Turpinot par mūsu dažādību


sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Vai Tev ar ir tā, ka sāc par vienu tēmu domāt, un tad veras vaļā vēl un vēl – jautājumi un atbildes un vēl jautājumi un atbildes.

Un tā man tagad par to mūsu dažādību jādomā. Ka iedomājies – ir taču cilvēki, kas prot uzturēt kārtīgu māju un jebkuru vidi, kurā atrodas. Un ir cilvēki, kuri sataisa bardaku un līdzenas vietas un ja pie šādiem uz mājām aizej, tad bieži vien nezini, kur apsēsties. Izrādās, ka socionika tam visam iedod tik vienkāršu izskaidrojumu, ka pēc tam, kad to saproti, sāc brīnīties – kāpēc tas iepriekš neienāca prātā.

Un ok – es jau te aprakstīju galējības. Bet tādā daudz mazākā formā tas ir gandrīz katrā ģimenē sastopams. Piemēram, mana mamma nevarētu iedomāties apsēsties un padzert tēju, ja būtu netīra grīda vai galds, savukārt viena no manām māsām saka „ka galvenais ir izšķūrēt ceļu līdz gultai brīdī, kad gribas ļoti atpūsties” :D Un abas viņas ir kārtīgas. Bet tas princips un dzīves uztvere šai ziņā pilnīgi pretējs.

Vai arī jautājums no citas operas – pārsteigumiem jā vai nē. Negaidītiem ciemiņiem jā vai nē. Būs daļa cilvēku, kas nekad nepriecāsies, ja piezvanīsi pie viņu durvīm un ar žilbinošu smaidu pateiksi „surprise!!!” Un būs tādi, kad priecāsies un vispār neliksies traucēties, ka negaidīti esi ienācis viņu telpā. Vai arī tad, kad ir sarunāta kāda ciemošanās – būs tādas namamātes, kas visu salikušas, sagatavojušas un pašas sariktējušās desmit minūtes pirms ierodas ciemiņi, bet kāds cits tik tad sāk domāt, ko galdā likt.

Un nav pareizo vai nepareizo. Tā vienkārši ir pasaules pilnība. Mēs esam dažādi un paldies Dievam, ka tā.

Vēl mani ārkārtīgi pārsteidz tas, ka uzzinot to savu un citu) sociotipu, var redzēt tās savas iespējas, savas stiprās un vājās puses, un nespiest sevi nodarboties ar to, kas galīgi nepadodas. Un vēl vairāk – kad uzzini sava vīra, vai sava bērna sociotipu, tad absolūti saproti, kāpēc viņš var vai nevar, ko izdarīt. Piemēram, ir ļoti sievišķīgi sociotipi un ir ļoti vīrišķīgi. Un tas nav atkarīgs no dzimuma. Ir tādi, kuri izdzīvot jebkurā situācijā, un vēl pārējos izvilks no bedres, un ir tādi, kas pat vislieliskākajos apstākļos nepratīs atrast ar ko nodarboties. Ir tādi, kuriem lieliski padodas uzturēt kārtībā sadzīvi (līdz pat tam, ka uzcelt māju un uzturēt to kārtībā) bet ir tādi, kam vieglāk būs nopelnīt naudu, nekā sakopt savu mājas priekšu.

Un vēl man ārkārtīgi patīk socionikas skaidrojums un pamatojums, ka tā īsti labi partnerattiecībās mums var būt tikai ar kādiem 3 atbilstošiem sociotipiem. Un tas tad man apstiprina teoriju, ka mums ir tie īstie un vienīgie. Ka mums ir tie atbilstošie un tomēr neatbilstošie partneri un ka pat ar milzīgu mīlestību nevar tos negludumus ikdienā un garā kopdzīvē izlīdzināt.

Nu piemēram, es vienmēr stāstu, ka Pavasara studija un manas grāmatas ir tikai pateicoties manam vīram. Un tas pat varbūt izklausās smieklīgi, jo nejau viņš raksta un ne jau viņš vada seminārus vai pat studiju. Bet .... viņš man ir visatbilstošākā tipa pārstāvis, kas aktivizē manu enerģiju. Un ar to pietiek. Tātad mīlestība, labvēlīga attieksme, plus šī aktivizēšana, dod rezultātu, ka spēju izdarīt pat to, ko nekad par sevi neesmu zinājusi, ka ko tādu varētu.

Agrāk domāju, ka tātad iepriekš man nebija tik lielas mīlestības. Bet tagad sāku domāt, ka var jau būt, ka bija, tikai tās izpausme mani nevis cēla, bet gan gremdēja. Un atkal jau – var jau būt, ka tieši to man toreiz vajadzēja, bet....tagad tā sajūta ir daudz laimīgāka un veiksmes ir daudz vairāk.

Nu vārdu sakot – Tu saproti, vai ne? : )) esmu pārņemta ar šādām domām un analizēšanām, un jo vairāk par to interesējas un jo dziļāk rok, jo kaifīgāk paliek. Mēs ar māsu vispār spriedām, ka beidzot var ievilkt elpu un palaist vaļā visus apvainojumus un aizvainojumus, kas pa dzīvi bija krājušies, jo nu beidzot saprotam savus ģimenes locekļus, radus, draugus, paziņas un vispār – cilvēkus kā tādus. Ka katrs mēs esam unikālas vērtības, bet gluži kā ķīmijā –ir elementi, kas kopā sader un ir, kas ne : ) Un tieši tad, kad šo saproti, ir vēl daudz vieglāk audzēt mīlestību, mīlēt cilvēkus un dzīvi.

