Spēles ar uguni


Kā Tev iet? Es sen neesmu ar Tevi tikusies un sarunājusies. Nu jau būs kādas 3 dienas. Pa šo laiku ir daudz kas noticis un daudz kas tāds, kas ir stāstīšanas vērts, jo pilns dažādām atziņām un izjūtām.

 

Ir iznācis žurnāla UNA pielikums par attiecībām. Ir tur manas dzīves stāsts. Kādā no sarunām izstāstīšu kā jutos lasot savu dzīvi ar cita roku rakstītu.

Ir bijušas fantastiskas tikšanās un jauki semināri, kas mudinājis domāt vēl un diskutēt vēl.

Esmu bijusi dažādos pasākumos, tai skaitā šodien noskatījos filmu „Sekss un lielpilsēta 2”.

 

Filma krāsaina. Skaista. Un bija epizodes, kas ir vairāku sarunu vērtas.

 

Gribu ar Tevi par to parunāt.

 

Piemēram, viena epizode bija par to vai atļauties skūpstīties ar citu, ja tev ir vīrs, vai nē. Vai pateikt viņam par to, ja tā ir sanācis, vai tomēr nē.

Filmā tas viss bija skaisti. Viņa viņam pateica, viņš viņai uzdāvināja melnā briljanta gredzenu un viņi dēļ tā pārvarēja laulības krīzi.

 

Bet dzīvē? Kā ir dzīvē?

 

Vai ir pieļaujams skūpstīties, pieglausties, flirtēt, koķetē, vai varbūt pārgulēt ar kādu citu, ja esi precējies?

Un kur ir tā robeža, kuru pārkāpt vai nepārkāpt?

 

Kā tas ir Tev?

 

Es zinu par sevi. Man patīk būt viena vīrieša sievietei pat domās. Man patīk būt sava vīra sievai. Tikai tā es saprotu ģimeni. Tikai tā es mīlu.

 

Jo, ja zinām, ka domas rada notikumus, ja zinām, ka domas materializējas, tad sanāk, ka, ja kaut domās kādam pieglaužamies, ar kādu tuvināmies, tad šādi formējam nākotnes notikumus. Tātad sev atļaujam būt neuzticīgiem/ām.

 

Ko nozīmē neuzticība?

 

Neuzticība ir enerģijas noplūde.

 

Ja mīloši sieviete un vīrietis kopā rada milzīgu spēku un kopēju radošu mīlestības enerģētiku, tad savukārt, veidojot mīlas trīsstūrus, rombus, astoņstūrus vai vēl kādas citas ģeometriskas figūras, mēs šo enerģiju sadalām starp visiem iesaistītajiem.Un tā vietā, lai mīlestībā stiprinātos un gūtu veselīgu vīrieša - sievietes enerģijas apmaiņu, mēs sevi tērējam slēpjoties, baidoties, noņemoties ar netīru sirdsapziņu, ar analizēšanu un uztraukšanos. Kam tas vajadzīgs? Vai tas kādam kaut ko dod?

Tā ir tāda kā spēlēšanās ar uguni.

Par visu vienmēr ir jāmaksā.

Un viss kā bumerangs nāk atpakaļ.

 

Un dzīve gādās par to, lai visas sāpes, ko mēs esam kādam nodarījuši, mēs saņemtu atpakaļ.

Vai gribēsim?

 

Es novēlu Tev dzīvot mīlestībā un harmonijā. Tiklīdz sākas slēpti gājieni, noslēpumi un meli – tā ir destruktīvā enerģija. Tā ir ārdoša enerģija.

Vienlaicīgi nevar gan radīt (mīlestību, ģimeni, labas attiecības utt), gan ārdīt. Sanāk vai nu viens vai otrs.

 

Es Tev novēlu Mīlestību!

