Fakti un realitāte


 Šodien atkārtoti noklausījos Pētera Kļavas un Andra Buiķa intervijas radioraidījumā Siluets:

(https://www.latvijasradio.lv/program/1/2010/03/20100328.htm),

kurā piedalās arī Rēzija Kalniņa. Fantastiskas intervijas. Fantastisks sarunu raidījums. Bet tas, kas mani reāli nošokēja no stāstītā, ka zinātnieki ir izpētījuši, ka tikai 3 vai 6 % cilvēki interesējas par Visuma uzbūvi, Visuma likumiem un pasaules kārtību un garīgo izaugsmi. Es diendienā tiekos ar ļoti daudziem cilvēkiem, un ļoti daudzus jūtu un redzu te mājas lapā, un man bija radusies sajūta, ka gandrīz visi cilvēki šobrīd ir meklējumos un pēta garīgās augšanas iespējas. Izrādās, ka nemaz ne. Ka tikai 3% vai 6% cilvēku (vienā vietā viņš teica tā, vienā tā). Tas skaits tad taču ir pilnīgi miniatūrs!!!!

Un interesantākais tas, ka tas nav saistīts ne ar izglītības līmeni, ne ar amatiem, ne sociālo stāvokli. Ka tikpat labi cilvēks var būt profesors un tikpat labi apkopējs, un viņš var piederēt gan pie tiem, kas garīgi aug un pie tiem, kam tas viss ir vienalga.

Apbrīnojami.

Man tas tagad kādu laiku būs jāapdomā.

No vienas puses iz izjūtu, ka manas nodarbības, mājas lapa, viss, ko daru kļūst jo dienas jo vajadzīgāks un noderīgāks, bet no otras puses – tātad statistiski tas ir tik ļoti maz. Vēl mani mierina doma, ka ļoti daudzi ir man jau tālu priekšā un garīgo izaugsmi veic jau ļoti padziļinātā līmenī, bet....viņi arī ir tikai šī mazā procenta sastāvā.

Bet ko dara citi? Kāda ir viņu dzīves jēga un misija?

Vai tiešām tikai piedzimt, iziet skolas gadus, apprecēties, piedzemdēt bērnus, nodzīvot darba mūžu, sagaidīt vecumdienas un nomirt? Bet kā vārdā? Kāpēc?

Vai tiešām visa šī mūža laikā ne reižu nerodas jautājums –ko mēs te darām, kāpēc, kas ir mana dzīves jēga, kā es varu kļūt laimīgs, kā mīlestības piepildīts?

Tad ar ko aizpildās viņu dzīve? Ar domām par ēšanu, pelnīšanu, mantu, varu (dažādos līmeņos) un slavu (dažādos līmeņos)?

Man grūti noticēt, ka tā. Man tiešām liekas, ka man jau vairākās paaudzēs apkārt ir tikai šie 6% cilvēku, kas par to domā un kas garīgi aug. Laime, ka tā.

Jā, šodien man nākas secināt, ka mēs katrs tomēr dzīvojam dažādās realitātēs. Par sevi varu secināt, ka patiešām sen neesmu bijusi tirgus laukumā, stacijā, autoostā vai vēl vietās, kur ir daudz dažādu cilvēku. Protams, arī Saeimā ne, arī dažādās organizācijās ne. Un ja tā padomā, tad tiešām no visiem šiem cilvēkiem droši vien, ka tikai kādi nedaudzi domā par to.

Un vēl ir interesanti, ka mēs jau piesaistām sev līdzīgos. Jo kā jau Tev esmu stāstījusi – diendienā esmu Dzintaros pludmalē. Un tur ir ļoti daudz cilvēku. Bet ja Tu zinātu, cik garīgas tēmas mēs tur risinām, cik jaukus viedus cilvēkus es tur satieku. Un, tas man, redz, atkaļ ļauj dzīvot ilūzijā, ka gandrīz visi par šo vien runā. :)))))

Jā...ir par ko padomāt.