Nu tātad – ja vēlies nākt uz socionikas semināriem, tad gaidām Tevi Pavasara studijā 16. septembrī.  Vairāk info šeit https://pavasarastudija.lv/10883-seminaru-cikls--socionikas-iespejas-attiecibas---jau-no-16-septembra/

Un ja esi tālu un uz klātienes semināriem netiec, tad šovakar (10.09) ir vebinārs, kuram vari pieslēgties internetā. Vairāk info https://pavasarastudija.lv/10858-jaunums-vebinaru-cikls--socionikas-iespejas-attiecibas--no-28-augusta/

Ar mīļumu, Inese

 

Komentāri (5)  |  2014-09-11 17:17  |  Skatīts: 2147x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
kristine - 2014-09-11 23:53
Ko darīt tad, ja ir jādzīvo kopā vienā mājā ar cilvēku, kurš galīgi nav mans socionikas tips. Cilvēks, kurš domā, visu dara pilnīgi pretēji man, kuram ir pilnīgi pretējas vērtību sistēmas? Un ir kopīga sadzīve no kuras nevar izvairīties. Un nevar arī dzīvot atsevišķi. Un es jau saprotu, ka esam skaisti tikai tāpēc, ka esam dažādi. Un nu jau esmu tik gudra, ka saprotu - arī šeit jāaudzē mīlestība. Bet, godīgi sakot, pastāvīgi saskaroties ar to, ka otram ir cita vērtību sistēma un priekšstats par sadzīvi, tas kaitina un krīt uz nerviem. Un reizēm ir tik grūti un nesanāk audzēt mīlestību. Un reizēm ir tā, ka negribas būt kopā ar to cilvēku, jo liekas, nav spēka izturēt. Un nu jau mana apziņa ir tāda, ka saprotu, otrs ir tāds tāpēc, ka tāds viņš ir nevis tāpēc, ka gribētu mani aizvainot. Bet tik un tā sadzīvē ir ļoti grūti. Tiklīdz nesatiekas ar šo konkrēto cilvēku, tā viss ir ok.

inese - 2014-09-12 01:16
Pēc teiktā saprotu, ka gluži pāra cilvēks tas nav. Tātad vienā gultā gluži kopā nav jāguļ:)
Tad visi pārējie cilvēki, ar kuriem kopā jādzīvo, tomēr ir no mūsu dzīves distancējami kaut domās. Un pa gabalu jau arī mīlēt vieglāk:)) To es tagad no laimes terapijas saku.
Savukārt socionika mums dod brīnišķīgu iespēju saprast, kapēc viņš (vai viņa) tiešām nevar būt savādāks. Kapēc viņš tiešām dzīvi redz kā redz. Viņš vienkārši no cita leņķa skatās.
Un tad jau, ja šo saprotam, tad vienkārši varam mācīties pieņemt atšķirīgo.
Jo redz - ir jau kāds Augstāks iemesls, kapēc esat salikti vienā mājā. :)

kristine - 2014-09-12 02:15
Paldies par atbildi. :)) Nē, pāra cilvēks viņš nav. Un man kaut kā neienāca prātā par distancēšanos domās. Noteikti centīšos tā darīt, jo tiešām, tiklīdz ir distance, tā viss ir normāli. Jau kādu laiku cenšos saprast kādēļ tieši man ir jādzīvo vienā mājā ir tik atšķirīgu no manis cilvēku. Īsti vēl neesmu to sapratusi, tomēr ticu, ka viss ir taisnīgi un man tiešām tas ir vajadzīgs. Vienīgi šāda ikdiena reizēm nogurdina. Bet es izmēģināšu šo distancēšanos. Paldies par padomu. :))

Evija Jasūna - 2014-09-15 07:13
Kristīne, man liekas, ka Tu zināmā mērā arī ciet no tā, ka šausti sevi, domājot, ka varbūt ar Tevi kaut kas nav kārtībā, ja reiz nespēj pieņemt cilvēku ar visām viņa īpatnībām. Turklāt Tu izmanto dažādas metodes, mēģini sevi audzināt, bet diemžēl rezultāts izpaliek. Tieši šādos gadījumos izpratne par cilvēku tipu dažādību mums iedod milzīgu atvieglojumu. Tu beidzot saproti, ka ne Tu, ne tas otrs nespēj mainīties, turklāt abi esat pilnīgi normāli cilvēki, tikai saskare ir sprādzienbīstama. Tāpēc vislabāk ir pēc iespējas samazināt kopābūšanu un pārstāt domāt, ka tas otrs kaut ko dara speciāli. Tā Tu atbrīvosies, atslābsi un attiecības paliks vieglākas.

dzanita - 2014-09-17 18:06
Paldies Evijai par iespēju arī neklātienē mācīties un apgūt jaunus zināšanu apvāršņus. Arī es beidzot noskaidroju savu un sava partnera tipu un varu teikt, ka tas tiešām sniedza atbildes uz daudziem maniem jautājumiem un samazināja neizpratni par manām sajūtām, manu un partnera rīcību un sāku saprast, kādēļ mēs katrs runājam citādā valodā, tāpat arī saprotu, ka droši vien ir pamatots iemesls, kādēļ kādā radu vai paziņu sabiedrībā tomēr nejūtos kā zivs ūdenī un ka patiesībā ir tiešām labi mazāk kontaktēties ar cilvēkiem vai iemācīties norobežoties, lai tas mazāk skartu manu energolauku. Man ļoti patīk, ka daudzas lietas manā dzīvē nu ir savos plauktiņos un es, kas vienmēr meklē atbildes uz jautājumiem, kādēļ es jūtos tieši tā un kādēļ man tas traucē, esmu radusi iespēju nomierināties un veltīt savu enerģiju citām dzīves jomām, kā jau Evija min savās uzrunās.


Atpakaļ