Komentāri (39)  |  2010-07-09 05:22  |  Skatīts: 10066x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
blondā* - 2011-12-08 17:49
Inese, paldies par Jūsu komentāru. Vai šeit ir kāds, kas savu nepieciešamību kutināt nervus ir transformējis garīgā virzienā? Labprāt parunātu par to un uzklausītu citu pieredzi :)

Ilona* - 2011-12-08 20:48
Lai cik tas smagi izklausītos, bet ģimenes siltums ir atkarīgs gk.no sievietes. Arī ģimenes vīrieša veiksme karjerā lielākoties liecina par "aizmuguri". Varbūt pelēku, vienkāršu, bet iekšēji ļoti, ļoti mīlošu.
Tiklīdz mēs, sievietes, sākam runāt - es, man, es un man, tā vīrietim sākas problēmas. Līdz ar to mums arī. Ja vīrietis mums izkrata savu sirdi, izklāsta savas problēmas mums, latvietēm, "padomju laika" audzināšanu saņēmušām, ir jāmācās saprast, uzklausīt, atbalstīt, mīlēt, bet nevis justies spējīgākām, patstāvīgākām, un censties pašām risināt visas ekonomiskās problēmas. Mūsu vīrieši paši to lieliski var, un labāk kā mēs, jo viņiem no dabas tas paredzēts. Mums vislabāk sanāk viņus atbalstīt.
Nedomājiet, ka man nav darbs, bērns, mājas darbi, vakariņas....ir, bet es mācos būt no dienas uz dienu labāka sieva, jo sieviete ir ģimenes pavarda aprūpētāja.

Maija * - 2011-12-08 23:36
Un tajā pat laikā spēt saglabāt savu ES un neaizmirst mīlēt sevi. Teikšu atklāti, izklausās diezgan grūti. Tas nenozīmē, ka es noliedzu, Ilona, visu,ko Jūs esat uzrakstījusi (pat ļoti tam piekrītu), tikai man tas šķiet dzīvē grūti apvienojams ar to sevis nepazaudēšanu. Jo lai mīlestība un atbalsts plūstu, tam avotam kaut kur ir jāatjaunojās. Gribētos dzirdēt no pieredzes kādu veiksmīgu stāstu par šo savienošanu.

Ilona* - 2011-12-09 17:42
Nu laikam tā katra misija, dzīves uzdevums ir tas, kas dod visam spēku.. patreiz man tā šķiet. Un lielākoties šis dzīves uzdevums, misija ir tas, kas mums dod milzīgu prieku pat tad, ja mums par šo darbiņu nemaksā.

Par sevis pazaudēšanu. Man gribētos teikt tā, ja mēs esam šajā lapā, tad vēl sevi jau tā īsti neesam atraduši.. Mēs esam procesā, mēs meklējam. Veltot sevi ģimenei, mēs neesam sevi pazaudējuši, jo tāda ir sievietes būtība. Jo ātrāk sieviete to saprot, jo harmoniskāka kļūst viņas un viņas ģimenes dzīve. Pa lielam mīlestībai nav vajadzīgs avots, jo vīru jau Tu mīli tāpēc vien, ka viņš ir. Ar visiem viņa kaitinošajiem trūkumiem, kuri sirds dziļumos ir tik niecīgi. Tu vari uz viņu dusmoties, bet tad iekšienē Tu jūti to milzīgo mīļumu pret viņu, bet tas jau netraucē man pateikt, ka manuprāt, viņš rīkojas nepareizi. Tā ir viņa dzīve, viņa lēmums. Tas pats attiecās uz bērniem. Tās ir viņu slimības, ar kurām viņiem lemts slimot, mans pienākums ir būt blakus, mīlēt un morāli balstīt.
Kāpēc tā rakstu? Tikai pāris dienas atpakaļ kā zibens ķēra atziņa, ka iekšēji dusmojos uz vīru, jo viņš nedarīja to, ko vēlējos. Es kā jau visu varoša sieviete biju centusies palīdzēt, man tas nebija īpaši labi izdevies. Tas bija radījis šo iekšējo stresu. Kad sapratu, ka biju metusies palīdzēt, kad neviens to nebija lūdzis, tikai bija nepieciešama mana morālā sapratne, tad sapratu, ka es cenšos risināt citu dzīves problēmas, grūtības. Es neļauju viņiem dzīvot savu dzīvi, un man nav laika dzīvot pašai savējo. esmu uzkrāvusi sev lieku slogu. Tad domās pateicu, ka katram savas grūtības risināmas un no manis tās ir prom. Es gribēju būt laba, bet NEVIENS JAU TO NAV LŪDZIS. Un tā ir māksla būt blakus, bet neuzbāzties, ļaut katram dzīvot savu dzīvi. tad arī būs laiks atrast sevi. Nepalīdzēt, ja nelūdz. Jo arī lūgt ir lemts iemācīties. Ja Tu palīdzi bez palīdzības lūgšanas, Tu neļauj cilvēkam augt. Es ceru, ka saprotami šo ideju uzrakstīju.

