Kāpēc mēs darām vienu, lai gan sakām, ka gribētu - pavisam ko citu?


sadaļa: CITU AUTORU RAKSTI
autors: LINDA MAZULE

 Vai tu esi kādreiz saticis kādu, kas saka: es  labprāt strādātu ārā svaigā gaisā, bet realitātē turpina visu dienu sēdēt pilsētas birojā? Vai kādu, kam nekas vairs esošajā darbā nepatīk, bet jaunu viņš meklēt pat nedomā..?

Neapmierinātam būt ir viegli – kopīga neapmierinātība vieno kolektīvu  un pašiem neparko nav jābūt atbildīgiem, jo vienmēr atrodas kāds „sliktais” kas it kā neļauj darīt to, ko vēlamies. Bet laimīgas dzīves pamatprincipos ir tieši pretējais – katram ir jāuzņemas atbildība par savu dzīvi, apzināti jāmaina sava attieksme un rīcība, jo tikai tā var tiešām kļūt laimīgs.

Būtībā jau savā ikdienā mēs visu laiku izdarām izvēles – strādāt to pašu vai citu darbu, darīt ko labi vai darīt to pavirši, kaut ko vispār darīt vai nedarīt.. un te ir tā vaina – mēs pārāk bieži izvēlamies neko īpaši nemainīt, bet tā vietā vienkārši turpināt gausties un būt vienotiem caur to ar visiem apkārtējiem kas arī gaužas par tādām pašām lietām tikpat skaļi…  Tā teikt - nekas mūs tā neapvieno kā kopēji ienaidnieki…

Bet tu tikai uz brītiņu iedomājies, kāda būtu tava dzīve, ja tev pēkšņi vairs nebūtu tās lietas, par ko tu tik daudz šķendējies? Ja tu tika uz mazu brītiņu iedomāsies šo ainu – iespējams, tev pāries vēlme gausties par to, kas tev īstenībā ir tīri patīkami un svarīgi..

Ja tomēr tā iedomātā aina aizvien liekas vilinoša: mēs bieži sakām „domām ir spēks” un droši vien māņticīgi tam arī nedaudz ticam, taču tā kā ne katru reizi, kad iedomājamies, ka kaut ko gribam tas tā arī notiek – tad ar apzināto prātu tam noticēt ir pagrūti…  līdz pat brīdim, kad pēkšņi skaidri piepildās tas, ko bijām iepriekš vienkārši vēlējušies! Tad sajūtas var būt pārsteidzošas – pirmkārt, protams, milzīgs prieks, tomēr turpat blakus, iespējams, arī šaubas: vai es maz vispār to varēšu/kā es to panākšu, un beigās – bijība pret to, kam tu tā īsti neticējām – ka domai ir spēks, ka „Dzīve” dara savu, ka Visums ir vienots veselums, ka Dievs mums palīdz.. sauc to kā gribi, taču tas ir iespaidīgi..

Tai pašā laikā tu esi savas dzīves galvenais aktieris un ar tevis paša līdzdalību lietas tavā dzīvē tomēr notiek ātrāk.. tāpēc ir jāatceras, ka jebkurai domai un cerībai ir jāseko arī kādai rīcībai, lai šīs domas varētu materializēties.. te man prātā nāk anekdote par cilvēku, kurš katru nedēļu lūdz baznīcā Dievu, lai atļauj viņam vinnēt loterijā.. līdz kādā reizē Dievs neiztur un viņam norāda – vai tu nevarētu, lūdzu, nopirkt kādu loterijas biļeti?... Mums jāsaprot, ka ir jāuzņemas atbildība un jāpaiet vismaz pussolītis pretī savām domām un cerībām.


Detalizētu informāciju par Lindas Mazules semināru 2 daļās "Manai dzīvei piemērota "sapņu" nodarbošanās" atradīsi sadaļā "PERSONĪBAS IZAUGSMEI" ŠEIT

Komentāri (0)  |  2015-09-07 18:06  |  Skatīts: 909x         Ieteikt draugiem       TweetMe   

Atpakaļ