Bet toties varu teikt paldies par šo raidījumu sēriju, kuru nu jau klausos atkārtoti un esmu lepna, ka mums te Latvijā ir tik gudri vīri kā Kļava un Buiķis. Lai gan....par citiem vīriešiem viņi ne cik cildinoši tur neizsakās.

Un vēl – man vienmēr patīk klausīties kā runā un domā Rēzija Kalniņa.

Jauki, ka ir tādi savējie. Citādi tik daudz lasu, skatos un klausos svešzemju cilvēkus, ka redz latviešu šādu raidījumu biju palaidusi garām.

Vēlreiz paldies Sandrai par ieteikumus šo visu noklausīties!

Komentāri (35)  |  2011-07-18 23:12  |  Skatīts: 8078x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
Elīza* - 2011-07-18 23:25
Inese, pabraukā Rīgā ar sabiedrisko transportu, paklīsti pa centrālo staciju, pa autoostu, paklīsti pa centrāltirgu, pa stacijas laukuma gājēju tuneļiem... :) Tā ir cita realitāte, nekā tā, pie kuras Tu esi pieradusi.

Inese* - 2011-07-18 23:53
Jā, Elīzīt. Es tieši par to jau te aizdomājos.

Elīza* - 2011-07-19 00:15
Māmiņdienā uzdāvināju mammai un vecmāmiņai Tavas grāmatas. Kā Tu domā, vai viņas tās lasa...? :) Nja, tāda nu ir tā situācija...

Krsitīne* - 2011-07-19 06:21
Manuprāt katram ir sava misija uz Zemes. Un ne visiem ir jābūt garīgi ļoti augstu attīstītiem, jāsaprot Visuma uzbūve utt, lai kalpotu Dievam. Cilvēks var būt labs sava amata pratējs, brīnisķīgs tēvs vai māte, vienlaicīgi godīgs un godprātīgs un arī caur to kalpot Dievam un Visumam. Un dzīvot viņš var pēc Dieva likumiem pats par to pat neaizdomājoties. Es personiski zinu tādu brīnisķīgu sievieti, labu mammu, kolosālu speciālistu, godīgu, bet par Dievu un Visumu viņa nemīl runāt, pasmaida, kad stāstu, bet es redzu, ka viņu tas nesaista. Katram savi uzdevumi uz Zemes, , savas garīgās vajadzības, intereses, galvenais, ka tavs dzīvesveids ir godprātīgs pret sevi un citiem.

Ina* - 2011-07-19 17:11
Nav Tevis nav Manis ir tikai viens veselums - Dievs, Apziņa.... Es, tu , viņš , mēs esam šīs vienotās apziņas daļas. Katra nākot uz šejieni ir izvēlējusies savu veidu kādā ceļā iegūt sev nepieciešamo garīgo izaugsmi. Apšaubot kāda izvēlēto ceļu mēs apšaubām paši savu ceļu, necienot citu ceļus, ļaujot prātam (ego) analizēt, noniecināt, nepieņemt citus, meš darām pāri sev .... esmu tu, tu esi es, mēs esam viens.

Sofija* - 2011-07-19 18:02
Es piekrītu tam, ka ne visiem ir nepieciešams iedziļināties visādās garīgās zinātnēs, praksēs, savā ziņā tās ir ''važas'', tas ir vairāk nepieciešams mūsu prātam nevis sirdij. Viss ģeniālais ir vienkāršs, trīs dižākie spēki Visumā - PIEDOŠANA, PATEICĪBA un protams visam pāri MĪLESTĪBA. Ar to pilnīgu izpratni pietiek, lai cilvēks būtu vesels, veiksmīgs un patiesi laimīgs, viss ir tika vienkārši, bet cik gan daudz dažkārt ir jāmācās lai to saprastu.
Pievienoju kādu klipu par šo tēmu:
http://www.youtube.com/watch?v=Ot3d1TLvxzo&feature=player_embedded

Inese* - 2011-07-19 18:22
Skaisti:)
Vienīgi cik cilvēku mēs katrs zinām, kuri ir veseli, veiksmīgi un patiesi laimīgi?
Ja tas ir tik vienkārši (un es no sirds piekrītu, ka tā ir), tad kāpēc laimīgu cilvēku ir tik maz.

