attiecības. Ar vārdu kultūra vai civilizācija apzīmēju zināšanas, uzskatus (t.sk. reliģiju, kultus), mākslu, morāli, likumus, paražas un jebkuru citu spēju vai paradumu, ko cilvēks iegūst vai manto.

Rietumu un ne-Rietumu kultūras sadursme sastopama lielās megapolēs un valstīs, kas izteikti orientētas uz tūrismu. Luksus viesnīcu rajoni pludmaļu zonās, kur pašā kontinentā nabadzība un posts. Bet tur arī nav norma tradicionālās Rietumu vērtības.

Āfrika vispār ir tik daudzšķautnaina, jo tradicionālām rietumniekam grūti izprast un , ja izdodas to izdarīt, tad arī iemīl uz visiem laikiem.

Ne-Rietumu kultūrā spilgti atklājas pasaules galvenās problēmas - pārapdzīvotība un nabadzība.
Katru gadu ASV iztērē 100 miljardus dolāru , lai cīnītos ar pārēšanās problēmām, bet tajā pat laikā 3 miljardi cilvēku citā pasaulē cieš no nepietiekama pārtikas daudzuma, 1,3 miljardu cilvēku iztiek ar 1 dolāru dienā.

Absolūta nevienlīdzība. Un arī nežēlība, arī vardarbība pret sievieti, arī izglītības trūkums.

Tad ir jautājums vai katra dvēseles , kas pārstāv konkrēto ne- Rietumu kultūru to izvēlas apzināti, vai tas notiek pēc Visuma likumiem , ko īsti nesaprotam. Kā tad tas ir tajā Visuma perspektīvā ?Tas, ka ir, viena lieta, bet kāpēc - tas ir tas neatbildētais jautājums.

Un arī tas, ka visu nevar mērīt pēc vienas mērauklas, skatījumi var būt dažādi uz vienu un to pašu....

Inese* - 2011-09-07 05:21
Laikam, ka dzīvi izvēlēties mēs varam no piedāvātām iespējām. Un laikam, ka Viņi jau iepriekš zin, ko mēs izvēlēsimies :)

Nora* - 2011-09-07 17:09
Vakar noskatījos filmu "Desert Flower"...ģeniāla filma, bet ļoti smaga..asaras bira kā pupas dažos momentos:(

Kate* - 2011-09-07 18:16
Ja ir tā, ka dvēsele izvēlas, tad kāpēc izvēles rezultātā saskaras ar ciešanām tādām kā vardarbība ?

Mani īsti neapmierina atbilde, ka tas būtu tās dvēseles, kas saskārusies ar vardarbību, iekšējais spogulis. Tad sanāk, ka sievietes dvēsele, kas saskārusies ar izvarošanu, vardarbību, ir pati vainīga. Parasti varmākas tā spriež šajā pasaulē, tas it kā ir viņu attaisnojums.

Pēc būtības dvēselei būtu jāizvēlas būt laimīgai, priecīgai un pēc iespējas samazinot ciešanas?




Kate* - 2011-09-07 18:33
Turpinot to pašu..kaut kā to nevienlīdzību uz zemes sliecos izskaidrot ar Visuma karmas likumiem...bet kā tieši?

Ina* - 2011-09-07 18:41
Es neņemos izskaidrot. Prāts daudzas lietas nespēj vēl pieņemt. Bet es cenšos vadīties no principa visam ir jābūt līdzsvarā uz zemes. Duālisms. Mēs uz zemes cenšamies visu sadalīt ... vīrišķais- sievišķais, labs- slikts.
Vis kas ir uz zemes arī ciešanas , tam tā ir vieta būt šeit uz zemes, tas ir radīts ar visuma mīlestību. Ja mums ir kādas pretenzijas, tad drīzāk mēs kaut ko vēl nesaprotam, nepieņemam.
Mums šeit uz zemes ir jātiecas uz vienotību .... vīrišķā un sieviķā apvienošanos mīlestībā, lietu nedalīšanu labajā un sliktajā.... absolūta pieņemšan caur mīlestību.

Kate* - 2011-09-07 19:32
Ooo! Paldies ! Ļoti interesanta atbilde.

Par duālismu biju lasījusi, jāteic ne vienmēr tiešām spēju saprast šo dziļo domu, taču mūžu dzīvo, mūžu mācies :)


Inese* - 2011-09-07 21:12
Dvēselei ir jāiziet caur konkrēto vardabību, jo acīmredzot konkrēti šī dvēsele savādāk to mācību nevar saprast.
Un jā- mēs paši piesaistām visas vardarbības savā dzīvē (vai arī iepriekš tas mums jau paredzēts). Upura un tirāna enerģētika ir vienāda.
Upuris pret sevi ir tikpat graujošs kā tirāns. Faktiski viņš jau ir tirāns pret sevi.
Savukārt tirāns iekšēji ir upuris. Viņš ir mīlestības badā. Viņš ir pilns ar bailēm un naidu. Viņš jau ir upuris.

Redz - enerģētiski tas ir viens un tas pats.

Zilajos putnos ir viens fantastisks viedais stāsts par meitenīti, kas staigā uz kruķiem. Kur iepriekšējā dzīvē viņa ir bijusi kareivis, kas ar naidu sakropļojis citu kareivi. Lūk- šajā dzīvē viņas dvēsele iziet mācību, ko tā sastrādājusi iepriekš.

Tie, kuri šobrīd kļūst par vardarbības upuriem, mēs jau nezinām ko viņi paši ir sastrādājuši iepriekš.

Cita lieta, ka ar mīlestību var mainīt un atstrādāt savu karmu.
un to jau mēs šeit caur laimes terapiju mēģinām darīt :)

Kate* - 2011-09-07 21:30
Ja to izskaidro no karmiskā viedokļa, tad to vieglāk saprast.

Jautājums ir par to, cik reizes atgriežamies uz Zemes , jo eksistē uzskats, ka dvēsele ķermenī ir tikai vienu reizi.

Inese* - 2011-09-07 21:52
Es saprotu, ka nākam vēl un vēl. Fiziskie ķermeņi mainās, dzimumi mainās, citas dvēseles ap mums daļa atkārtojas, daļa mainās.
precīzu skaitu neviens nav pateicis un man ir pamatotas aizdomas, ka katrai dvēselei tas var būt individuāli.
Kāds dzīves mācības apgūst ātrāk, kāds ilgāk. Nu...viss kā skolā :)

Baiba* - 2011-09-09 16:46
Kur varētu Balto Masajieti noskatīties? Kā angliski viņa saucas?



Lapa | 1 [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] [10] |

Atpakaļ