sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

Šodien secināju, ka vislielākā atpūta un vislielākais spēku pieplūdums, man ir tieši tad, kad es rakstu šeit Tev. Es to zināju arī agrāk. Es kādreiz rakstīju katru dienu. Reiz bija laiki, ka seminārus vadīju katru dienu un vēl pirms tam Tev uzrakstīju katru dienu. Jā, tas bija pirmās grāmatas laiks – gan kamēr to rakstīju, gan vēl gadu vēlāk.

Varbūt tāpēc, ka lietus. Varbūt tādēļ, ka jātiek pie iekšēja miera. Varbūt tādēļ, ka kaut kas sevī jāsakārto - šodien manī ir tik īpaši apcerīga sajūta.

Šovakar man seminārs, kurā tikšos ar cilvēkiem, kas tikai sāks savu laimes terapiju. O, es atceros to laiku savā dzīvē. Gan grūti, gan skaisti vienlaicīgi. Grūti tādēļ, ka vecie paradumi velk atpakaļ un ir jāiemācās tiem neļauties. Un skaisti tādēļ, ka vari vērot kā mainās tava dzīve un ķert brīnumu pēc brīnuma.

Tagad es to tā vairs nepamanu, bet sākumā bija tā, ka varēju katrreiz iespiegties, kad atkal tas nostrādā. Lai gan .... faktiski arī šobrīd tas izraisa milzīgu prieku. Kad atkal sajūti, ja ej saskaņā ar Dieva kārtību, ja dzīvo pēc Visuma likumiem, tad dzīve sakārtojas pati no sevis. Un tad tiešām ir jābrīnās „bet kāpēc tad visi cilvēki nedzīvo laimīgi?”.

Gan jau, ka atbilde te katram sava. Kāds vēl nav paspējis noticēt, ka tas vispār ir iespējams, kādam varbūt aizspriedumi vai tas maz iespējams. Jā, starp citu, kad agrākos laikos semināra sākumā uzdevu jautājumu „vai tu esi laimīgs?”, „vai tu esi laimīga?” man ļoti daudzi cilvēki ir teikuši, ka tas taču vienkārši nav iespējams. Ka nav iespējams visu laiku būt laimīgam, jo tad tā ir nereāla dzīve, Tad tā ir vai nu tēlošana, vai sevis mānīšana, vai „laukuma netveršana” vai „pilnīgs ku-kū”. Toreiz nesapratu diez kas tas ir – vai tik milzīga pieķeršanās grūtībām, ka negribas dzīvot viegli (arī to grūtumu) vai vienkārši stereotipizēta domāšana, kad aizspriedumi neļauj mainīt savu pozīciju. Īstenībā jauki bija vērot, kā tas pēc tam mainījās : )

Tagadējā laikā es savā dzīvē darītu tā – ja man pāris dienas kā būtu pazudusi laimes sajūta, es momentā meklētu iemeslu, kāpēc tā notika. Un atbilde jau vienmēr ir ļoti konkrēta, ka es esmu pieķērusies kādam domāšanas rāmim, bet dzīvē kaut kas notiek ārpus šī rāmja. Un tad nu ir divas iespējās – vai nu dzīves situāciju mēģināt iekombinēt atpakaļ rāmī (kas izdodas retāk), vai arī paplašināt robežas savai domāšanai un paskatīties – diez kāpēc ar mani notiek tas, kas notiek. Un kādu labumu no šīs situācijas iegūst mana dvēsele un personība. Un interesantākais, ka tiešām vienmēr iegūst. Un tiešām vienmēr labumu. Tikai tai brīdī, kad situācija notiek, dažbrīd to grūti saskatīt.

Jā, nu šodien man apcerīgs noskaņojums. Varbūt tādēļ, ka lietus. Varbūt tādēļ, ka vajag iegūt mieru un atjaunot dievišķo plūsmu sevī.

Starp citu – man tā ļoti labi atjaunojas rakstot.
Vai esi mēģinājusi rakstīt?
Vai raksti laimes dienasgrāmatu?
Tieši rakstīšana (un nevis lasīšana) ļauj iztīrīt informācijas plūsmu un attīrīt kanālu. Ok – bet par to, ko visu labu varam darīt savai pašsajūtai, tad runāsim vakarā.

Atceries: šovakar plkst. 18.00 Kuģu ielā 11-302 pirmais laimes terapijas seminārs „Es esmu savas dzīves autors”. Pieteikšanās pie Santas: pavasarastudija@gmail.com vai 29100714.

Uz tikšanos!

Ar mīļumu, Inese