sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

Nu beidzot. Beidzot tas ar mani ir noticis. Es tik ilgi uz to gāju, tik ilgi ilgojos un gribēju... un nekā nemācēju to tā sariktēt, un pagājušo piektdien tas viss notika pats no sevis.

Kad pusotru gadu atpakaļ mēs ar Aiju izdomājām veidot vebinārus, es stāstīju to vīziju, kā tas varētu izskatīties un dēļ kā vispār šai savā komforta zonas paplašināšanā esmu gatava iet iekšā. Toreiz ļoti skaidri redzēju – kā gribētu, lai būtu. Ka pulciņš sieviešu kādā konkrētā vakarā, katra savā mājā, pie sava datora, izbrīvē sev pusotru stundu laiku, lai bagātinātos un dalītos ar citām sievietēm savā sievišķībā, viedumā un saturīgās sarunās. Jā, es uzņemtos to tēmas vadību, bet tas būtu tā, ka mēs tiešām runātu par to, kas katrai šai mirklī ir aktuāls, ka mēs čatotu, ka mēs piedalītos aktīvi kā jau sievišķā mijiedarbībā tas mums pašām rada komfortu un vismaksimālāko labumu.

Sievišķie hormoni neaug un nerada vajadzīgo sievišķības devu un sajūtu, ja dzīvojam vīrišķā pasaulē. Ja esam askētismā. Ja klusumā klausāmies un vēlamies iegaumēt kaut ko, ko lektors stāsta. Tā mācās vīrieši. Viņi koncentrējas un uzņem informāciju. Sievietes tieši otrādi – atslābs, čalo, čato, par visu ko runā un beigās ir tik sapildījušās un laimīgas, ka negribas beigt.

Un tā – pusotru gadu atpakaļ es domāju šādi un citādi – nu kā to iekustināt. Kā vispār izraisīt to, ka dalāmies. Un izgudroju, ka viena reize būs tēma un otra reize būs jautājumi un atbildes. Ka vienu laiciņu no vebināra es runāju, bet pēc tam dodu laiku čatam. Un izrādās... ka tā mākslīgi vai iepriekš izplānojot to sievišķības gaisotni nemaz nevar tik viegli radīt.

Un tad es vadīju tos vebināru tā, kā jau pierasts  - sagatavoju tēmu, runāju viena pati un ja kāds jautājums trāpījās, tad atbildēju. Šādi vairākus mēnešos darot, ļoti piekusu. Tas, protams, bija vērtīgi tādā informācijas uzkrāšanas ziņā un es pēc tam no šī uzkrātā materiāla uzrakstīju grāmatu „Audzēt Mīlestību”, bet pati piekusu. Sapratu, ka kaut kas tomēr iet pa vīrišķīgu.

Atceries – ja sieviete dzīvo un dara sievišķīgi, viņa nepiekūst. (Tas ir likums. Tā vienkārši ir. Par to daudz runājam nodarbībās „Viņš un Viņa”).

Un dēļ tā, ka tagad pa sievišķību runāju un sevī to audzēju daudz un dikti, tad, protams, ka jaunai vebināru vadīšanai gatavojos... „ka vista uz perēšanu” - kladzināju, runāju, staigāju riņķī, bet mēnešiem neko nedarīju, lai solījumu pildītu. Man vienkārši negribējās, lai man atkal kļūst grūti.

Un ko domā – taču Debesis mani apbalvoja un parādīja, ka ir iespējams viegli.

Pagājušo piektdien notika tik brīnišķīgs, tiešām sievišķīgs vebinārs, ka tad, kad bija pagājusi pusotra stunda, es neticēju savām acīm un vēl meitenēm pārjautāju –vai tas tiesa, ka mums jābeidz šī tikšanās. Tā priekš manis bija kā mistika. Tas bija pilnīgi viens mirklis, kuru baudīju tik aktīvā, kaifīgā, fantastiskā mijiedarbībā ar tik gudrām, viedām un brīnišķīgām meitenēm un sievietēm, kuras tik bagātīgi dalījās, čatoja, uzdeva jautājumus un es varēju izrunāt arī tās tēmas, kas vispār nebija ne prezentācijā, ne manā sagatavitā materiālā paredzētas. Es piedzīvoju (mēs visas piedzīvojām) to, ka kopā radām ko vairāk un ko vērtīgāku, nekā tas paredzēts prezentācijas ietvaros. Mēs radījām telpu, auru vai vidi, kurā audzējām savu sievišķību vienkārši tādēļ, ka bijām šai brīnišķīgajāgrupā.

Es esmu ārkārtīgi pateicīga visām dalībniecēm. Es esmu ārkārtīgi pateicīga Dievam, ka tā viss sakārtojās. Jo mana tāda burtiskā ieguldījuma vai plāna šai visā nebija. Tas vienkārši tā izauga pats no sevis. Mums bija tik labi, ka šo piektdien (17.oktobrī) sarunājām tikties atkal. Ja vēlies mums pievienoties šai sievišķības audzēšanā, tad piesakies pie Aijas uz: ineses.vebinari@gmail.com vai pa tālruni 29431408.

Tēma „Sievišķība, vīrišķība un attiecības”. Vebinārs sāksies plkst.19.00. (pievērs uzmanību laikam, jo mani vemināri sākas vienu stundu agrāk, kā parasti esam pieraduši ar citiem Pavasara studijas vebināriem). Runāsim pusotru stundu un dalības maksa ir 10eur.

Tāda ir mana atjaunotā vebināru vadīšanas pieredze un man patīk domāt par to, ka jau piektdien tiekamies atkal.

Ar mīļumu, Inese