sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA
Vakar vakarā mums bija socionikas kursa noslēgums internet sarunās un tēma bija mīlēšanās, sekss, saderība, nesaderība. Nu, es varu teikt tā – cik daudz sirdsdēstu un sāpju cilvēki viens otram aiztaupītu, ja zinātu to, ko vakar Evija mums stāstīja un par ko mēs varējām tikai māt ar galvu līdzi, ka tā tiešām ir.
Nu mēs katra tikai pati sev varam atzīties, cik bieži esam domājušies, „diez kāpēc viņš nevarētu darīt tā?” un „kāpēc viņš tik bieži (ne) grib mīlēties, bet es tieši otrādi (ne) gribu?”. Nu kāpēc šai ziņā man vienmēr jābūt iniciatorei?/ jebšu – kāpēc viņš grib tik bieži :)
Un izrādās, tiklīdz papēti savu attieksmi pret dzīvi un līdz ar to uzzini savu tipu, tā atklājas, ka liela daļa no mums vienkārši ir vairāk ķermeniski, un tiešām lielāki iniciatori, un otra liela daļa tieši otrādi ir ļoti lēni iekustināmi faktiski jau visās lietās, bet tai skaitā arī uz mīlēšanos. Un tad – ja nu Tev trāpās pretim tas aktīvais cilvēks, kurš ķermeniski tver lietas un ir ar sensoro attieksmi, tad pilnīgi dabiski, ka mīlēties viņš gribēs bieži, daudz, intensīvi un tas viņam sagādās prieku un apmierinājumu. Un ja tieši otrādi – Tu esi izvēlējusies un dzīvo ar intuitīvo tipu, tad viņam šī ķermeniskā enerģijas iekustināšana nav tik aktuāla un viņš vairākas reizes padomās vai tiešām vērts to darīt un kā tieši. Un tad ir tik vērtīgi, ja tieši Tu esi tā, kas šo enerģiju var iekustināt. Un šo zinot, vairs nerodas jautājums – jā, bet vīrietim taču ir jāmedī, vīrietim ir jābūt iekarotājam. Protams, ka tā tas arī ir. Tikai priekš tā intuitīvā tipa vīrieša tam medījumam jābūt īpaši kārdinošam, aktīvam un apetetlīgam (kādas viennozīmīgi mēs arī esam :) ) Un tad mums tiešām vajag vairāk triku un vairāk joku „vai es neskrienu pa ātru” līmenī. Un tām sievietēm, kurām tas sanāk dabiski, nebūs jautājumu, kāpēc to darīt un kādēļ vienmēr man.
Caurskatot savu dzīvi un attiecības, attieksmi pret vīriešiem un viņu attieksmi pret mani vai citām sievietēm, tagad varu tikai piekrist, cik ļoti svarīga ir šī atbilstība un saderība. Vakar, runājot par tipiem un cilvēku tipu grupām, pilnīgi nopriecājos, ka ar daļu no tām man dzīves laikā nav bijis nekāda tuvāka sakara, jo tiešām grūti iedomāties intīmo dzīvi tādu (kurpretim viņiem savukārt liktos jocīgi darīt tā, ka man šķiet tik jauki). Un uzreiz varēju saprast un atpazīt tās situācijas, jeb iespējamās attiecības, kuras beidzās nesākoties tikai dēļ šī dažādā skatījuma uz tuvību.
Un tagad arī saprotu tos pārus, kas saka, ka viņu intīmā dzīve beidzās pusgadu pēc kāzām un viņi guļamistabā tiekas varbūt divreiz gadā. Agrāk man likās, ka tā ir kāda enerģijas nobloķēšanās kādas psiholoģiskas traumas rezultātā vai apzināta izvēle dzīvot askētismā, bet vakar Evija ar dažiem piemēriem mums parādīja, ka tas ir likumsakarīgi tiem pāriem, kur abi ir šie intuitīvie tipi un faktiski katrs dzīvo savā iedomātā pasaulē. Un tieši tāpat var saprast tos, kas „bjot, značit ļubit”, jo tad tie ir trāpījušies kopā šie sensorie ugunīgie tipi, kas viens otru nemaz ilgi nevar izturēt. Arī man ir zināmi pāri, kuri dzīvo kopā ļoti ilgi, bet cik es viņus zinu, tik viņi ir šķīrušies un pēc tam metušies kaislīgā tuvībā, un atkal pēc brītiņa šķīrušies un atkal ....viss sākas no jauna.
Socionika ļoti saprotami palīdz izprast šīs saderības un nesaderības attiecību visās jomās un tā ir tāda laime, ja esam trāpījušies kopā ar savu atbilstīgo cilvēku. Tad liela daļa no attiecību problēmām mūs vispār neskar un mēs patiešām nevaram saprast, kas kaitēja nedzīvot un ko tie citi tur šķiras, kāpēc nevar dzīvot mierīgi un laimīgi. Izrādās, ka dzīvot pārī mierīgi un laimīgi varam tāpēc, ka otrs mūs papildina tieši tajās jomās, kas mums pašiem tā pašvakāk, un otrādi. Savukārt ja mūs papildina tur, kur mums pašiem ir jau pārpārēm, nu ...tas nav diez ko patīkami un ir tiešām ļoti kaitinoši. Jeb vēl trakāk, ja to, kas Tev svarīgs, Tavs cilvēks noniecina, jo pilnīgi nesaprot.
Ak, cik esmu šobrīd priecīga, ka varu apstiprināt to, ko iepriekš esmu vienkārši jutusi, domājusi un nojautusi. Evija ar socionikas metodēm vienkāršiem vārdiem saliek visu pa plauktiņiem un saka – redz, tas ir tāpēc, ka viens pasauli redz tā, bet otrs pilnīgi savādāk. Un neviens nav vainīgs. Un neviens nevienam negrib ieriebt. Mēs tikai esam tik ļoti dažādi, savādāki un šad tad viens otram neatbilstam.
Un, protams, mums jāiemācās pieņemt visus un savā ziņā mīlēt visus, bet ir skaidrs, ka būt kopā gribās ar to cilvēku, kurš mūs ceļ, atbalsta, palīdz, saprot, sargā, dod drošību, mīļumu un laimi.
Vēl arvien esmu vakardienas vebināra sajūtu pārņemta, pilna atklāsmēm un esmu laimīga, ka jau 29.aprīlī plkst. 18.00 Pavasara studijā sāksies Evijas vadītais socionikas semināru cikls klātienē, kad jau ar citu garšu varēsim nākt kopā (dažādu tipu pārstāvji) un uzzināt tik brīnišķi fantastiski vienkāršas patiesības, kuras atvieglo dzīvi un attiecību līkločus. Uz semināru ciklu pieteikties var caur e-pastu: pavasarastudija@gmail.com
Ar mīļumu, Inese