Mēs paši ar savām domām esam vainīgi pie savām dzīves problēmām. Lai cik skarbi tas arī nebūtu. iesākumā gribas meklēt visam vainīgo, bet tādu nav. Kad to pieņem, kļūst stipri vieglāk. Tieši tāpat, kad citiem atdod atpakaļ viņu problēmās un novēli veiksmi to risināšanā. Nenoņem otram to, ko Dievs viņam piešķīris.



Elīza* - 2011-12-09 18:06
Ilona, cik trāpīgi vārdi, paldies par Tavu komentāru!

Jannat* - 2011-12-12 21:19
Kaa likt maniit viiram, ka es vinju atbalstu, ja ieprieks to neesmu dariijusi - paudusi savu atbalstu? jo vinja probleemas bez uzaicinaajuma es risinaat nedriikstu - taa ir tikai cilveeka cieniisana viennoziimiigi...

Elīza* - 2011-12-12 21:52
Jā, mani arī interesē šis jautājums - kā atbalstīt, nerisinot otra problēmas? :)

Inese* - 2011-12-13 21:25
Vienkārši iekšēji vienmēr lepojies ar savu vīru. Tu pat sākumā vari viņam neko neteikt. Bet pats galvenais sevī audzē šo bezgalīgo mīlestību, apbrīnu un atbalstu vīram.
Un pēc tam jau tie īstie vārdi atnāks paši pa sevi un īstā laikā.

Elīza* - 2011-12-14 05:15
Paldies, Inesīt!

Elīza* - 2011-12-14 05:15
Paldies, Inesīt!

Jannat* - 2011-12-14 05:21
Paldies pa atbildi, jaa es atziistu ka par maz biju lepojusies ar savu viiru - un arii sodien bija saruna par so teemu - galvenaa atzinja ka gimene ir jaasargaa - nav jaaskaidra un jaazeelojas apkaart ciitiem, ka viirs manupraat nedara to vai so... tas viss ir lieki - gimene ir sveeta savieniiba un taas lietas nevajag klaastiit apkaart - muuzu dziivo muuzu maacies :)))

Jannat* - 2011-12-14 05:23
bet taa ir jau pagaatne - jauna sapratne jauns labs saakums ...:)


Baiba* - 2011-12-16 16:59
Esmu sapratusi, ka nekad nevajag runāt sliktu par savu vīru. Tas tiešām vājina ģimenes savienību. Pēcāk pašām būs kauns. Labāk izturēties pret mīļoto, it kā viņš jau būtu tāds, kādu vēlamies redzēt. Padomājiet par visām tām labajām īpašībām, kas piemīt jūsu vīram vai draugam, kuru dēļ jūs viņu iemīlējāt. Pat, ja mīlestība ir pagaisusi, to ir iespējams atjaunot.

Inese* - 2011-12-16 17:42
Jā, man patīk domāt par tiem diviem vilkiem. Kuru vilku barosi, tas augs.
Un tas attiecas gan uz savām, gan arī uz otra cilvēka labajām vai sliktajā īpašībām



Lapa | [1] 2 |

Atpakaļ