Par skolotājiem


sadaļa: CITU AUTORU RAKSTI
autors: SANTA LĪVZINIECE

 Ar Aleksandru man ir tas gods būs pazīstamai un Pavasara studijas ietvaros kopīgi darboties nu jau teju divus gadus. Patiešām gods, šī vārda labākajā nozīmē, un arī neizsakāmi liels prieks par to, ka dzīve man šādu iespēju ir piedāvājusi.

Mums taču katrai ir sava manikīre, sava friziere, sava masierīte, nu – galu galā – pat sava mīļākā tantīte tirgū, par kuru esam drošas, ka nenošmauks lieku centu, ka nepierēķinās liekus gramus un ka skābu kāpostu vietā neiesmērēs ieskābušus. Un tāpat ir ar skolotājiem. Man dzīvē ar tiem vienmēr ir veicies un katrā dzīves posmā man ir gadījies sastapt Īsto. Akurāt tieši to, kurš mani ir burtiski paņēmis aiz rokas un iznavigējis cauri konkrētā brīža ērkšķiem uz tām zvaigznēm, kuras nu es tai mirklī meklēju, vai arī otrs variants – man ticis nepārprotami parādīts, ka iedomātās zvaigznes tādas maldugunis vien ir, un daudz prātīgāk būtu izvēlēties citu, sev labvēlīgāku trasīti.  Tad nu lūk, arī Aleksandrs ir viens no šādiem manas dzīves kapteiņiem. Un tā arī daudzām meitenēm, kuras manas amata specifikas dēļ pie manis vēršas ar saviem dzīves stāstiem un jautājumiem „Saki, pie kura no jūsējiem man iet...?” tā arī atbildu – „Teikšu godīgi, ja man būtu tāda situācija/jautājums/problēma, es ietu pie Aleksandra”. Un tad es atkarībā no tai brīdī pieejamā laika daudzuma un jautātājas ieinteresētības pakāpes un gatavības klausīties izvēršos par šīs savas pieredzes tēmu.

Kā lektorā Aleksandrā pārsteidzoši apvienojas burvīgas īpašības – viņš ir vieds, ļoooti vieds, bet nekad, nekad nekļūst vecišķi pamācošs vai moralizējošs. Viņam piemīt fantastiska humora izjūta un tik veselīga pašironija, kas jebkuru, pat visnopietnāko diskusiju padara aizraujošu un neprognozējamu. Viņš ir pacietīgs un tolerants, un, klausoties viņā, ne uz brīdi nepamet sajūta, ka viņš tiešām „tver visu laukumu”, redz un jūt patiešām plaši un dziļi. Jā, reizēm varbūt pat pārāk plaši, jo ir bijuši gadījumi, kad uz izmisušu klausītājas jautājumu par to, nu kā tad galu galā virtuozi un „pa sievišķo” piedabūt vīru iznest miskasti, atbildē saņemam teju kvantu fizikas terminu skaidrojumus. Bet – tas nenotiek bieži :) un parasti viņš pats ātri vien attopas, pasmejas par savu kārtējo „aizpeldējienu” un atgriežas realitātē. Bet pat šiem domu lidojumiem vienmēr ir pozitīvs iznākums – katrā seminārā mēs aizrokamies daudz tālāk un nonākam pie daudz būtiskākiem jautājumiem, nekā sākumā vispār ticis ieplānots. Nekad Aleksandra semināri neaprobežojas ar tā nosaukumā it kā ietverto ideju vai problēmu un pat ne ar viņa paša noformulēto satura izklāstu, kas ticis publicēts mājas lapā. Man pašai vienmēr ir sajūta, ka pēc katra viņa semināra esmu REĀLI paspērusi soli uz priekšu; ka esmu pakāpusies uz nākamā pakāpiena; ja kādam patīk skaļāki vārdi – jā, esmu tikusi „nākamajā līmenī”. Vienmēr ir sajūta, ka ir kaut kas nozīmīgs saprasts, atbildēts, sajusts, palaists, sagremots... Kas tāds, ar ko pirms tam nebiju spējusi tikt galā. Es neesmu upe, nezinu kā upe varētu justies, ja tā ilgu laiku bijusi iesprostota kādas elektrostacijas ūdenskrātuvē; bet man šķiet, ka sajūta varētu būt tieši tāda – ir atvērtas slūžas, un es beidzot varu savu iesprostoto spēku palaist brīvībā!

Pati priekš sevis nu jau krietnu laiciņu esmu noformulējusi savas šīs dzīves karmiskās jomas. Sievišķība un viss, kas ar to saistās un no tās izriet tieši un netieši, ir viena no tām. Spriežot pēc tā, cik smagi un raibi man ar to gājis, šķiet tā pretendē uz godpilno pirmo pozīciju šai listē. Ilgus gadus šai ziņā biju visnotaļ „klīnisks gadījums”, līdz beidzot Dieviņš par mani iežēlojās un apbrīnojami meistarīgi izplānoja manu nonākšanu Pavasara studijā, jo mani tiešām vajadzēja glābt un – ar steigu. Tur nu es vispirms nonācu Andritas vadītās Sievišķības skolas solā, kur sāku apjaust pašus pamatus, apguvu elementāros sievišķības pamatlikumus, tā teikt – „praktisko sievišķību”; kur brīžiem sēdēju pavērtu muti vai birdināju nožēlas asaras par līdz tam nesaprasto, sabojāto, garām palaisto... Pēc tam neskaitāmas sarunas ar Inesi par to pašu – par sievišķību, par vīrišķību, par sievišķā un vīrišķā būtību un mijiedarbību... Un tad Aleksandra semināri, kurus izjūtu jau kā savdabīgu „trešo līmeni” – viņa skatījums uz šīm pašām tēmām patiešām maina apziņu.

Semināra nosaukums pirmajā mirklī šķiet visnotaļ biedējošs... Varbūt arī Tev, to izlasot, rodas sajūta – tie nu gan ir pārāk augsti plaukti... Diez vai tas ir manai saprašanai... Es jau esmu tikai sieviete—parastā... Ja kāda no šīm sajūtām Tevi apciemojusi, varu ar pilnu atbildības sajūtu Tevi nomierināt – noteikti nebūs gluži tā, kā izklausās :) Un, kas zina, līdz kam patiesībā aizrunāsimies šoreiz :) Taču noteikti būs vērtīgi, aizraujoši un iedvesmojoši. Un – paliekoši.

Komentāri (0)  |  2015-07-31 17:32  |  Skatīts: 533x         Ieteikt draugiem       TweetMe   

Atpakaļ