sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

Dižčiks beidzies, jauns mēness sācies, fūuu...no šodienas reāli var sākt elpot. Nu varbūt nebija jau tā, ka pa šo laiku gulējām, bet kaut kādu nospiedumu (smadzenēs) tas bija atstājis un tik veikli nemaz nevedās visu iesākt, īstenot un pabeigt.

Toties tas nu tagad ir garām, atpūtušies esam, nu var doties uz priekšu.

Šonedēļ man Sievišķības skolas nedēļa. Ceturtdien sāksim jaunu grupu Rīgā, bet sestdien Cēsīs. Domājams, ka šīs arī būs šī gada pēdējās grupas, jo skaties kā gribi – tās beigsies decembra otrā pusē un tad jau jāuzņem ziemas brīvlaiks. Nu un pēc Jaunā gada – tad jau domāsim kas un kā būs.

Tā kā, ja vien vēlies kopā ar Pavasara studiju vairot savu sievišķību un nākt kopā 5 reizes un piedalīties mūsu brīnišķīgajās sievišķīgajās sarunās – esi laipni aicināta jau šonedēļ.

Pa vidum tam piektdien vēl būs laimes terapijas sākuma seminārs, bet par to es jau šodien uzrakstīju, nu un pats galvenais notikums man pašai – ir atgriezies grāmatas rakstīšanas režīms un laimīgi esmu atsākusi rakstīšanu ar vislielāko baudu un prieku.

Man jau šķiet, ka tās čenelinga apmācības svētdien šito palīdzēja izkustināt. Pēc katras šīs kopā nākšanas un meditēšanas man pēc tam ir tik reāls spēks un jauda, kāds parasti ir novērojams pēc vasaras saulgriežiem. Rudenī ko tādu sevī neesmu manījusi. Bet nu – ja jau reiz ir, tad jāizmanto rakstīšanai:)

Vēl mēs mājās to izmantojām virtuves remontam, kas arī bija kaut kā iesprūdis projekts. Bet nu ir pilnīgi tā, ka sākas jauna skaista dzīve skaistā virtuvē. Laime.

Starp citu šo jau biju paspējusi ierakstīt grāmatas sākumā, kā prioritāti. Nu bezmaz jādomā vai nav jāņem ārā kā neaktuālu piemēru:)

Vēl brīnos, ka rakstu tagad – ir vakars, pāri deviņiem, un parasti man šai laikā drīzāk gribās nedarīt kā darīt. Šoreiz viss ir savādāk. Gandrīz vai varētu ķerties kaut kam lielam klāt.

Kā ir Tev?

Vai rudens iedvesmo?

Ā, vēl varu izstāstīt, ka ja gribi ielēkt braucošā vilcienā, tad vari pievienoties mums vai nu klātienes vai vebināru čakru līdzsvarošanas kursiem. Tie, kas sākušies, arī šogad būs pēdējie.

Kaut kā esam te tagad iekārtojuši tos nodarbību ciklus tā, ka ja reiz uzsāk, tad ilgi iet un pa vidam jau pieslēgties grūti.

Tā kā čakrām esam izņēmuši tikai pirmo, tad nu – vēl no otrās, protams, ka var mēģināt paspēt.

Ja nu vienīgi drošībai varam vai nu skypā vai klātienē sarunāt konsultāciju, lai izrunājam to pašu sākumu, ko nokavēji.

Bet ok – tas par “braucošiem vilcieniem”.

Faktiski jau vēl svarīgāk, lai baudām dzīvi. Lai ir kaifīgi viss, kas notiek. Lai protams izbaudīt katru mirkli un tik traki netiekties un netriekties uz rezultātu.

Viss tik un tā notiks laikā.

Nokavēt savu dzīvi taču nevar.

Lai Tev brīnišķīgs vakars!

Ar mīļumu un ļoti daudz enerģijas, Inese