sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA
Labrīt, es šorīt esmu tik pilna iespaidiem un laimes, ka vēl pagaidām nevaru aptvert, cik skaistā notikumā šai nedēļas nogalē esmu piedalījusies (un nav sajūtas, ka organizējusi).
Mēs radījām to Kopā. Dievs to radīja. Tas bija brīnums, ko visas kopā piedzīvojām.
Man vienmēr ir licies, ka varu aprakstīt jebko – savas sajūtas, savus iespaidus, savu dziļo pateicību, vai sajūsmu. Man šoreiz ir sajūta, ka vēl nevaru. Ka esmu tai visā vēl tik ļoti iekšā un nemaz negribu izkāpt. Ieliku mazgāties drēbes un ir pat drusku žēl „aizmazgāt prom” to enerģiju, kas tajās ir saglabājusies (joks, protams).
Ja es gribētu sākt pa kripatiņai aprakstīt savas sajūtas – tad pirmā tāda patiesi milzīgā sajūta ir ļoti liela sirds pateicība. Pateicība Dievam un Visumam par to enerģiju, kas bija mūsu grupai. Par tik fantastiskām meitenēm un sievietēm, kas bijām vienkopus. Par tik ļoti lielu labestību un mīlestību, kas katrā dalībniecē bija jūtama jau kopš ierašanās brīža. Vai vari iedomāties, ka ierodoties kādā pasākumā, Tu ar pilnīgi nepazīstamiem cilvēkiem uzreiz samīļojies kā ar savējiem vai kā ar sen nesatiktiem pašiem tuvākajiem. Lūk tieši tāda bija ierašanās piektdien.
Esmu pateicīga Dievam un Visumam par bezgalskaisto saulaino laiku, kas septembra vidū varbūt ar nav „pats par sevi saprotams”. Kad nometnes atklāšanā sēdējām ārā zālītē ar basām kājām – tad tiešām bija sajūta „ak, Dievs tik ļoti mūs mīl”. Es biju lūgusi un iekšēji cerējusi, ka tā būs, bet tad, kad tiešām tas viss tā notika, tad laimes un pateicības sajūta bija neaprakstāma.
Es esmu ļoti pateicīga visām meitenēm, kas organizēja šo pasākumu. Lektorēm, organizatorēm, viesu mājas saimniecei, pavārei un palīgiem. Bet ja par visu pēc kārtas:
Milzīgs paldies Andritai par sievišķības skolas nodarbībām. Tās ir tik sievišķīgi vieglas. Mēs it kā tērzējam, it kā klausāmies, it kā smejamie par jokiem, un tai pat laikā saņemam tik milzīgu un tik vajadzīgu informāciju. Andrita, paldies Tev! Paldies, ka esi Pavasara studijā. Paldies, ka esi tik brīnišķīga, sievišķīga un tik viegli un interesanti pastāsti par tik ļoti svarīgām un praktiski noderīgām lietām. Samīļoju Tevi! Un man ir žēl, ka nedzirdēji meiteņu komplimentus nometnes noslēguma aplī.
Milzum mīļš un gaismas pieliets paldies Kristīnei. Esmu laimīga, Kristīnīt, ka varam sekot Tev līdzi tais milzīgajos plašumos, par kuru runā. Paldies, ka ļauj mums saklausīt sevi. Paldies, ka palīdzi mums satikties ar sevi. Paldies, ka ieved mūs mūsu pašu sirds telpā – pašā svētākajā vietā visā Visumā. Saku paldies nometņu dalībnieču un savā vārdā. Vakar tik ļoti daudz pateicības bija veltītas tieši Tev.
Paldies, Aijiņ, Tev par mājīgumu un skaistumu visas nometnes kopējā telpā- laukā, semināru zālē, ēdamtelpā, kas vienā mirklī kļuva par skatuvi un koncertzāli, paldies par auru un vidi, ko radīji kopā ar meitenēm. Mīļš paldies, ka tas viss bija tik viegli nemanāmi priekš mums. Tas viss vienkārši kaut kā uzreiz ...bija. Milzīgs paldies.
Mīļš paldies, Dainīt, Tev – par rūpēšanos, par visa info sagatavošanu, par noformēšanu, par skaistiem plakātiem vārdzīmēm, programmiņām, burtnīciņām, par ikdienas būšanu klāt it visā un visur. Dainīt, Tu esi mūsējā, lai kur būtu. Mēs gribam Tevi savos pasākumos just ik reižu. Ļoti liels, silts un mīļš Tev paldies, ka ar mums esi.
Un mīļo Santiņ, paldies Tev. Par menedžēšanu, organizēšanu, par to, ka nometne tapa tik viegli. Paldies, ka esi tik precīza un tik stabili droša. Paldies, ka visu redzi un sakārto. Paldies, ka esi ar mani un ar mums. Mēs esam laimīgas, ka esi ar mums ik dienas katru mīļu brīdi.
Es šo pateicības vēstuli vai rakstu varētu turpināt un turpināt. Gribētos pateikt paldies Varim Vētram par tik ļoti skaisto, spēcīgo, priecīgo un viedo koncertu, sarunu, dziesmām un dzejoļiem. Tas bija tik enerģētiski spēcīgi, ka vienā mirklī likās, ka ir jāieraksta video, lai nākošā dienā paskatoties spēju noticēt, ka tiešām tā tas viss bija.
Paldies manam vīram Tomam, ka viņš bija reizē ar mani un deva man drošības un stabilitātes sajūtu. Ka kopā vadījām rīta vingrošanas un ka viņš piedalījās it visā neformālajā nometnes saturā. Es dikti priecājos, jo ja, Tom, Tu mani neatbalstītu, tad nekā tāda nebūtu. Mēs radām to kopā. Iņ un Jan.
Paldies vietai, kas mūs uzņēma un paldies tai enerģijai, ko pašas radījām. Paldies Dievam un Debesīm, Zemei un Visumam.
Un pašās beigās gribu ielikt Jolantas komentāru, ko šorīt lasu savos draugos:
„Labrīt! Par to nemaz tā nevar padalīties! Tas ir tik daudz, tik vareni, tik brīnišķīgi. Man ir sajūta, ka mana dvēsele ir bijusi tā kā zem kristāltīra ūdenskrituma, kas to ir mazgājis, spodrinājis, pulējis, pucējis, atjaunojis, kas mani ir padarījis par mirdzošu briljantu. Un tagad tik ir rūpe kā to visu nesaķellēt atkal. Man mirdz apkārt visa mana māja, un mana ģimene uz darbu aizgāja smaidīgi un laimīgi. Tas ko Tu Inesīt dari Pavasara studijā un ļoti, ļoti svētīgi un svarīgi. Lai Dievs Tevi svētī”.
Lai Dievs mūsu visus svētī!
Ar mīļumu, Inese