īstenībā.....diez vai tie Kļavas pieminētie 6 % vispār tur sanāktu.
Protams, viņš jau tur nerunā par laimi. viņš vairāk par zināšanām un izziņu. Un tas patiešām ir saistīts arī ar prātu un saprātu.
Tādēļ jau mums tie doti, lai mēs tos vingrinātu :))))
Bez prāta jau ar nevar dzīvot :)

I* - 2011-07-19 18:43
2 frāzes liek aizdomāties, ka pati raugies citādi uz cilvēkiem:
Vai tiešām tikai piedzimt, iziet skolas gadus, apprecēties, piedzemdēt bērnus, nodzīvot darba mūžu, sagaidīt vecumdienas un nomirt? - Vai tas ir maz? Laist pasaulē cilvēciņu un to ikdienā audzināt...Kā vārdā? Savā, viņa, ģimenes, raugoties ikdienišķo situāciju priekam acīs... Ne vienmēr ir jāmeklē kaut kas vairāk. Tu pati raksti, ka mīli un priecājies par savu vīru.. Kā vārdā - vai tas ir svarīgi, ir taču vienkārši labi un viss, vai ne tā? :)
Tu raksti, ka vari secināt, ka patiešām sen neesi bijusi tirgus laukumā, stacijā, autoostā vai vēl vietās, kur ir daudz dažādu cilvēku. Protams, arī Saeimā ne, arī dažādās organizācijās ne. Un ja tā padomā, tad tiešām no visiem šiem cilvēkiem droši vien, ka tikai kādi nedaudzi domā par to. - Ne vienmēr cilvēki, kas uzturas publiskās vietās ir mazāk domājoši jeb seklāki, reizēm pat attīstītāki, jo viņi ir īstajā apritē, starp 100 citiem dažādo un viņi nevis spriež par dzīvi - kas to rada, kāpēc notiek tā vai citādi, bet gan dzīvo...Visbiežāk tieši dzīves sāpināti cilvēki sāk meklēt likumsakarības, kas, kāpēc , pievērsties psiholoģijai, filosofijai, un ir labi, ka tādu (ar citādu redzes skatu, sāpinātu, pārdzīvojušu smagākas grūtības cilvēku) ir tikai 3-6%. Aiz prieka pilnas dzīves neviens nemeklē cēloņus un likumsakarības, bet gan bauda to :))
Visi, kas mēs esam te, lasām Tavu lapu, interesējamies par psiholoģiju, filosofiju, ezotēriku, kaut kādiem augstākiem spēkiem, - patiesībā katram ir sava sāpe; kādam nav otrās pusītes, kāds ir pārcietis attiecību vai tuva cilvēka zaudējumu, kāds audzis bez tēva vai mātes, kādam nav bērnu, un citu daudz dažādu individuālu situāciju, bet kopumā visi tiecas pēc sirdsmiera, iekšēja tukšuma piepildījuma... Laimīgam cilvēkam tāds ir un viņam īstenībā m nekas nav jāmeklē...


Ineta* - 2011-07-19 19:09
Žēl tikai, ka tie, kas nemēģina dzīvot pareizi - pēc Visuma likumiem ietekmē visu mūsu planētu Zemi, jo var pienākt brīdis, kad šādi vairs turpināt evolucionēt uz Zemes nevarēsim un visam būs jāsākās no jauna... tāpēc būtu svarīgi, ka vismaz 10% nevis tikai 3 vai 6 domātu un vismaz izzinātu šādas lietas...
pārāk maz mums ir tādu cilvēku, kuriem šīs lietas satrauc arī globālā mērogā! diemžēl, domājam/ ticam vai noliedzm šī lietas- viss notiks tāpat...

Inese* - 2011-07-19 19:53
Ai, te nu mēs esam aizrunājušies uz visām pusēm vienlaicīgi un mazā komentāru sadaļā būs grūti to visu izrunāt.

