Zīmes, brīdinājumi, steiga un miers


 Šodien gribu ar Tevi parunāt par zīmēm, ko saņemam ik dienas. Un par to, vai tās redzam, vai ievērojam un cik tiešām tām jābūt, lai saprastu.

Zinu, ka šī ir tēma, par kuru jau esam runājušas un kuru esmu solījusi reiz uztaisīt kā semināru, bet tā kā vēl tas nav noticis, tad turpinām šo sarunu te.

Vai Tev izdodas ik dienas izprast ko Visums Tev grib teikt? Vai ej rokrokā ar kopējo Dabas plūdumu, vai gribi to apsteigt?

Īstenībā – vai esi padomājusi, ka Daba nekad neko nesasteidz. Nakts nedzen dienu – un nebūs tā, ka saule šodien norietēs ātrāk. Diena nedzen nakti – saullēkts nebūs agrāk. Bet  mēs?

Manas šā brīža zīmes man neglaimo. Es tiešām dzenu laiku un sevi un tas galīgi neatbilst manai laimei, laimes terapijai un Dabas kopējam plūdumam. Šī ir mana šā brīža mācība – saprast no kā atteikties, lai atkal spētu ievilkt elpu un atgūties.

Un es esmu saņēmusi brīdinājumus arī pa tiešo. Sestdien braucot no mammas pa Jelgavas štrāsi mani notur policists un prasa „kur jūs tā steidzaties?” – un es atbildu „man galīgi nav laika. Es neko nevaru paspēt”. Un tajā brīdī saprotu, ka vēl godīgāk pateikt nemaz nespēju. Viņš paņem manas tiesības un aiziet, bet man sariešas acīs asaras un man ir jāparaud par to, ka netieku galā ar savu dzīvi. Ka mamma gribēja, lai vēl pasēžu un ar viņu parunājos, bet man jāatsaka un jābrauc prom. Ka Toms zvana, ka viņam sastrēgums kafejnīcā, cilvēki stāv rindā un man sen jau bija jābūt tur, bet es vēl pāris stundas vismaz nebūšu. Ka man mašīna piekrāmēta ar zemenēm, gurķiem un zaļumiem,  un man noteikti jāaizbrauc mājās un tas viss jāizkrāmē un būtu arī jānotīra. Ka ir tik šausmīgi karsts (+31) un satiksme tik lēna. Ka man gribētos rakstīt grāmatu, bet tam man vispār nav laika. Ka.....   Un tai brīdī pienāk policists un saka : „mēs jums izrakstījām brīdinājumu. Jums nebūs jāmaksā sods, bet, lūdzu, brauciet lēnāk”. Un es tik ļoti saprotu, ka šis brīdinājums man ir ne jau no policista. Ka šis brīdinājums man ir daudz nopietnāks un attiecas ne tikai par braukšanu. Visums man skaidri un gaiši saka, ka šobrīd es skrienu pa ātru un daru par daudz.

Šorīt izgāju paskatīties uz savām puķēm – divos podos puķes uz iznīkšanas robežas. Tās ir pārlaistītas. Un tajā brīdī saprotu, ka šī ir vēl nopietnāka zīme, kā policista brīdinājums. Puķes un dzīvie augi mājās simbolizē dzīvību un veselību. Divi podi gandrīz beigti. Un man ir jādomā cik un kā mēs ar Tomu šobrīd pārtērējam savu enerģiju un vai tikai šis simbols nav par mums.

Lūk , bet ne jau es te atnācu Tev izsūdzēt bēdas. Galīgi ne. Es vienkārši gribu padalīties ar šo savu piemēru, kas varbūt arī Tev noder, lai saprastu, ka Visums vienmēr mums saka priekšā kas ar mums notiek. Ka māja vienmēr Tev (un man) ziņos, ja ar mums kaut kas nav kārtībā. Ka, ja vien nepratīsim apstāties pašas, tad mūs noteikti apstādinās – policija, veselības traucējumi vai kāda cita situācija.

Tādēļ mums ir jābūt tik jūtīgām un gudrām, lai saprastu ko un kā mainīt. Un tik stiprām, lai to tiešām izmainītu.

Es šodien mēģinu.

Tu jau zini, ka vislabāk atpūšos un atjaunojos tad, kad sarakstos un sarunājos ar Tevi. Ir rīts. Ir tūkstošs darbu, ko man tagad vajadzētu darīt, bet.....lai tie pagaida. Man jāatjauno spēki. Es sēžu pie datora un smaidu. Es rakstu Tev. Un tūlīt es celšos. Un tūlīt sāksies diena. Un es būšu gan kafejnīcā, gan vakarā seminārā, pa vidam aizvedīšu grāmatu pasūtīju Rozes grāmatnīcai, bet tagad ir – šeit un tagad- tagad ir tikai šis mirklis un es smaidu un runāju ar Tevi. Par zīmēm. Par Visumu. Par to, kas mums ir tik svarīgs.

