Šonedēļ bija notikums, kurš man bija kā laba mācība un kura pozitīvais rezultāts ir tā vērts, lai es Tev to izstāstītu.

Tu jau zini, ka man ir iznākusi krievu valodā tulkota grāmata un nu, ik pa laikam, man rodas nepieciešamība par Laimes terapiju stāstīt un runāt arī krieviski. Un īstenībā jau nav tik traki, kamēr tu runā ar vienu cilvēku, vai arī kamēr pretim ir cilvēks, kas saprot arī latviešu valodu un var „iemest” pa kādam latviešu vārdam. (Izmantojot latviešu kino klasiku –„eto moij krustdēls”.)  : ))

Bet te pēkšņi atskan zvans un es tieku aicināta uzstāties krievu televīzijā ar pusstundas garu interviju un sarunu.

Nu ko.....bailes dara savu....un man „piemetās” krampji vēderā un vēl visas citas somātiskās pazīmes, ka ...vienkārši esmu pārbijusies. Galu galā televīzijā neesmu uzstājusies vismaz 10 gadus. Un kur ta nu pusstundu viena pati. Un kur ta nu krievu valodā. Uztraukums ir milzīgs, bet.....es taču zinu kā tur ir ar to komforta zonu un ka ir jāsaņemas un šad tad jāmēģina no tās kaut soli izkāpt.

Parunāju ar vīru, parunāju ar citiem – visi uzmundrina un saka, ka to spēšu.

Man pārliecības vēl arvien nav  nekādas un es atlieku ieraksta laiku uz pēdējo piedāvāto.

Un sāku atcerēties visu, ko esmu par šo lasījusi, stāstījusi, runājusi un piedzīvojusi – ka vajag atslābināties, ka vajag  nomierināties, ka vajag paļauties, ka.... galu galā tak var patrenēties utt.

Mēģinu visu pēc kārtas. Un pēkšņi kaut kā saprotu – ka tas ir tas pats, kas iet ledainā ūdenī peldēties. Un es taču ziemā eju. Un es pat gūstu no tā prieku.

Un tā nu noskaņojos, ka īstenībā tā taču ir mana dzīve un es esmu kāda esmu. Es vienkārši no sirds pilnīgi godīgi izturēšos tā, kā vislabāk to varu un neuztraukšos par to, ka neesmu gana perfekta.

Tagad – jau atskatoties varu godīgi pateikt, ka bailes pazuda brīdī, kad iepazinos ar telpu un cilvēkiem, kur man būs jārunā. Un Ego palaida vaļā uztraukumu, ka nebūšu gana prefekta, tā vietā sirds piepildījās ar mīlestību.

Un tā nu varu teikt, ka droši vien arī turpmāk būšu gatava uzstāties televīzijā. Un arī turpmāk būšu gatava šad tad runāt kreiviski. Un ticu, jo vairāk to darīšu, jo labāk man veiksies.

Bet, ja gribi noskatīties klipiņu kā man gāja, tad es te ielieku linku. :)

https://tv.delfi.lv/video/cZsIi4BY/