"...Vai tiešām tikai piedzimt, iziet skolas gadus, apprecēties, piedzemdēt bērnus, nodzīvot darba mūžu, sagaidīt vecumdienas un nomirt? - Vai tas ir maz?..."

nu...tas nav maz. tas ir mūsu ceļš. Svarīgi ir vai saprotam kur ar to visu ejam. Vai pasauli ar to darām labāku vai sliktāku. Vai dzīvojam radošu un mīlestības piepildītu mūžu, vai arī tieši pretēji - graujam visu, kas mūsu ceļā (tai skaitā sevi un savu dzīvi, savu tuvāko dzīves, savu valsti, savu tautu utt.).

Lai to saprastu ir kaut drusku jāsaprot dzīves, Visuma un pasaules kārtība.
Jo vairāk cilvēku to zinātu, jo vairāk varētu dzīvot laimīgāku un mīlestības piepildītāku dzīvi.

es nesūdzos- es pati tā dzīvoju un cilvēki, kas ir ap mani tā dzīvo. Man vienīgi izbrīnija, ka tik maz ir cilvēku, kas par to aizdomājas. un es tomēr izjūtu, ka esmu veseluma sastāvdaļa un man rūp, kas notiek ar mums visiem kopā.

Un tādēļ gribēju ar Tevi par to parunāt.
bez uztraukuma. bez agresijas. bez dusmām.
vienkārši - kopā par to padomāt un parunāt:)

Sofija* - 2011-07-19 20:05
Visa pamatā ir izpratne, ka mēs esam viens vesels - VISS IR VIENS - Kad beidzot cilvēki sapratīs, ka, tas, ko viņi dara citiem, patiesībā ir tas, ko viņi dara sev, tad sāksies patiess uzplaukums visās jomās. Tas, caur kādām mācībām un praksēm tas notiks nav svarīgi, varbūt kādam pietiek ar frāzi: ''nedari otram to, ko nevēlies lai tev dara'', bet kādam būs ilgāks ceļš ejams, caur nez cik skolām. Es pilnīgi noteikti nevēlos noniecināt prātu, tas ir brīnišķīgs instruments, arī man pašai patīk to likt lietā, bet svarīgi ir, lai Dvēsele būtu ''saimniece'', nevis prāts, kam nemitīgi visu jāanalizē. Svarīgi ir būt patiesam, tādam kāds esi, nevis mēģināt izdabāt un visiem izpatikt, tas nav iespējams, tādā veidā mēs mūkam prom no sevis, noniecinot savu patieso būtību. Būt patiesiem ir ļoti svarīgi! Un runājot par tā saucamām garīgām mācībām un praksēm, bieži vien arī tā ir ilūzija, vienalga vai tās ir ''dzelzs važas'' vai ''zelta važas'' tās vienalga ir važas, nevajag pieķerties nekam, arī ne tā saucamai patiesībai, jo arī tā ir mainīga, ik mirkli viss plūst un mainās, katru brīdi mēs piedzimstam no jauna, un mums tiek dota jauna iespēja arvien paplašināt savu apziņu. Lūk, šis bezgalīgais attīstības process, kas ir pati dzīvība, arī ir tas svarīgākais, un tā ir mūsu lielākā laime, nemitīgi augt un attīstīties.

Inese* - 2011-07-19 20:19
man patika ka, kādā no šiem raidījumiem Kļava teica, ka patiesi zinošs un brīvs cilvēks (brīva dvēsele) pārkāpj pāri visām mācībām.
Važas tās ir tikai tik ilgi, kamēr mēģini ievērot cilvēku izdomātos likumus. kamēr pakļaujies kādai organizācijai vai (garīgai) praksei.
Visuma zināšanas atbrīvo.
Savažojam sevi mēs paši, daudz ko pārprotot, daudz ko pāspīlējot vai fanātiski kam pieķeroties:) Bet arī tas ir ceļš. un kādu tieši tas dara laimīgu:)

tas ir tāpat kā laulības - kāds uzskata ka tās ir važas, kāds, ka zelta važas, kāds vienkarši bauda laimi un mīlestību būdams laimīgā laulībā.



