sadaļa: VIŅŠ un VIŅA
autors: INESE PRISJOLKOVA

Tikko kā ar iepriekšējo rakstu aizrakstījos līdz sievišķības tēmai tā, ka sakārojās vēl par šo pašu pafilozofēt  un atcerēties kā bija iepriekš un kā tagad. Nez kāpēc man ienāca prātā paseni notikumi pirms gadiem 15, kad vēl dzīvoju iepriekšējā ģimenē un varēju pilnīgi saskaisties, ja mans vīrs toreiz uzsvērti dziedāja „kas jums no skaistuma tiek...., ja reiz jums sievietēm nav..., lemts izprast vīrieša dabu”. Toreiz varēju „uzvārīties” ne pa jokam. Un tā mana pozīcija bija –da kāda jēga jūs tur vispār izprast. Paši centieties un mūs izprotiet. Kāpēc mums kaut kas jādara? utt.

Starp citu, kad savos rakstos un mājas lapas „jautājumi un atbildes” sadaļā stāstu, ka sieviete ir attiecību veidotāja, ļoti bieži saņemu apmēram šādus pat neapmierinātus izsaucienus – nu kāpēc mums jācenšas, kamēr šie neko.

Šis ir dēļ vīrišķīgas domāšanas, kad gribam samērīties savā svarīgumā un Ego spēkā. Nu un vēl dēļ nezināšanas. Dēļ tā, ka nemaz nezinām, cik ļoti mums pašām ir izdevīgi būt sievišķīgām, maigām un laimīgām.

Es toreiz ar savu attieksmi nonācu pie „sasistas siles” un man vajadzēja ļoti lielam grūtumam iziet cauri, lai izšķīdinātu savu egocentrisko attieksmi, savu vēlmi ar spēku pierādīt un parādīt „kurš te būs svarīgākais”. Un toreiz nezināju, ka pietiktu man vien to pašu pateikt mīlīgā tonī un pamainīt savu attieksmi un sievišķo, kad viss būtu bijis iespējams pilnīgi savādāk. Jā – toreiz es to nezināju. Tagad zinu.

Betzināšana jau nenozīmē darīšanu un spēju tādai būt. To mācos ik dienas. Rakstot savu sievišķības dienasgrāmatu, katru dienu pieķeru sevi pie vēlmes padarīt pašai –un nevis veidot sievišķības platformu, lai vīrišķai enerģijai (vīram) būtu, kur izpausties. Un vēl arvien jūtu, ka mums sabiedrībā kopumā pietrūkst sievišķības pašapziņas. Mēs pašas nenovērtējam to, ko rada sievišķība. Mēs esam tā iestellējušās novērtēt tieši rezultātu, ka tad, ja samīļojam vīru un bērnus, ja iedvesmojām un motivējām viņus – un viņi tiešām izdarīja, sasniedza, nopelnīja, tad mēs uzskatām, ka mēs jau neko. Ka mēs neko nedarām.

Mums vēl arvien ir ļoti grūti sajust, ka radīt sapni, vīziju, mērķi, gribēt un vairot gribēšanu ir tikpat svarīgi kā izdarīt. Esmu jau kaut kur iepriekš rakstījusi, ka ļoti daudziem cilvēkiem dzīvē nekas nenotiek (tā viņi paši saka) tādēļ, ka ir aptrūkusies gribēšana. Ka cilvēks vienkārši nezina, ko grib. Viņš/a zina tūkstošs lietu, ko negrib, bet nevar pateikt, ko grib. Lūk sievišķā platforma ir tā, kas rada to gribēšanu ; )

Starp citu, ļoti daudzi pāri iekļūst dzīves pelēkumā un rutīnā tieši tādēļ, ka aptrūkstas šī gribēšana. Nav sapņa. Nav ticības sapnim. Nav vīzijas par nākotni. Nav neviena, kas parāda, kurp tiekties. Lūk – šī visa ir sievišķā enerģija. Sievišķā enerģija ir tā, kas redz skaisto tur, kur tā vēl nav, un iedvesmo vīrišķo to radīt.

Sievišķā enerģija ir viegla un nepiekususi. Sievišķā enerģija ir tā, pie kuras vīrišķā tiecas.

Ļoti skaisti par to, ko šai sakarā darām Pavasara studijā un kursā „Viņš un Viņa” ir aprakstījusi Santa savā rakstā "Uzplaucē sevī brīnišķīgo sievišķības ziedu"ŠEIT

Diezgan daudz, ko pati savā dzīvē daru un kā mainos, starp rindām vai arī pa tiešo var izlasīt „jautājumu un atbilžu” sadaļā manā mājas lapā. Šī man vēl arvien ir viena no aktuālākajām tēmām, ko šobrīd mācos.

Nu jau es droši varu pateikt, kamēr sevī nesakārtosim sievišķību, tikmēr mums kā sievietēm ir tiešām ļoti grūti būt veselām un laimīgām. Laimes terapija, čakru enerģijas līdzsvarošana un sievišķības (vīriešiem – vīrišķības) tēma iet roku rokā.

Ar mīļumu, Inese