Lai Tev laba un mierīga diena! Lai izdodas baudīt vasaru, sauli un sevi tai visā! :)

Komentāri (43)  |  2011-07-06 18:21  |  Skatīts: 9377x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
Ilva* - 2011-09-05 05:02
Cik...labi, ka ir šis Tavs rakstiņš...tieši šobrīd to pārlasiju vēlreiz...un tieši šobrīd es sapratu....cik zīmīgi bija vakardienas notikumi....un tikai šovakar es saprotu to nozīmi....jo ziņas nebija visai iepriecinošas......un es saskumu pa nopietno....bet tagad izlasot šo...sāku anlizēt...jā-man ir ko pārdomāt....un ir ko mainīt....savās domās un rīcībās....pa nopietno...bet šajā ir spēks...PALDIES Inesīt:)

Inese* - 2011-09-05 19:09
Man prieks. Man arī tā ir, ka paiet laiks un saprotu, ka tā taču bija zīme. ka jādara ir konkrēti tā, nevis kā biju domājusi iepriekš.

Un tajā tiešām ir spēks.:)

Maija* - 2011-09-07 02:45
Vai varat lūdzu iedot linku uz to filmu "Sarunas ar Dievu"?

Essa* - 2011-09-07 03:37
Filma "Sarunas ar Dievu" ir saistīta ar Nīla D.Volša grāmatu "Sarunas ar Dievu" jebšu tas ir pavisam kas cits?

xxx* - 2011-09-07 03:48
http://my-hit.ru/film/2057

Inese* - 2011-09-07 05:23
Tas ir viens un tas pats un pats Volšs ir galvenā lomā:)

Un paldies Tev, xxx*, ka zini kā kur katru filmu atrast un mums palīdzi noorientēties :)

Essa* - 2011-09-07 16:13
Mīļš paldies par info! Tagad ļoti vēlos noskatīties arī filmu :) un arī no manis sirsnīgs paldies Tev, xxx ,par fimas linku!

xxx* - 2011-09-07 16:59
Ja runājam par filmām, te ir dažas kuras kādreiz mani uzrunāja:
Filma liek diezgan aizdomāties
1972 Siddhartha - Сиддхартха (Conrad Rooks) - http://my-hit.ru/film/11082
Filma balstīta uz pateisiem notikumiem
Miera kareivis - Peaceful Warrior
http://my-hit.ru/film/593
Filma dvēselei
Ashes_And_Snow
http://www.tfile.ru/forum/viewtopic.php?t=47978
Ir vēl citas filmas, kuras pēdējā gada laikā ir mani uzrunājušas, bet nu visu ar mēru :)







zumZum* - 2011-09-08 06:21
Domaaju, domaaju, kur rakstiit un likaas, ka sheit laikam buutu vislabaak... atnaacu dikti prieciiga no darbinja shodien maajaa, iegaaju internetaa kaa parasti paarbaudit savu epastu un visu paareejo un - bums! Bojaa gaajis Kaarlis Skarstinjsh! Sakjeru ar abaam plaukstaam seju un asaras vnk saak ripot un ripot [aar vaigiem. Veel viena laba cilveeka mazaak. Peec intervijaam un visa paareejaa vareeja saprast, ka vinjsh tieshaam bija cilveeks, kursh rakstaams ar lielo burtu.... un taa raudot, protams aizdomaajos - cik tad mums katram ir atveeleets tas laiks? cik daudz mees sakam - aj, riit, riit riit. Cik biezhi izejot pa durviim nepasakam saviem miiljajiem, ka vinjus miilam? Cik biezhi mees visu uztveram kaa pashu par sevi saprotamu?
Es zinu, ka Dievam nav jaapilda muusu veeleeshanaas, zinu, ka pashi veidojam savu dziivi, bet pilnigi gribas pajautaat - kaada tad jeega, ja vienaa acu mirklii tu vari pazaudeet visu? pilnigi visu? Jaa, jaaiet cauri tad kaarteejai maaciibai, bet tas ir tik nezheeliigi..... palika Skrastinjam divas meitinjas un sieva... brrr..... diivaina sajuuta iekshaa.. ljoti skumiigi...... kamiins kuraas un tik daudzas domas pa praatu skraida... gribas tikai miiljot savu miiljos un viss paareejais uz doto briidi liekas mazsvariigs....

Inese* - 2011-09-08 17:43
Mēs arī skumstam un sūtam labas domas viņa piederīgajiem.
Ir dikti bēdīgi.

Un pat ja mēs zinām, ka tā ir dzīves kārtība, tik un tā šādos brīžos gribas paklusēt un vēl vairāk novērtēt to, kas mums tiek dots tieši šodien šeit un tagad. Mēs jau nezinām uz cik ilgu laiku tas viss tā būs...