Elīza* - 2011-07-19 20:48
Ai, cik viss ir sarežģīti un cik vienkārši vienlaikus :))

Sofija* - 2011-07-19 21:00
Es nedomāju, ka ''važas'' var darīt kādu laimīgu, tā ir ilūzija. Par laulībām runājot, divi cilvēki var būt kopā arī būdami brīvi, tā ir pilnīga uzticēšanās bez ''važām'' , ar patiesu izpratni par to, kas ir šī mīlestība starp abiem, pilnībā ļaujot otram cilvēkam būt ''brīvā lidojumā'', neierobežojot viņu ar vispārpieņemtiem principiem par laulību kā tādu. (Es šeit nedomāju krāpšanu vai tml.)

Inese* - 2011-07-19 21:12
es ar tām važām domāju, ka viss ir mūsu attieksme.

Vienam baznīca ir ceļš, laime, atrisinājums, kādam citam važas. Vienam skola ir ceļš, kādam citam važas.
Nu....viss atkarīgs no tā kā to uztveram :)

Un tāpat ar zināšanām - kāds uzzin likumus, un ir laimīgs un brīvs, jo tagad zin kā viss ir sakārtots un ir viegli tajā visā iekļauties.
Kāds cits uzzin likumus un padara savu dzīvi pa elli, jo nu ir atkarīgais no likumiem un tas viss sākumā ir sarežģīti.

Līga - sen nedzirdētā :)* - 2011-07-19 22:12
Sveika, Inesīt :)
Jā cik interesanti fakti, es arī līdz šim domāju, ka ir ļoti daudz cilvēku kas izzina Visuma likumus un dzīves misiju kopumā :) Es esmu laimīga ka esmu starp šiem 3-6% un domāju ka šie rādītāji tikai augs, jo katrs no šiem cilvēkiem ieliks jaunajā cilvēkā tās zināšanas ko viņš uzkrājis.
Vēlos padalīties ar Jums visām savā priekā, pēc gada bezdarbnieku statusā atradu savu īsto darba vietu, es ilgi meklēju un bija arī šaubas ka laikam jāturpina iesāktais, taču iekšējā balss teica "būs, būs tā īstā vieta, tikai uzgaidi" un tā lūk es pieņēmu izaicinājumu un tagad strādāšu Bērnudārzā, kaut gan man ir ekonomiskā izglītība - mani paņēma, varēšu izpausties radoši un darīt labu cilvēkiem - mani pat sākotnēji neinteresēja alga, galvenais tā sajūta ka jā šis ir tas ko akceptē mana iekšējā balss :) ar to gribu iedvesmot arī Jūs sievietes - ticiet un ieklausieties savā sirds balsī :)
p.s.esmu noilgojusies Inesīt pēc Tavām sarunām klātienē, kkas būs jādara šai lietā:) varbūt kādu dieniņu aizbraukšu līdz Dzintaru pludmalei apsveicināties :)
Mīļš paldies par rakstiem!

Inese* - 2011-07-19 22:19
Jauki!!! Apsveicu Tevi!
Jā - un noteikti atbrauc pie manis ciemos.
Tagad pārsvarā pie jūras esmu pa vakariem.

gaidīšu:)

svastika* - 2011-07-19 23:21
Jā man arī bija tāda sajūta, ka - ja es interesējos, tad visi citi arī, bet diemžēl tā nav.... Un bieži es atduros pret nesapratni un domām par mani, ka ar mani kaut kas nav kārtībā.... Man starp draugiem nav domubiedru, ir tik grūti, kad gribas ar kādu par to parunāt, bet jāatduras pret sienu...

Baiba* - 2011-07-19 23:28
Man liekas, ka ir vēl viena daļa tādu cilvēku, kuriem šie mūsu meklējumi un sarunas liekas nekam nevajadzīgas, ka tas viss ir lieks, jo viss taču ir tāpat skaidrs - tādi cilvēki, kuri jau ir piedzimuši ar šo Visuma likumu izpratni un viņi vienkārši dzīvo un pilda savu misiju. Viņi dzīvo ar prieku un ne par ko nešaubās!

