sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

Šodien saņēmu mājas lapas jautājumu un atbilžu sadaļā tik ļoti uzskatāmu jautājumu par sieviešu un vīriešu pasauli, ka gribās to tagad izvērst vairāk.

Labdien, Inese! Kopā esam 20 gadi, mīlam viens otru, ir viens bērns. Bet, ir tā, ka es jūtu- pilnīga rutīna un mērķa nav. Vīrā viss sācis kaitināt, no viņa nesaņemu nevienu komplimentu. Vakar pielika punktu tas, ka brokastojot viņš bija paņēmis planšeti, dzēra kafiju un kaut ko tur skatījās. Kad es apsēdos pretī, pārmijām pāris teikumus par bērnu un viss. Es sēdēju un skatījos uz viņu- vai tiešām nenoliks planšeti, bet nē, tā turpināja sēdēt līdz es burtiski izvirdu no dusmām. Viņš sāka teikt, ka kā lai viņš zina, kāpēc es pretī apsēdusies, ja gribu runāt lai tā arī saku, man savukārt liekas, ja otrs cilvēks tev pretī apsēžas tad pats par sevi saprotams, ka tu aizver visas tehno iekārtas ciet. NU vienu vārdu sakot, viņš apcirtās un nepaēdis dusmīgs aizbrauca un es tāpat dusmīga un man liekas, ka visas tehnoloģijas mūs arī padara jau par robotiem. Kad tev otram cilvēkam jau jāsaka tas, ka, hei, es tev pienācu tuvāk, lūdzu paskaties uz mani, lūdzu parunā ar mani! :(

Šādi notiek ļoti bieži, ka sieviete skatās un vīrieti un domā, nu kā viņš nesaprot pašsaprotamas lietas. Kā viņš var nezināt, ka man tik ļoti gribās, lai viņš tagad samīļo, lai pasaka ko jauku, lai paskatās, lai paēdam brokastis mīļā gaisotnē, lai to daļu rīta, ko esam kopā, burtiski bužināmies un čubināmies viens gar otru.

Sieviete skatās uz vīrieti un domā, ka viņam ir jājūt to pašu. Būtībā sanāk, ka domājam, ka viņš ir tāds pats kā mēs – nu....varētu teikt spalvaina sieviete :)

Un tieši tāpat ir otrādi, jo vīrietis domā – ja cilvēks man ir nosēdies pretim pie brokastu galda, tātad visticamāk, viņš grib netraucēti paēst. Viņam pat prātā nevar ienākt viss tas, ko sieviete savās sajūtās un ilgās gaida. Viņš grib izlasīt avīzi (ok – planšeti, telefonu, datoru) un uzzināt, kas pasaulē jauns un doties dienas gaitās. Nu kāpēc, lai tagad teiktu “cik tu skaisti izskaties”, ja tu tiešām izskaties labi un gan jau ka pati redzēji to spogulī. Priekš kam runāt par pašsaprotamām lietām.

Un tā atšķirība ir tā, ka sieviete savā būtībā un sajūtās dzīvo no mājas ārsienām uz iekšu – un viņai ir ļoti svarīgi kāda ir vide, kāda atmosfēra un attiecības, kā katrs jūtas, vai ir pietiekoši mīļi un jauki, skaisti un patīkami.

Vīrietis savās domās dzīvo no mājas ārsienām uz āru, jo viņš atbild par drošību un ārējiem notikumiem. Nu vārdu sakot – viņam ir jāzina, vai “alai netuvojas lācis vai kāds ienaidnieks”.

Mums mājās šis ir ļoti izteikti no rītiem. Es no rīta gribu diezgan ilgu laiku (garas stundas) izdzīvoties pa māju, piekārtot, sajust, uzņemt dienu, padarīt mājas darbiņus, arī savus rakstu darbiņus, bet vīrs jau no paša rīta gatavs doties un apbraukāt visas ārēji kārtojamās lietas, lai tad pēc tam atgrieztos un tā mierīgi nobāzētos mājās.

Varētu teikt pilnīga nesakritība un varētu aizvilkt uz kašķi, ja vien mēs abi nezinātu šo mūsu katra iekšējo vēlmi sākotnēji sakārtot savu dabisko vidi (es mājas, vīrs ārpus mājas).

Laimīgi mūsmājās mēs šo atšķirību pieņemam ar mīļumu un man, redz, tagad ir laiks vienatnē smuki uzrakstīt rakstu, bet vīrs pa to laiku ir sen jau savos darbos un darbiņos, lai nokārtotu ģimenei tik svarīgās lietas.

Vai mums nekad negadās, ka vīrs brokastu laikā skatās telefonā? Gadās. Un man tas nekā netraucē, jo zinu, cik tas viņam svarīgi. Un zinu arī to, ka nemaz negaidīšu un iekšēji necepšos, ka viņš ar mani nerunā, jo ja vien gribēšu runāt – tad noteikti pati uzsākšu sarunu.

Līdzīgi ir, ja iezvanās telefons (piemēram, brokastu laikā). Viņš noteikti pacels un sāks kārtot tēmu, par ko iet runa. Es nepacelšu, jo man svarīgi ir mierpilni kopā ar ģimeni paēst un pabūt kopā. Un ja būs svarīgi – es atzvanīšu pēc tam.

Vīrs kādreiz bija neizpratnē – nu kā var nepacelt, ja zvana. Tā taču necieņa. Jo no viņa vīrišķām pozīcijām tas, kas notiek ārpus mājas ir ļoti svarīgi.

Un ja mēs ļautos, mēs varētu nonākt līdz cepienam – pamācot un pārtaisot otru.

Man jau šķiet, ka nav tāda “pareizi” vai “ nepareizi” kā vienam pret otru uzvesties. Svarīgi, lai abi jūtas labi gan kopā, gan atsevišķi.

Nu un bieži vien, lai katrs justos labi, ir zināt kādēļ viņš/a tā dara. Ka izrādās tas vienkārši ir saskaņā ar viņa būtību un vērtību sistēmu.

Mums Pavasara studijā ir izveidots brīnišķīgs kurss “Viņš un Viņa”, kurā abi ar vīru vadām nodarbības tieši par vīrišķības un sievišķības tēmu – kas kopīgs, kas atšķirīgs, kā sadzīvot mierpilni un laimīgi, kā pieņemt otra dabu ar mīļumu un nesākt viņu pārveidot.

27.oktobrī būs šī semināru cikla sākums. Ja vēlies piedalīties, tad piesakies uz pavasarastudija@gmail.com vai pa tālruni 29100714

ar mīļumu, Inese

7 semināru cikls "VIŅŠ un VIŅA" notiks Pavasara studijas telpās Rīgā, Kuģu ielā 11-302 no 27. oktobra. Vairāk par šo semināru ciklu uzzināsi sadaļā 'VIŅŠ un VIŅA"; tur atradīsi arī nodarbību kalendāru: SPIED ŠEIT

Lektori: Inese un Toms Prisjolkovi

Dalības maksa: EUR 30,00 (t.sk. PVN) par 1 semināru

Pieteikšanās: pavasarastudija@gmail.com vai pa tālruni 29100714 (Santa)