sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

Es nezinu kurā brīdī un kā tas notika, bet jūtu, ka soli pa solim tik ļoti cieši mijiedarbojamies ar vīru par semināru kursa „Viņš un Viņa” tematiku, un viņš tiešām dod tik lielu ieguldījumu un papildinājumu šī kursa satura veidošanā (jo nekā nevaru iztikt bez vīrieša redzējuma), ka burtiski šodien man paspruka jautājums: „bet varbūt arī šo kursu varam vadīt divatā”. (jo čakru enerģijas līdzsvarošanu mēs vadām abi). Un Toms man saka – jā, darām.

Viņam kā vīrietim uzreiz bija ļoti svarīgi uzzināt kāda būs viņa loma nodarbībā un kas būs viņa atbildībā. Uzreiz vienojāmies, ka man stiprā puse ir runāšana, viņam darīšana. Līdz ar to viņš domā un vada praktiskos vingrinājumus, es vairāk stāstu par pieredzi un dievišķo vai enerģētisko pamatojumu, kāpēc tas tiešām tā ir.

Un dēļ šī pavērsiena, ka šovakar nodarbību vadīsim kopā, manī ir tāds pacilājums un tik milzīgs spēka pieplūdums, ka jūtos burtiski kā pirms svētkiem.

Nav jau noslēpums, ka man visu patīk darīt kopā ar vīru, un faktiski ir tikai jāpabrīnās, ka vajadzēja sagaidīt Pavasara studijas 6.gadu, lai mēs ko tādu uzsāktu kopā. Tagad atskatoties liekas, ka tas taču varēja notikt jau sen. Bet!!! Kā tur bija tas teiciens „Dievs nekad nenokavē un nenāk pa ātru”. Un tieši tāpat ar Dieva kārtotiem notikumiem mūsu dzīvēs – tie notiek dabiski un tieši īstajā laikā. Savukārt, ja gribam ko pasteidzināt vai paātrināt, tad tas vairs nav dabiski un nenotiek tik viegli, kā ar dievišķās enerģijas svētību.

Interesanti, ka nu jau sākam runāt, ka arī nometnē manas ieplānotās nodarbības vadīsim abi, jo arvien biežāk dzirdu meiteņu vēlmi darboties praktiski. Jocīgi, bet man ar to praktisko vienai pašai kaut kā līdz šim nav dabiski „sakārtojušās attiecības”, un pārsvarā es daudz labprātāk par praktiskām lietām runāju vai tās aprakstu grāmatās, bet Tomam ir pretēji – viņš daudz labprātāk vada praktisko darbus, nekā par to runā vai raksta. Nu.... tā mēs viens otru kompensējam un iedvesmojam.

Starp citu pēc socionikas tipiem ar mums ietrāpījies tā, ka viens otru aktivizējam. Varbūt tieši tādēļ mums kopā ir tik labi un varam viens otru iedvesmot uz jauniem „varoņdarbiem” : ))

Runājot par mums – Toms ir tas, kurš ģenerē idejas. Es jau smejos, ja vien viņš spētu realizēt visu to, ko izdomā, viņam to vien vajadzētu darīt, kā izņemt licences un patentus par jaunizgudrojumiem. No kurienes viņam tas? Nezinu. Kaut kā viņš prot pieslēgties Informatīvajam laukam tā, ka viens no pirmajiem saņem info par nedzirdētām lietām. Savukārt mans Dieva dots talants ir vienkārši aprakstīt un izstāstīt sarežģītas lietas, kā arī saskatīt cēļoņseku likumsakarības. Izrādās, ka šajā tandēmā mums ļoti labi veicas izveidot jaunas programmas un saturu nodarbībām un semināriem.

Un fantastiski ir tieši tas, ka runājam par partnerattiecībām paši būdami pāra attiecībās un patiešām reāli diendienā varam pārbaudīt, vai šis viss, ko taisāmies stāstīt nodarbībā, strādā mūsu pašu dzīvē un pāra attiecībās vai arī nē. Ja ir kaut kas, par ko šaubāmies, to programmā neiekļaujam.

Jau sākot no laimes terapijas pašiem pamatiem – es pati visu vienmēr esmu provējusi un katrai teorijai un praksei cauri gājusi, lai pārliecinātos, vai tas tā ir vai nav. Un ar šo kursu ir tas pats.

Kur mūs tas ir novedis? Nu... es dabiski kļūstu sievišķīgāka un Toms vīrišķīgāks, mums ir vēl patīkamāka un vieglāka saskarsme un mijiedarbošanās un man ir daudz lielāka iespēja būt viņa „azotē”, pat vadot seminārus. Tas, ka sadzīvē mājās nepārtraukti jūtos aizvējā, tas jau tā ir pierasts, bet tagad arī nodarbībās un tai laikā, ko pieņemts saukt par darbu.

Nu tādi mūsu šodienas jaunumi, ar ko steidzu padalīties.

Ja vēlies pievienoties vēl šodienas grupai vai nometnei, tad zvani Santai uz 29100714 vai raksti uz pavasarastudija@gmail.com. Seminārs sākas 18.00.

Ar mīļumu un prieku sirdī, Inese