sadaļa: ČENELINGS
autors: INESE PRISJOLKOVA

Kaut kā pēdējā laikā plus mīnus visas domas ir saistītas ar čenelingu, ar telepātisku saziņu un debesu dziļumu utt. Un tad arī tie piemēri nāk prātā visādi, cik lēnām mēs (cilvēki) esam vēruši savu apziņu vaļā un cik saudzīgi tas notiek. Piedevām – ar kādu pretestību un varbūt pat protestu, ja ne pašiem pret sevi, tad varbūt no apkārtējiem.

Es pati daudz apkārtējos neklausos un man šai ziņā ir pilnīgi vienalga “ko par mani padomās”, bet Pavasara studijā tiekoties ar citiem, ļoti bieži cilvēki saka, ka sastopas ar citu nesapratni un pat pilnīgu noliegumu, ka nekas tāds nepastāv un “tu esi ku-kū”.

Un var jau būt, ka viegli pateikt – neņem galvā. Bet ja ļoti tuvi un mīļi cilvēki domā savādāk, tad droši vien, ka ir sāpīgi.

Un tad man šodien parādījās tāda kā vīzija kā izpratne – iedomājies situāciju, ka satiec cilvēku, kurš dzīvojis pirms 200 gadiem. Un Tu viņam gribi izskaidrot un izstāstīt kā šobrīd lieto savu viedtālruni. Ka braucot mašīnā uzliec karti, ka skatoties viens otra attēlā sarunājies ar draugu citā kontinentā, ka uzliec filmu vai klausies mūziku, uzliec aplikāciju, lai saskaita kalorijas, noskrietos kilometrus vai iezīmē maršrutu. Un tā tālāk un tā vēl un vēl.

Ko teiktu šis cilvēks pirms 200 gadiem?

Nu visticamāk, lai “tu beidz pūst pīlītes” un vispār – ej un nodarbojies ar kaut ko lietderīgu.

Ar to telepātiju un čenelingu ir kaut kas līdzīgs.

Ja mēģini kādam atstāstīt to, kas tur notiek, bet cilvēks nekad iepriekš nav mēģinājis ne meditēt, ne sapņot, ne iztēloties vīzijas – un tic tikai taustāmām vai ar prātu pierādāmām lietām, visticamāk viņš teiks - “nu kļūsti reāls un ej nodarbojies ar kaut ko lietderīgu”.

Visi argumenti, ka tas ārkārtīgi palīdz izzināt pasauli, mainīt apziņu, paplašināt redzesloku, izprast un sajust sevi – kļūs pilnīgi lieki tieši tāpat kā stāstīt cilvēkam, kurš dzīvo pirms 200 gadiem, ka skaties TV savā telefonā. Viņš nezina, kas ir TV, viņš nezina, kas ir telefons, viņš nezina kas ir internets un vispār - “beidz runāt par nereālām lietām”, kamēr vēl neesmu uzsaucis ārstu. :)

Savukārt tad, kad to visu piedzīvo, tad ir gandrīz vai tā, ka ļoti, ļoti, ļoti gribās, lai tuvāko loks paplašinās, kas arī to visu ir pieredzējuši un var turpināt saziņu vienā valodā.

Man šai ziņā ir tik ļoti noveicies. Nu nevar gan teikt, ka mana ģimene aktīvi praktizētu čenelingu, bet visi esam līdzīgi domājoši un apzināmies, ka tā ir nākotne, kas dabiski ienāks (jau ienāk) mūsu dzīvē. Un lai arī ar tehnoloģijām vienmēr biju pēdējo rindās, kas mainīja vecos modeļus uz jaunākiem, tad šeit ir pilnīgi otrādi – ļoti gribās, lai atvēršanās ir tieši tik strauja, dabiska un skaista, kāda tā šobrīd ir.

Nu jau pie mums regulāri viesojas Matīss Barkovskis, lai čenelingotu Esības būtnes. Tās ir visaugstākās un var atbildēt uz visplašākajiem jautājumiem. Par dvēselēm, eņģeļiem, par to kā un kāpēc nākam šeit uz Zemes, par to kā radusies šī Kārtība utt.

Man pašai ļoti interesē jautājumi par attiecībām, par sievišķību, vīrišķību, par to kā satiekam savus mīļos un vai esam bijuši kopā jau iepriekš, par to kāpēc dažreiz satiekam tos, ar kuriem nevaram sadzīvot un jāšķiras. Kāpēc mums vispār ir vajadzīga šāda pieredze.

Un, protams, zinu, ka visas atbildes ir mūsos pašos un gan jau katram mums būtu ko teikt arī uz šo, bet tik un tā ir atbildes, kuras gribas dzirdēt kā saka “no Augšas”.

Piemēram, man patiktu uzjautāt par katra cilvēka misiju vai to, ar ko vislabāk nodarboties. Un kādēļ tik ilgi nespējam to savā dzīvē uztaustīt. Kādēļ daži (kā Raimonds Pauls vai Vestards Šimkus) zina un atpazīst savu jomu 5 gadu vecumā, bet kāds cits vēl 40 vai 50 gados meklē savas dzīves jēgu un izpausmi.

Kā labāk sevi izzināt un saprast. Kā palīdzēt to izdarīt saviem bērniem.

Nu vārdu sakot – man pašai jautājumu daudz un nemaz nezinu vai visus tos varēšu uzdot, jo būs taču grupa un katram savas intereses un sagatavotie temati.

Ja vēlies – vari pieteikties un mums piebiedroties. 

Es pati vienkārši baudu, ka varu to visu piedzīvot.

Ar mīļumu, Inese