Inese* - 2011-07-19 23:38
par šiem cilvēkiem ir milzīgs prieks. Tie ir sirdsgudrie viedie cilvēki. Bet tādu ar nav daudz.

Sofija* - 2011-07-19 23:48
Šeit kāds skaist citāts par laulību:
''Mīliet viens otru,bet neļaujiet mīlestībai sevi saistīt:
Lai tā drīzāk ir viļņojoša jūra starp jūsu dvēseļu krastiem.
Pildiet viens otra kausu, bet nedzeriet no viena kausa.
Dodiet viens otram no savas maizes, bet nekodiet no viena rieciena.
Dziediet un dejojiet kopā un esiet līksmi, bet ļaujiet katram no jums būt par sev.
Gluži kā arfas stīgas ir katra par sevi, kaut arī tās skan vienā mūzikā.''
( Halīls Džibrāns ''Pravietis")

Es par to pieķeršanos, ja mēs kādam sekojam, mēs nesekojam sev, tas tad vairs nav mūsu īstenais ceļš. Mēs varam dalīties savā pieredzē, iedvesmot cilvēkus, bet katram pašam savā ''kalnā'' ir jāuzkāpj. Par baznīcu runājot, tas ir bizness un strikti novilktas robežas.

Sofija* - 2011-07-19 23:48
Šeit kāds skaist citāts par laulību:
''Mīliet viens otru,bet neļaujiet mīlestībai sevi saistīt:
Lai tā drīzāk ir viļņojoša jūra starp jūsu dvēseļu krastiem.
Pildiet viens otra kausu, bet nedzeriet no viena kausa.
Dodiet viens otram no savas maizes, bet nekodiet no viena rieciena.
Dziediet un dejojiet kopā un esiet līksmi, bet ļaujiet katram no jums būt par sev.
Gluži kā arfas stīgas ir katra par sevi, kaut arī tās skan vienā mūzikā.''
( Halīls Džibrāns ''Pravietis")

Es par to pieķeršanos, ja mēs kādam sekojam, mēs nesekojam sev, tas tad vairs nav mūsu īstenais ceļš. Mēs varam dalīties savā pieredzē, iedvesmot cilvēkus, bet katram pašam savā ''kalnā'' ir jāuzkāpj. Par baznīcu runājot, tas ir bizness un strikti novilktas robežas.

Elīza* - 2011-07-20 00:57
Varu piekrist Svastikai. Man ir tikai Inese un viena draudzene, ar kuru varu parunāt par garīgām tēmām. Ja sāku runāt ģimenē vai ar draugiem, uz mani skatās kā uz slimu :(

Inga* - 2011-07-20 01:53
Es jau sen vairs nevienam neuzspiežu savu viedokli un par garīgām tēmām runāju tikai ar tiem, kam tas interesē, citādi tā ir lieka enerģijas tērēšana. Protams ir situācijas, kad kāds to lūdz, tad ir pilnīgi cita pieeja šīm tēmām, bet strīdēties gan nav nekāda jēga, jo cilvēks dzird tikai to, kam viņš ir gatavs, un reizēm varbūt pietiek ar kādu īsu frāzi lai cilvēks sāk aizdomāties par savu dzīvi un esību. Man vienmēr tā ir bijis, ka es esmu kādu soli priekšā saviem līdzcilvēkiem, tas par ko es runāju kādus gadus atpakaļ un tad citi par mani smīkņāja, tagad paši sāk par to runāt, kā par jaunu atklāsm, bet tas nav svarīgi, būtiski ir tas, ka cilvēki sāk mosties jaunām enerģijām un transformācijām.

Inese* - 2011-07-20 03:35
Nu...mēs esam sievietes un mums būtiski ir runāt :)
Tādēļ ir svarīgi, ka varam satikt sev līdzīgi domājošos un runāt to, ko domājam un tā kā domājam.
ja nav neviena, kas mūs saprot ir grūti.
Man nav tādas pieredzes, bet es domāju, ka tas man būtu sarežģīti.




Lapa | 1 [2] |

Atpakaļ