sadaļa: SARUNAS
autors: PAVASARA STUDIJA

Šodien man ir sajūta, kā senās dienās, kad gribu ar Tevi vienkārši parunāt. Es ļoti labi atceros tos laikus pirms 3 vai 4 gadiem, kad vienkārši rakstīju par visu, kas man likās svarīgs un ar ko labprāt dalos ar Tevi. Rakstīju, jo tas bija mans ikdienas rituāls un mana labsajūta. Arī tagad – rakstu un smaidu. Jā, atpazīstu šo sajūtu.

Es Tev varu izstāstīt, ka esmu kļuvusi zaļo kokteiļu fane un tiešām pati par sevi brīnos, ka šo brīnumu esmu atklājusi tikai tagad. Arī šorīt esmu saplūkusi gārsu jaunos dzinumiņus, nātres, pienenes (ar visiem ziediem), aveņu lapiņas un pat vārpatas asnus –nu tā, lai pilnas divas saujas. To visu noskalo, blenderī iekšā, pa virsu vienu apelsīnu un ja grib, tad pielej drusku ūdeni vai sulu, lai šķidrāks – un kokteilis gatavs. Šādus dzeru jau mēnesi un sajūta fantastiska. Spēka pietiek. Enerģijas arī. Tā kā visi tie, kas man jautā kā tikt pie spēka – šis ir pirmais, ar ko var sevi pabarot.

Otrs, ko esmu sākusi darīt – ir pavasara ieelpošana. Nu, es jau arī dzīvoju tādos apstākļos, kur nevar neieelpot – te ir jūras gaiss un kāpu zona, bet ticu, ka Tev arī ir vietas, kur vienkārši jūti kā tas pavasaris ienāk Tevī. Interesanti ir vērot, ka mūsu mazajā Latvijā ir tik daudz „laika joslu”. Mums pie jūras te viss ir drusku vēsāks un tā salapošana un uzziedēšana notiek daudz vēlāk. Nu, piemēram, kļava pamodās vakar un tikai vakar parādījās pirmie ziediņi. Kur pretim Jelgavā redzēju, ka lielie koki zied pilnā sparā, kastaņas jau lielām lapām un pumpuriem, ķirši, plūmītes un citi augļukoki zied. Fantastiski. Man patīk izbaudīt šo laiku. Jau kādu periodu šis salapošanas laiks man ir pats mīļākais. Varbūt, kopš ir Pavasara studija un vārdu „Pavasaris” es lietoju katru dienu visu gadu. Varbūt tādēļ, ka mūsu ģimenes dzimšanas diena ir pavasarī un aprīlī svinam savu kāzu jubileju. Sasmējos, ka pat pēc socionikas sanāku pavasara cilvēks, kas nu jau man likās pilnīgi likumsakarīgi.

Starp citu, runājot par socioniku, man šķiet, ka šis pavasaris man ir īpašs ar to, ka tik ļoti jūtīgi un smalki esmu sākusi vērot sevi un citus cilvēkus. Faktiski jau visu šo laimes terapijas laiku esmu ar mīļumu domājusi par cilvēkiem. Vai zināji, ka tieši šogad laimes terapija svinēs savu 10 gadu jubileju? Es pati to tikai nesen atklāju, jo taču vienmēr stāstu, kā mana laimes terapija sākās ar to mirkli, kā pārkāpu šīs mājas slieksni. Nu tad varu izsecināt, ka manai laimes terapijai šogad ir apaļa jubileja un lai kas manā dzīvē šajos gados ir noticis, tas viss ir bijis jau šai jaunajā - apzinātības un laimes zīmē un sajūtās. Bet šis gads tiešām ir pilnīgi savādāks, jo pateicoties socionikai, es ne tikai cilvēkus pieņemu un mīlu, kā mēs esam pieraduši laimes terapijā, bet es sāku ievērot mūsu atšķirības un to, cik unikāli vērtīgi esam.

Atceros, ka (sensenos laikos), kad vēl strādāju savā pēdējā darba vietā, un redzēju, ka brīžam no cilvēkiem prasīja to, ko viņi patiešām nespēj izdarīt vai arī to, kas viņiem padevās ļoti grūti, jau toreiz domāju – ja vien es kaut kad būtu darba devēja, tad es izvēlētos tikai tos cilvēkus, kas konkrētam amatam derētu ar saviem plusiem jeb savām pozitīvajām kvalitātēm un nekad nemēģinātu cilvēku lauzt un likt viņam darīt to, ko viņš nespēj. Ir taču gudri maksāt algu par to, ko viņš var, nevis spiest darīt to, ko nevar un vēl pukoties, ka švaki sanācis. Un tagad, dēļ tā, ka iepazīstu cilvēku tipus jeb mūsu atšķirības, ir tika skaidri redzams, kas mums katram padodas un kas nē. Ar ko mums vajadzētu nodarboties, ar ko nē. Kuram viegli ir nopelnīt naudu, kuram ne. Kuram veiksies sarunās ar cilvēkiem, kuram ne. Kurš ir ideju ģenerators, kurš iedvesmotājs, kurš izpildītājs, kurš kontrolētājs.

Nu ...it kā jau mēs paši to zinām un redzam, ko kurš var un ko mēs paši varam, un ko ne, bet ... tomēr, tomēr. Vēl arvien ir tik ļoti bieži novērots, ka cilvēks mokās savā darbā, darīdams lietas, nu ..kas nav viņa. Un turpat blakus ir kāds, kas to varētu darīt lieliski, bet nē –amata apraksts saka, ka jādara ir tam, kam neveicas. Jocīgi.

Es vispār kaut kā pēdējā laikā tik ļoti daudz ievēroju dažādas ačgārnības. Un arī pati esmu daudzām tādām gājusi cauri dzīves laikā un mēģinājusi sevi mainīt un lauzt. Bet tagad esmu laimīga, ka varu sevi iepazīt un neprasu no sevis to, kas man nepadodas, vai kam neesmu radīta. Un interesantākais, ka arī citus iepazīstu un neprasu no viņiem (savās domās) to, ko viņi nevar vai nespēj dot. Nu šai ziņā man ļoti palīdz socionika un vēl vakar ar māsu (kura ar visnotaļ ir šai visā iekšā) ilgi domājām par to, cik vienkārši viss „saliekas pa plauktiņiem”, kad uzzina tādas tik vienkāršas un ikdienā saprotamas lietas, kas palīdz sakārtot attiecības ģimenē, darbā, kas palīdz izprast sevi un apkārtējos.

Nu, re kā vienā rakstā varam aizrunāties no zaļajiem kokteiļiem līdz socionikai, bet tas patiešām ir tas, kas mani šai periodā piepilda un ar ko labprāt dalos. Ja Tu arī gribi kopā ar mani un pilnīgi jaunu grupu izzināt cilvēku tipu noslēpumus, tad aicinu Tevi otrdien uz semināru „Nepārveido sevi, tikai uzzini, kas esi”, kur Evija mums caur ļoti vienkāršiem un saprotamiem stāstiem un ikdienas piemēriem, soli pa solim ievadīs šais cilvēku tipu atpazīšanas un iepazīšanas gudrībās. Ļoti gaidu otrdienu.

Ja gribi nākt, tad iepriekš gan uzklikšķini uz pavasarastudija@gmail.com Santai.

Ar mīļumu, Inese