Mans labākais draugs


autors: DZINTRA ČEVERE

Vai Tu sen esi uzdevusi sev jautājumu, kas īsti ir Tavs labākais draugs? Es izmantoju vārdu draugs, ja Tev patīk labāk draudzene vari lasīt tā, taču šoreiz dzimumam nebūs nozīmes. Kad man nesen kādos kursos uzdeva šādu jautājumu es sākumā apjuku...prātā uzreiz: vīrs, vecāki, māsa, draudzene(s), suns -  taču sajutu, ka tā nebūs šāda atbilde... apdomājot savu patieso atbildi, domāju, ko gan man īsti nozīmē draugs - ar draugu nekad nav garlaicīgi, tas vienmēr uzklausa, nerunā pretī, jautā ja vēlies runāt, paklusē, ja redz, ka to nevēlies, priecājas, raud, lasa grāmatas, atpūšas kopā ar Tevi, palīdz, kad vien nepieciešams, atbalsta, lai kāda būtu Tava izvēle, viņš vienkārši ir ... 

"Kas īsti ir tavs labākais draugs" - atbildu - tā esmu es pati, mana būtība, mani sargeņģeļi, mani neredzamie palīgi... varbūt viņi pēc skaita ir vairāki, tam nav nozīmes, bet ir šī iekšējā sajūta ka viņi ir un es ne mirkli neesmu viena.

Lūdzu nedomā, ka mani draugi un ģimene man nav svarīgi ... vai kā citādāk, nē gluži pretēji, es viņus ļoti mīlu un šeit runāju mazliet par ko citu. Ļauj man paskaidrot sīkāk.

Vai Tev ir kādreiz bijusi sajūta, ka nevēlies kaut ko darīt viena, ja paliec mājās viena un pārējie ģimenes locekļi vai draugi ir aizņemti un nevar Tev sastādīt kompāniju, Tu nezini ko lai dara, jo ir garlaicīgi, rezultātā, Tu līdz vakaram esi uzvilkusies, jo „nav ko darīt".  Proti, ka Tev ir vienmēr vajadzīgs kāds blakus, lai nebūtu garlaicīgi? Redz, man tā ir gadījies...

Bet, tas jau ir pagātnē...

Paliekot vienatnē ar sevi, es varu klausīties un vērot savas domas, varu netraucēti lasīt grāmatas, varu vingrot, meditēt, klausīties savu mīļāko mūziku, veikt mājas attīrīšanu, vienu vārdu sakot daudz ko un baudīt šo laiku, ko pavadu ar sevi. Man ar sevi nav garlaicīgi ne mirkli. Varu domās sarunāties ar sevi - savu dvēseli un saviem sargeņģeļiem un neredzamajiem palīgiem, kuri ar nepacietību gaida, kad nu beidzot lūgšu viņu palīdzību. Tas pat liek salīdzināt attieksmi kā pret vīriešiem - jo vairāk un biežāk Tu lūdz viņiem palīdzību un ļauj sev palīdzēt, jo labprātāk viņš to arī dara (Tikai nepārprotiet - bez galējībām), mēs sievietes ļaujam viņam izrādīt viņa vīrišķību un novērtējam to. Tā arī mūsu neredzamie palīgi, gaida, kad Tu beidzot palūgsi palīdzību, lai ar prieku darbotos Tavā labā.

Ar mīlestību, Dzintra

Komentāri (3)  |  2011-08-19 06:23  |  Skatīts: 4656x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
Dzintra* - 2011-08-19 17:11
Šis rakstiņš īsti laikā.Vakar pļāvu zāli un sev uz pleca sajutu kaut ko,savu sargenģeli.Bija tik patīkama sajūta,ka ir kāds man blakus,bet tai pašā laikā mazliet nobijos,vai viņš nāk mani no kaut kā pasargāt,vai vienkārši tāpat.Laikam ir svarīgi nenobaidīties un neaizbaidīt viņu.Sajūta bija ļoti laba,mīlestības pilna.Ko darīt,kā sākt sarunu,vai tikai klusēt un izbaudīt?

Dzintra* - 2011-08-19 17:40
Paldies, ka padalījies ar sajūtām.
Es parasti, kad jūtos labi, esmu vienkārši pateicīga viņiem par klātbūtni, un brīnumainām sajūtām un cenšos to izbaudīt un paturēt savā sirdī...baudu to... piepildos ar mīlestību, tajos brīžos nemaz negribas runāt...(vismaz man tā ir) un savukārt, ja , kas nomāc vai ir vēlēšanās parunāt - lūgt padomu, palīdzību, tad var uzsākt sarunu, jo viņi vienmēr ir blakus. Reiz, kad pa tumsu ziemā vēlu vakarā, sniegputenī viena braucu mājās pa aizputinātu šoseju - lūdzu palīdzību un aizsardzību, lai veiksmīgi tiktu mājās...un es to sajutu...sajutu, ka neesmu viena, arī uztraukums uzreiz atkāpās :)

Karinčiks* - 2011-08-19 18:18
Sveika!
Vispirms apsveicu ar jauno iespēju,,,būt te...
Paldies par jauko rakstu...
Bieži domāju par tēmu"draugs"..un piekritīšu 100% visā tajā ko raksti..Tā ir patiešām visjaukākā sajūta,kad ir draugs..uz ko vari pilnībā paļauties,kad tas ir nepieciešams..Visvairāk par visu es mīlu to sajūtu,kā mēs jūtamies esot kopā..
Lai veicas...


Atpakaļ