sadaļa: MĪLESTĪBAS FORMULA
autors: INESE PRISJOLKOVA

Es ilgāku laiku domāju, diez kā es atgriezīšos pie semināru vadīšanas. Un vai vispār atgriezīšos. Un kā izdarīt to dabiski un tā, lai tas man pašai sagādā prieku un gandarījumu...

Un pēkšņi šodien runājam ar Tomu, cik svētīgs mums abiem bijis šis laiks, cik vērtīgu attiecību skolu esam izgājuši, cik vēl dziļi labāk viens ar otru jūtamies un cik labprāt vēlreiz un vēlreiz pārdomājam tos ieguvumus, ko mūsu dzīvē pēdējo laiku notikumi ir nesuši.

Es tagad droši varu pateikt, ka šāda dvēseles izpurināšana ir ārkārtīgi svētīga. Tā ir pilnīgi kā dzīves inventarizācija, kad saliec pa jauniem plauktiņiem to, kas tev pašam ir svarīgs, un kas varbūt vairs nav. Tu pa jaunu izvērtē savas attiecības ar Dievu un Debesīm. Un kaut arī varbūt arī iepriekš bija licies, ka nu ir taču viss kārtībā, izrādās, ka tuvības pakāpei var būt ļoti dažādi līmeņi. Pa jaunu iepazīsti sevi, jo izrādās, ka dziļā grūtumā esi tik ļoti tīrs un tik ļoti tu pats, ka tieši šai mirklī uzzini par sevi daudz tāda, ko iepriekš nezināji. Un pilnīgi noteikti, tu pa jaunu iepazīsti savus pašus tuvākos cilvēkus. Īpaši vīru, mazo un lielo ģimeni, draugus.

Un tad paiet kāds laiks, kad rodas pirmās atklāsmes un atziņas. Un vēl iet laiks, un rodas atkal jaunas pārdomas un sajūtas. Un tā vēl un vēl un krātuvīte pildās.

Šodien savā kārtējā pastaigā gar jūru sākām pārrunāt, ka mums ir tik daudz atklājumu un arī tik daudz vecu patiesību, kas apstiprinājušās mūsu dzīvē un iekrāsojušās pa jaunu, ka mēs varētu mēģināt tās apkopot un dot tālāk.

No sākuma sabijāmies, ka “eh, nu tās taču ir tikai mūsu atziņas un kam gan tās var noderēt”, bet tomēr tā doma ar tālākdošanu kaut kā uzturējās dzīva.

Un es jau esmu pieradusi – jā kāda doma urdās, ņemas un turpina domāties, tas nozīmē, ka Debesīm šai sakarā ir ko teikt. Ka Tās grib, lai mēs turpinām domāt. Ka Tās grib, lai šī ideja dzīvo.

Mēs turpinām runāt un pēkšņi Toms saka, ka gribētu mani uzaicināt kopā novadīt semināru. Un tas bija tik romantiski, it kā viņš mani aicinātu uz randiņu vai deju:)

No sākuma samulsu, jo biju domājusi, ka vēl ilgi nestāšos auditorijas priekšā, bet te pēkšņi jūtu, ka man tā doma patīk. Ka jūtu – šī ir atbilde uz manu pašai sev uzdoto jautājumu “diez kā es atgriezīšos”. Un atbilde izrādās ir tik vienkārša – es atgriezīšos vīra azotē.

Un beidzot viss notiek tā, kā jau gadiem esmu stāstījusi. Viss notiek kā sievišķības skolā runājām. Beidzot to visu tagad mēs piedzīvojam dzīvē.

Un tā mēs turpinām sarunu par to kāda diez tā mūsu nodarbība varētu izskatīties un secinājām, ka šoreiz varētu darīt pilnīgi savādāk. Ka šoreiz kādu daļu “runājamās daļas” būsim sagatavojuši no savām nesen iegūtajām atziņām, bet otru daļu labprāt atbildēsim uz iesūtītajiem vai turpat uz vietas uzdotajiem jautājumiem. Un tad nolīdzsvarosies tas, ka runāsim ne tikai par sevi Visuma kārtības kontekstā, bet arī par konkrētiem citu dzīvju piemēriem un situācijām. Tātad, ja nodarbība notiek 3 stundas, tad apmēram pusi mēs runāsim paši, un tad sāksim atbildēt uz jautājumiem. Starp citu - jautājumus var iesūtīt arī iepriekš.

Tā kā šis priekš pašiem mums ir tik neikdienišķs pasākums un tā kā “es tiku uzaicināta uz deju”, tad iedomājāmies, ka vēl īpašāku šo mūsu tikšanos darītu tas, ja mēs ieliktu šo notikumu svētdienā. Nu, pirmkārt, būtu iespējas atbraukt tiem, kas no Rīgas dzīvo tālāk. Otrkārt, ir visas iespējas nākt pārī un izvērst to par ģimenes pasākumu. Nu un treškārt- uzdāvināt sev brīnišķīgu brīvdienu ar īpašu saturu pašiem sev.

Un pēc tam tad mēs jau jutīsim – vai šādas tikšanās rīkot vēl un šādu “Attiecību skolu” audzēt lielāku. Vai arī tas paliks kā tāds brīnišķīgs viens pasākums, kurā būsim dalījušies un bagātinājušies.

Es nu tiešām šobrīd dzīvoju tik sievišķīgā plūdumā, ka man patiks viss, kā būs.

Jau tagad smaidu, domājot cik skaisti svētki šie mums izvērtīsies. Un ja Tu gribi pieteikties, tad droši raksti uz pavasarastudija@gmail.com vai zvani Santai uz 29100714. Savukārt, ja gribi iesūtīt jautājumus, tad vari to sūtīt pa tiešo man uz konsultacijas.pluss@inbox.lv.

Semināru nosauksim “Receptes laimīgām attiecībām”.

Runāsim par ļoti konkrētām atziņām vai “receptēm”, kas bija sen jau zināmās no Visuma likumu kārtības, bet nu tikko kā esam piedzīvojuši cik precīzi tās strādā.

Sākotnējās tēmas būs:

• kā sievietei paļauties, bet vīrietim uzņemties atbildību krīzes situācijā un kuros brīžos tas tā notiks dabiski;

• kā sievietei iepauzēt un necīnīties saspringtu attiecību brīdī un ko tas dos attiecībām;

• kā sievietei ļauties jūtām un vīrietim nekautrēties no jūtām;

• kā abiem kopā iziet ieleju, lai pēc tam abi kopā kāptu kalnā;

• kā mīlēt vēl vairāk tad, kad vispār nav spēka;

• kā cienīt un novērtēt otru tieši tādu, kāds viņš ir;

• kā saskatīt savu attiecību vērtību un nesalīdzināt tās ar citām;

• kā novērtēt to, kas ir, un neskumt pēc tā, kas nav.

Šie ir tikai daži no jautājumiem, kas man šobrīd skan galvā, un kurus vēl nesen ar Tomu pārrunājām.

Katrā ziņā – jau tagad priecājos, ka tiksimies.

Ar mīļumu, Inese