sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA
Kad septembrī bija noslēgusies mūsu pirmā Pavasara studijas Sievišķības skolas nometne, bija skaidrs, ka šādiem notikumiem ir jātop vēl. Ka tie dod milzum daudz prieka un spēka ilgākam laikam. Ka tā ir tāda kā bateriju uzlādēšana, lai pēc tam, atgriežoties ikdienā, varētu vēl ilgi noturēties uz laimes un mīlestības viļņa. Un tomēr, bija arī skaidrs, ka copy/paste ko tādu pašu taisīt nevaram un negribam.
Sāku pie sevis domāt – ko tad es pati gribētu piedzīvot pilnīgi savādāk. Ja reiz bija tik ļoti labi, tad kas cits varētu būt tikpat labi, bet jau pilnīgi citādi. Un tā atbilde man nāca pati – ka gribētos ne tik daudz zināšanu, jaunas informācijas un mācīšanos (kas bija ļoti kaifīgi pirmajā reizē), bet daudz vairāk jušanas, apzināšanās, sajūtas, piedalīšanās, darīšanas un vairs ne tikai runāšanas. Protams, protams – kur ta bez runāšanas. Tas ar viss būs. Sievietēm ir jārunā, tā ir mūsu enerģijas vairošanas un mijiedarbošanās metode : )) Bet tomēr, tomēr..gribētos uztaisīt tādu īstu....Sajūtu nometni, kur atslēgvārds būtu Apzināšanās. Sevis apzināšanās. Savas sievišķības apzināšanās. Savas daudzveidības apzināšanās. Sava radošuma apzināšanās. Un vēl man pavīdēja tāda kā doma, ka gribētos lektoru un nodarbību vadītāju vidū redzēt kādu puisi vai varbūt par vairākus, kurš vai kuri par sievišķību varētu runāt jau vairs nevis no mūsu sievišķā skatu punkta, bet gan no vīrišķās enerģijas un pieredzes puses. Jā, gribētos iegūt tādu kā apstiprinājumu, ka viss, ko mēs te mācāmies, vairojam, darām, ka tas viss patiešām arī viņiem ir svarīgi.
Un tā – precīzi mēnesi šo domu par nākošo nometni audzējām, un burtiski šajās dienās tā ir nākusi pasaulē un sevi pieteikusi. Ir atrasta (jeb atradusies) pasākuma vieta. Tā būs Jumurdas muiža pie Jumurdas ezera. Es nezinu vai esi tur bijusi, bet tur ir fantastiski. Pat ja trīs dienas tur dzīvo un šajās dienās ārēji nenotiek pilnīgi nekas – pat tas būtu baudījums, sajūtas un dziļš piedzīvojums vai pat ceļojums sevī. Daba tur ir tik klātesoša un gleznaina. Klusums tik intensīvs. Miers tik dziļš. Un ja tā tas bija tagad rudenī, tad kā gan tas vēl būs ziemā, februāra vidū, kad ezers visticamāk būs aizsalis un kokus un laukus klās balts un skaists sniegs. Šogad sola riktīgu ziemu. Brīnišķīgi. Mēs labprāt to baudīsim.
Jau par iepriekšējo nometni Tev stāstīju, ka tā bija Debesu atbalstīta un tik ļoti no Augšas vadīta, ka bija godīgi jāatzīst – neviens organizators nekad nespētu radīt tādu atmosfēru, kāda bija starp mums toreiz tajās trīs dienās. Un lai cik tas interesanti nebūtu, tiklīdz esmu savās domās un nu jau arī šur tur skaļi pateikusi par ziemas Sajūtu nometni, tā momentā jūtu Augstāko spēku iesaistīšanos. Izstāstīšu Tev tikai vienu epizodi. Vakar bija seminārs, kur viena no dalībniecēm ir Vita. Vita bija pirmajā nometnē, nāk pie mums uz semināriem, klausās vebinārus un vispār – mums patiešām ir ļoti ciešs un tāds ..nu..ļoti tuvs kontakts tīri enerģētiski. Un lūk, vakar meitenēm stāstu, ka esam bijušas Jumurdā, ka mums ļoti patika un ka gribētos nākošo nometni uzorganizēt tieši tur. O, Vita uzreiz saka – jā tur ir tik skaisti, un tur var ar kamanām un zirgiem naktī braukt zvaigznes skatīties. Un vispār cik tur viss ir fantastiski. Es uzreiz tik ļoti nopriecājos, ka, re, kā – tik labas uzreiz atsauksmes un laba zīme, ka uzreiz radošā enerģija un izdoma nāk klāt kā vēl padarīt pasākumu bagātīgāku, bet sākās seminārs un vairs pa to nerunājam. Braucot mājās es domāju, ka vajadzētu uzzvanīt Vitai, lai pajautātu ko precīzāk un vēl pie viena gribēju jautāt –varbūt viņai ir kāda doma par cilvēku, kas varētu mums kādu skaistu pirts rituālu novadīt vai viedo sievu zināšanas ķermenim un garam pastāstīt, bet...skatos nav man viņas numura un tā arī nepiezvanu. Vakarā jau vēls – arī vēstulīti neuzrakstu. Un no rīta atveru e-pastu un neticu savām acīm – Vita man atsūtījusi vēstulīti ar pateicību par vakardienas semināru un klāt pievienojusi ziņu par ļoti interesantu pirtnieci. Nu...kā tā var būt : )) Mēs par to pat nerunājām. Mēs nepieminējām pirti kā tādu. Es neieminējos, ka man kaut kas būtu vajadzīgs programmas papildinājumam, bet viņa man atsūta tieši to, ko domās biju palūgusi.
Šodien stāstu to savam vīram un viņš tik mierīgi saka –nu pie tā vienkārši ir jāpierod. Ir jaunie laiki un mums vairs tiešām viss nav vārdiski jāpasaka. Ļoti daudz vienkārši notiek caur domām un enerģētiku kā pats no sevis.
Jā. Es zinu, ka tā. Un tomēr katru reizi, kad atkal un atkal tas notiek, esmu izbrīnīta, pateicīga un man pārskrien mazas tirpiņas no šī Sargeņģeļu un dievišķās enerģijas pieskāriena.
Es šobrīd par to visu Tev rakstu un smaidu. Es jūtu Klātbūtni. Un tā ir fantastiska sajūta. Ir miers. Ir drošība. Un laime. Ir pilnīga paļaušanās, ka vienkārši ir jādara un viss būs kārtībā.
Un tā – top mūsu ziemas lielais notikums. No 14.-16.februārim Jumurdas muižā ar skaistu nosaukumu Pavasara studijas Sievišķības skolas Sajūtu nometne. Interesanti, ka vēl tikai tikko kā esam to kā pašas noformulējušas, bet pieteikšanās jau notiek pilnā sparā.
Vairāk info skaties Pavasara studijas mājas lapā sadaļā „Sajūtu nometne”. Tuvākajās dienās saskaņosim līdz galam lektorus un viesus, lai varētu publiskot nometnes programmu. Par cenām- paliksim pie iepriekšējās nometnes dalības maksām un tie būs 110 un 120 ls. Savukārt pieteikšanās un vēl papildus jautājumi pa e-pastu pavasarastudija@gmail.com Santai.
Ar patiesu šī mirkļa izbaudīšanas un apzināšanās sajūtu,
ar mīļumu un ļoti gaišām domām,
ar sveicieniem,
Inese
