sadaļa: JAUNĪBAS NOSLĒPUMS
autors: INESE PRISJOLKOVA

Es to saucu par jaunības enerģiju, bet tikpat labi to varētu saukt par veselību vai sabalansētu, spēcīgu energolauku. Nu vārdu sakot jau kādu ilgāku laiku man patīk apzināties, ka cilvēks var dzīvot “neņemot galvā savus gadus vai personas koda cipariņus”.

Kā to darīt?

Man pašai tā ir jau pilnīgi dabiska shēma galvā un es jau arī neslēpjot ar to dalos. Un viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem šai savas enerģijas saglabāšanas attieksmē – ir necīnīties jeb neiet pret.

Pirmais, ko ir vērts pamanīt, ka dabā ir īpašs ritms un kārtība. Un ja ievērojam šo kārtību, tad ejam pa plūsmai jeb “pa vējam” jeb ar Dieva svētību. Savukārt tiklīdz dzīvojam kaut kādā savā citā ritmā, kur sanāk disbalanss ar to, kas notiek dabā, tā sākam pārtērēt spēkus.

Un tiklīdz pārtērējam savas rezerves, tā cilvēks izskatās vecāks par saviem gadiem un nesmukāks. Es ļoti labi šo zinu no pieredzes. Man ir bijis periods, kad izskatos un jūtos tā, ka šobrīd tā laika bildes negribās pat skatīties. Man bija kādi 34-36 gadi, kuros izskatījos vecāka (un nesmukāka) kā tagad.

Šobrīd, jau vairākus gadus (kādus 7) es kaut kā nevilšus esmu atklājusi savu jaunības formulu, un tajā ir vairāki priekšnoteikumi. Viens no tiem – dzīve saskaņā ar dabas ritmu.

Agrāk kaut kā par to neko nezināju, jeb nebiju sajutusi, ka daba un mēs paši vispār esam tik ļoti lielā mijiedarbībā. Mūsu ģimenē mēs kaut kādā ziņā visi bijām saistīti ar skolu un mācību gadu. Un sanāca tā, ka gada ritms vairāk bija saistīts ar “septembris – maijs”, nekā “janvāris – decembris”.

Kaut kā bija iegājies, ka visi lielie darbi sākas pēc atvaļinājumu sezonas ap septembri vai oktobri un ražas vākšana tika tad gaidīta uz aprīli maiju.

Un tad kaut kā burtiski pēdējiem spēkiem pienāca vasaras brīvlaiks vai atvaļinājumu sezona.

Man toreiz bija kādi 28-36 gadi. Strādāju izglītības sistēmā un reāli katru gadu paliku bez spēka. Nekādu dižu sasniegumu nebija, laimes un veselības arī ne. Kaut kā tā dzīve gāja un es nevarēju saprast, bet kad tad būs “mans laiks” un kad tad es būšu uz tā 9tā viļņa.

Un tad, soli pa solim tas viss mainījās. Es aizgāju no darba izglītībā (lai gan šobrīd jau arī ir it kā tā izglītošanās nekur tālu nav palikusi), un pagāja gadi līdz tā mācību gada jušana pazuda.

Un vēl pēc kāda laika aptvēru, ka jūtos daudz labāk, ja visaktīvākais darbošanās laiks ir vasara un ražu vāc rudenī, tad kad dabā tas paredzēts.

Sāku tā dzīvot, un liels bija mans pārsteigums – cik atjaunojoši tas bija priekš mana ķermeņa un enerģētikas.

Vēl viens atklājums notika tad, kad vairāk iedziļinājos cilvēku čakru enerģijas būtībā. Un arī tas izrādās, ka ir saistīts ar gada ritmu un ir mēneši, kad pilnīgi dabiski harmonizējas apakšējās čakras, un pilnīgi cits laiks, kad pašas no sevis kārtojas un attīstās dievišķās -augšējās čakras.

Lai ieviestu pašas sev kādu skaidrību par to, kas tad ar to gada enerģētiku notiek, sarunājām izveidot vienu vebināra nodarbību tikai par šo vien. Nu un tad nu šo piektdien -29.janvārī plkst. 20.00 runāsim par gada enerģētiku, par diennakts enerģētiku, par mūsu pašu enerģētiku, par saistību ar čakrām un ar dziedināšanos un līdzsvarošanos. Ko vieglāk darīt no rīta, ko vakarā, kas pats par sevi harmonizējas naktī, kas ziemā, kas vasarā.

Čata istaba darbosies jau no 19.00 un tai laikā varēs uzdot man jautājumus par jebkuru sev interesējošu tēmu. Šo stundu es tam rezervēju.

Ja vēlies piedalīties, skat vairāk info https://pavasarastudija.lv/11942-ineses-vebinaru-kalendars/

Vēl viens saistīts raksts par šo tēmu ir: https://pavasarastudija.lv/11943-vebinars-par-gada-energetiku/

Uz tikšanos, Inese