Essa* - 2011-09-08 22:01
...pievienojos zumZum un Inesei...ir skumji...vēl tik daudz kā varēja būt....un vārdi nesniedz mierinājumu.
Inesei taisnība....gribas pateikties un novērtēt vēl vairāk to,kas tiek dāvāts tieši šodien...šajā brīdī...

zumZum* - 2011-09-09 02:21
Vinja sieva gaida 3o beerninju.. jo Kaarlis ljoti girbeeja puiku.. cerams, ka buus puika un varees nosaukt par Kaarli. Uzreiz kaa to uzzinaaju aizdomaajos par Maikla Njuutona graamataam......
(-_-,)

joliite - 2011-09-16 17:16
Pēdējās divās dienās ar mani ir notikušas tādas lietas, ko padaidām vēl nesaprotu. Vispirms sabojājās "fleš" atmiņas disks, kurā ir daudz informācijas. Par laimi daudz kas ir saglabāts arī citur, bet daļu informācijas es zaudēju... Pēc tam pazuda plānotājs, kurā atrodās arī svarīgi dokumenti, kā arī informācija. Burtiski izkūpēja gaisā! Tagad jāsaprot ko tas nozīmē...

joliite - 2011-09-16 17:21
...re kā, vajadzēja tik uzrakstīt par savu bēdu, un nācās paskatīties uz situāciju no citas puses un mans plānotājs atradās tur kur tam nepavisam nejadzēja būt:). Tiku cauri tikai ar brīdinājumu! Bet es padomāšu kapēc tā notika...

Kristīne* - 2011-09-24 16:04
Bet kā atšķirt īsto intuīcijas balsi no neīstās, jeb kā atšķirt vēlamo no esošā. Es "slimoju" ar kaiti, ko pati nosaucu fantāzijas, ilūzijas protams, jo vecāka palieku, jo vairāk piezemējos. Un dzīvē gadījies tā, ka visas manas spēcīgās ilūzijas tikušas sagrautas. Un, pladies Dievam. Bet joprojām manī sajūta, ka varu sajaukt patieso intuīcijas balsi ar savām fantāzijām. Piemēram, iepazinos ar vīrieti un "mana intuīcijas balss teica - jā,viņš ir tavs cilvēks." Bet mēs izšķīrāmies un mūsu starpā nekas nenotiek jau 2 gadus. Visvairāk mani satrauc nevis tas,ka nav konkrētais vīrietis manā dzīvē, bet ka es KĻŪDĪJOS. Ka nevaru ticēt pati sev. Kā atšķirt fantāzijas no īstenības? Padalieties, lūdzu, ar savu pieredzi. Paldies!!!

Inese* - 2011-09-24 19:36
Vienīgais, kas mums ļauj saprast vai zīmes ir no Dieva vai nav, ir zināšanas par Dieva likumiem un Visuma sistēmu.
Ja tas, ko saprotam un redzam ir saskaņā ar Visuma liekumiem, tad tam var un vajag ticēt. Ja nē, tad nē.

Savukārt par īsto un vienīgo.
Nu...mēs ar vīru arī esam šo pārrunājuši, ka ir jāatšķir vai domā, ka mīli, vai tiešām mīli.
Tad, kad ļoti gribas sakārtot savu dzīvi un izveidot ģimeni, šad tad esam ar mieru iestāstīt sev jebko. Bet tad svarīgākais ir saprast vai pa īstam mīli. Vai Tev ar šo cilvēku ir labi. Vai Tu patīc pati sev, klad esi ar viņu. Vai ar viņu vienmēr jūties atbrīvota un patiesa. Vai vari attīstīties un augt un vai viņš var attīstīties un augt.
tie ir tie galvenie rādītāji :)

es-*Kristinei* - 2011-11-04 23:28
Lai iepazītu sevi, tiek sūtīti dažādi cilvēki:ari tas, ar kuru nekas nenotiek 2 gadus. Izejot pamatigi un apzinigi caur doto situaciju, varbut atrisinaas kas cits, piem. kada bernibas trauma. Bet patiesa iedzilinasanas sevii prasa piepuli un darbu. Bet gribas skaisti un uzreiz, ka to apraksta Inese. Un tad saakas paniska, iespejams, ieklausishanaas ''kaadaas balsiis"'. Un tikai viedais pateiks, kura no taam ir iistaa , intuicijas balss. Ari satans to izmanto, musu leetticibu. Nav jaabaidaas dzivot sava dzive, kuraa ir ari tas, ar kuru 2 gadus nekas nenotiek. Lai cik gruti nebutu.

Kristīne* - 2012-02-22 03:07
Vēlos padalīties ar savu stāstu par Visuma zīmēm. Janvāra beigās es dzirdēju darbā, ka manai kolēģei bija applūdis dzīvoklis. Augšējā dzīvoklī bija plīsusi karstā ūdens truba. Es patiesi jutu līdzi savai kolēģei. Vēlāk viena cita kolēģe arī stāstīja par ūdens caurules plīšanu. Un vakar vakarā es pamanīju, ka manā dzīvoklī tek karstā ūdens pievades truba. Vaina vēl bija necieīga, bet šī caurule varēja plīst. Paldies Dievam, ka izsaucu laicīgi meistarus un novēsu lielākas nepatikšanas.



Lapa | [1] 2 |

Atpakaļ